1 Un es sacīju: „Uzklausiet taču, jūs, Jēkaba nama galvas, un jūs, Israēla nama likteņa noteicēji! Vai jums neklātos tiesu un taisnību zināt?
2 Bet jūs ienīstat labo un mīlat ļauno; jūs dīrājat viņiem ādu nost no miesas un plēšat nost miesu no viņu kauliem
3 Un aprijat manas tautas miesu, un kad jūs viņas ādu būsit novilkuši no miesas, jūs salauzīsit arī viņas kaulus, sadalīsit viņu gabalos, liekot tos kā cepeti podā un vārot kā gaļu katlā.“
4 Tādēļ kad jūs, kaut arī skaļi kliegdami, piesauksit to Kungu, Viņš jūs neuzklausīs, bet aizsegs savu vaigu jūsu priekšā, kā jūs to ar savu ļauno rīcību esat izpelnījušies.
5 Tā saka tas Kungs par praviešiem, kas maldina manu tautu: tie sludina mieru, kad tiem ir ko ēst, bet tur, kur viņiem neko nedod mutē, pret tiem viņi izsludina svēto karu.
6 Tādēļ lai klājas neziņas nakts pār jums bez kādas paredzēšanas, un lai pār jums mīt tumsa bez kādas nākamo lietu izmaņas; lai saule noriet pār šiem praviešiem, un lai pār viņiem aptumšojas diena.
7 Tad gaišreģi stāvēs nokaunējušies, un zīlnieki, cerībās vīlušies, nosarkst, un visi viņi paslēpsies savās bārdās, tādēļ ka Dievs neatbild.
8 Bet es esmu tā Kunga spēka un Gara pilns, pilns tiesas un varonīga stipruma, lai pasludinātu Jēkabam viņa uzticības laušanu un Israēlam viņa grēkus.
9 Tādēļ uzklausiet jūs, Jēkaba nama vecākie, un jūs, Israēla nama likteņu lēmēji, jūs kas nicināt taisnību un visu, kas taisns, apgriežat otrādi,
10 Jūs, kas ceļat Ciānu ar asinsizliešanu un Jeruzālemi ar netaisnību!
11 Tās priekšnieki spriež tiesu par samaksu, tās priesteri māca tieslietas par atlīdzību, tās pravieši tulko likteni par naudu un turklāt paļaujas uz to Kungu un saka; „Vai tad tas Kungs nav mūsu vidū? —Mums ļaunums neuzies!“
12 Tāpēc tieši jūsu dēļ Ciānu uzars kā tīrumu un Jeruzālemi pārvērtīs par drupu kaudzi, un dievnama kalns kļūs par mežainu augstieni!
1 Un es sacīju: „Uzklausiet taču, jūs, Jēkaba nama galvas, un jūs, Israēla nama likteņa noteicēji! Vai jums neklātos tiesu un taisnību zināt?
2 Bet jūs ienīstat labo un mīlat ļauno; jūs dīrājat viņiem ādu nost no miesas un plēšat nost miesu no viņu kauliem
3 Un aprijat manas tautas miesu, un kad jūs viņas ādu būsit novilkuši no miesas, jūs salauzīsit arī viņas kaulus, sadalīsit viņu gabalos, liekot tos kā cepeti podā un vārot kā gaļu katlā.“
4 Tādēļ kad jūs, kaut arī skaļi kliegdami, piesauksit to Kungu, Viņš jūs neuzklausīs, bet aizsegs savu vaigu jūsu priekšā, kā jūs to ar savu ļauno rīcību esat izpelnījušies.
5 Tā saka tas Kungs par praviešiem, kas maldina manu tautu: tie sludina mieru, kad tiem ir ko ēst, bet tur, kur viņiem neko nedod mutē, pret tiem viņi izsludina svēto karu.
6 Tādēļ lai klājas neziņas nakts pār jums bez kādas paredzēšanas, un lai pār jums mīt tumsa bez kādas nākamo lietu izmaņas; lai saule noriet pār šiem praviešiem, un lai pār viņiem aptumšojas diena.
7 Tad gaišreģi stāvēs nokaunējušies, un zīlnieki, cerībās vīlušies, nosarkst, un visi viņi paslēpsies savās bārdās, tādēļ ka Dievs neatbild.
8 Bet es esmu tā Kunga spēka un Gara pilns, pilns tiesas un varonīga stipruma, lai pasludinātu Jēkabam viņa uzticības laušanu un Israēlam viņa grēkus.
9 Tādēļ uzklausiet jūs, Jēkaba nama vecākie, un jūs, Israēla nama likteņu lēmēji, jūs kas nicināt taisnību un visu, kas taisns, apgriežat otrādi,
10 Jūs, kas ceļat Ciānu ar asinsizliešanu un Jeruzālemi ar netaisnību!
11 Tās priekšnieki spriež tiesu par samaksu, tās priesteri māca tieslietas par atlīdzību, tās pravieši tulko likteni par naudu un turklāt paļaujas uz to Kungu un saka; „Vai tad tas Kungs nav mūsu vidū? —Mums ļaunums neuzies!“
12 Tāpēc tieši jūsu dēļ Ciānu uzars kā tīrumu un Jeruzālemi pārvērtīs par drupu kaudzi, un dievnama kalns kļūs par mežainu augstieni!
