1 Nechemijas, Hachaljas dēla, vārdi. Tas notika ķēniņa Artakserksa valdīšanas divdesmitā gada kisleva mēnesi, kad es biju Sūsu pilī un
2 Kad atnāca Hananijs, viens no maniem brāļiem, kopā ar kādiem vīriem no Jūdas; es tad prasīju viņiem par jūdiem, kas bija izglābušies un bija palikuši no gūsta pāri, un par Jeruzālemi.
3 Un viņi sacīja man: „Pāri palikušie, kas ir paglābušies no gūsta tanī zemē, ir lielā nelaimē un kaunā; Jeruzālemes mūid ir noplēsti, tās vārti ir sadedzināti ugunī.“
4 Kad es dzirdēju šīs ziņas, es sēdēju un raudāju un sēroju vairākas dienas; es arī nemitējos gavēt un griezties ar savām lūgšanām pie debesu Dieva.
5 Un es sacīju: „Ak, Kungs, debesu Dievs, lielais un bijājamais Dievs, kas sargā derību un parāda žēlastību tiem, kufi mīl Tevi un pilda tavas pavēles:
6 Lai tava auss kļūst uzmanīga, un tavas acis atvērtas, lai dzirdētu sava kalpa lūgšanu, ar kādu es tagad griežos pie Tevis dienu un nakti par Israēla bērniem, taviem kalpiem, izsūdzēdams Israēla bērnu grēkus, ko mēs esam grēkojuši pret Tevi. Ari es un mana tēva dzimts, mēs esam grēkojuši.
7 Mēs esam rīkojušies ļoti nekrietni pret Tevi, jo neesam sekojuši tavām pavēlēm, likumiem un priekšrakstiem, ko Tu esi pavēlējis savam kalpam Mozum.
8 Atceries jel vārdu, ko Tu liki pie sirds savam kalpam Mozum, sacīdams: Ja jūs kļūsit neuzticīgi, Es jūs izkaisīšu starp tautām;
9 Bet ja jūs atgriezīsities pie Manis un turēsit manas pavēles un izpildīsit tās, tad, kaut ari no jūsu vidus izdzītie būtu debess galā, tomēr Es viņus sapulcināšu no turienes un atvedīšu viņus uz to vietu, ko esmu izvēlējies, lai tur liktu dzīvot savam vārdam!
10 Tie taču ir tavi kalpi un tava tauta, kurus Tu esi atbrīvojis ar savu lielo spēku un savas rokas stiprumu!
11 Ak Kungs, lai jel tava auss kļūst uzmanīga uz tava kalpa lūgšanu, kam ir prieks bīties tavu vārdu, un dod jel panākumus tavam kalpam šodien un piešķir viņam labvēlību tā vīra priekšā!“ Proti, es biju dzērienu devējs ķēniņam.
1 Nechemijas, Hachaljas dēla, vārdi. Tas notika ķēniņa Artakserksa valdīšanas divdesmitā gada kisleva mēnesi, kad es biju Sūsu pilī un
2 Kad atnāca Hananijs, viens no maniem brāļiem, kopā ar kādiem vīriem no Jūdas; es tad prasīju viņiem par jūdiem, kas bija izglābušies un bija palikuši no gūsta pāri, un par Jeruzālemi.
3 Un viņi sacīja man: „Pāri palikušie, kas ir paglābušies no gūsta tanī zemē, ir lielā nelaimē un kaunā; Jeruzālemes mūid ir noplēsti, tās vārti ir sadedzināti ugunī.“
4 Kad es dzirdēju šīs ziņas, es sēdēju un raudāju un sēroju vairākas dienas; es arī nemitējos gavēt un griezties ar savām lūgšanām pie debesu Dieva.
5 Un es sacīju: „Ak, Kungs, debesu Dievs, lielais un bijājamais Dievs, kas sargā derību un parāda žēlastību tiem, kufi mīl Tevi un pilda tavas pavēles:
6 Lai tava auss kļūst uzmanīga, un tavas acis atvērtas, lai dzirdētu sava kalpa lūgšanu, ar kādu es tagad griežos pie Tevis dienu un nakti par Israēla bērniem, taviem kalpiem, izsūdzēdams Israēla bērnu grēkus, ko mēs esam grēkojuši pret Tevi. Ari es un mana tēva dzimts, mēs esam grēkojuši.
7 Mēs esam rīkojušies ļoti nekrietni pret Tevi, jo neesam sekojuši tavām pavēlēm, likumiem un priekšrakstiem, ko Tu esi pavēlējis savam kalpam Mozum.
8 Atceries jel vārdu, ko Tu liki pie sirds savam kalpam Mozum, sacīdams: Ja jūs kļūsit neuzticīgi, Es jūs izkaisīšu starp tautām;
9 Bet ja jūs atgriezīsities pie Manis un turēsit manas pavēles un izpildīsit tās, tad, kaut ari no jūsu vidus izdzītie būtu debess galā, tomēr Es viņus sapulcināšu no turienes un atvedīšu viņus uz to vietu, ko esmu izvēlējies, lai tur liktu dzīvot savam vārdam!
10 Tie taču ir tavi kalpi un tava tauta, kurus Tu esi atbrīvojis ar savu lielo spēku un savas rokas stiprumu!
11 Ak Kungs, lai jel tava auss kļūst uzmanīga uz tava kalpa lūgšanu, kam ir prieks bīties tavu vārdu, un dod jel panākumus tavam kalpam šodien un piešķir viņam labvēlību tā vīra priekšā!“ Proti, es biju dzērienu devējs ķēniņam.
