1 Tad Gars Jēzu aizveda tuksnesī, ka tas taptu velna kārdināts.
2 Un kad viņš četrdesmit dienas un četrdesmit naktis bija gavējis, tad tam gribējās ēst.
3 Un kārdinātājs piestājās pie viņa un sacīja: „Ja tu esi Dieva dēls, tad saki, lai šie akmeņi top par maizi.“
4 Bet viņš atbildēja un sacīja: „Stāv rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.“
5 Tad velns viņu noveda sev līdzi uz svēto pilsētu, uzcēla viņu pašā Dieva nama jumta galā un saka:
6 „Ja tu esi Dieva dēls, tad nolaidies zemē, jo stāv rakstīts: Viņš saviem eņģeļiem par tevi pavēlēs, un tie tevi nesīs uz rokām, ka tu savu kāju pie akmens nepiedauzi.“
7 Tad Jēzus tam sacīja: „Atkal stāv rakstīts: Dievu savu Kungu tev nebūs kārdināt.“
8 Atkal velns to ved sev līdzi uz ļoti augstu kalnu un rāda viņam visas pasaules valstis un viņu godību
9 Un uz to saka: „To visu es tev gribu dot, ja tu, zemē mezdamies, mani pielūgsi.“
10 Tad Jēzus uz to saka: „Atkāpies, sātān! Jo stāv rakstīts: tev būs Dievu, savu Kungu, pielūgt un viņam vien kalpot.“
11 Tad velns viņu atstāja. Un redzi, eņģeļi pie viņa piestājās un viņam kalpoja.
12 Bet Jēzus dzirdēdams, ka Jānis nodots, atgriezās Galilejā.
13 Viņš atstāja Nacareti un aizgāja dzīvot Kapernaumā, jūrmalas pilsētā Zabulona un Naftaļa robežās,
14 Ka piepildītos pravieša Jesajas vārds, kas saka:
15 „Zabulona zeme un Naftaļa zeme jūrmalā, Aizjardāna, pagānu Galileja,
16 Ļaudis, kas sēdēja tumsībā, redz lielu gaišumu, un tiem, kas sēdēja nāves zemē un ēnā, gaisma uzlēkusi.“
17 No tā laika Jēzus iesāka sludināt un sacīt: „Atgriezieties no grēkiem, jo debesu valstība tuvu klāt pienākusi.“
18 Un staigādams Galilejas jūjmalā, Jēzus ieraudzīja divi brāļus, Sīmani, sauktu Pēteri, un Andreju, viņa brāli, tīklu jūrā izmetam, jo tie bija zvejnieki.
19 Un viņš uz tiem saka: „Nāciet man līdz, es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.“
20 Un tie tūdaļ atstāja savus tīklus un sekoja viņam.
21 Un no turienes tālāk iedams, viņš ieraudzīja citus divi brāļus, Jēkabu, Cebedeja dēlu, un Jāni, viņa brāli, laivā kopā ar savu tēvu Cebedeju savus tīklus lāpām, un viņš tos aicināja.
22 Un tie tūdaļ atstāja laivu un savu tēvu un sekoja viņam.
23 Un Jēzus staigāja pa visu Galileju, mācīdāms viņu sinagogās un sludinādams valstības evaņģēliju un dziedinādams visas slimības un sērgas tautā.
24 Un viņa slava izpaudās pa visu Siriju; un pie viņa atnesa visus neveselos, dažādu sērgu un sāpju pārņemtus un velna apsēstus, mēnessērdzīgus un triekas ķertus, un viņš tos dziedināja.
25 Un daudz ļaužu no Galilejas, no Dekapoles, no Jeruzālemes, no Jūdejas un no viņpus Jardānas gāja viņam pakaļ.
1 Tad Gars Jēzu aizveda tuksnesī, ka tas taptu velna kārdināts.
2 Un kad viņš četrdesmit dienas un četrdesmit naktis bija gavējis, tad tam gribējās ēst.
3 Un kārdinātājs piestājās pie viņa un sacīja: „Ja tu esi Dieva dēls, tad saki, lai šie akmeņi top par maizi.“
4 Bet viņš atbildēja un sacīja: „Stāv rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.“
5 Tad velns viņu noveda sev līdzi uz svēto pilsētu, uzcēla viņu pašā Dieva nama jumta galā un saka:
6 „Ja tu esi Dieva dēls, tad nolaidies zemē, jo stāv rakstīts: Viņš saviem eņģeļiem par tevi pavēlēs, un tie tevi nesīs uz rokām, ka tu savu kāju pie akmens nepiedauzi.“
7 Tad Jēzus tam sacīja: „Atkal stāv rakstīts: Dievu savu Kungu tev nebūs kārdināt.“
8 Atkal velns to ved sev līdzi uz ļoti augstu kalnu un rāda viņam visas pasaules valstis un viņu godību
9 Un uz to saka: „To visu es tev gribu dot, ja tu, zemē mezdamies, mani pielūgsi.“
10 Tad Jēzus uz to saka: „Atkāpies, sātān! Jo stāv rakstīts: tev būs Dievu, savu Kungu, pielūgt un viņam vien kalpot.“
11 Tad velns viņu atstāja. Un redzi, eņģeļi pie viņa piestājās un viņam kalpoja.
12 Bet Jēzus dzirdēdams, ka Jānis nodots, atgriezās Galilejā.
13 Viņš atstāja Nacareti un aizgāja dzīvot Kapernaumā, jūrmalas pilsētā Zabulona un Naftaļa robežās,
14 Ka piepildītos pravieša Jesajas vārds, kas saka:
15 „Zabulona zeme un Naftaļa zeme jūrmalā, Aizjardāna, pagānu Galileja,
16 Ļaudis, kas sēdēja tumsībā, redz lielu gaišumu, un tiem, kas sēdēja nāves zemē un ēnā, gaisma uzlēkusi.“
17 No tā laika Jēzus iesāka sludināt un sacīt: „Atgriezieties no grēkiem, jo debesu valstība tuvu klāt pienākusi.“
18 Un staigādams Galilejas jūjmalā, Jēzus ieraudzīja divi brāļus, Sīmani, sauktu Pēteri, un Andreju, viņa brāli, tīklu jūrā izmetam, jo tie bija zvejnieki.
19 Un viņš uz tiem saka: „Nāciet man līdz, es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.“
20 Un tie tūdaļ atstāja savus tīklus un sekoja viņam.
21 Un no turienes tālāk iedams, viņš ieraudzīja citus divi brāļus, Jēkabu, Cebedeja dēlu, un Jāni, viņa brāli, laivā kopā ar savu tēvu Cebedeju savus tīklus lāpām, un viņš tos aicināja.
22 Un tie tūdaļ atstāja laivu un savu tēvu un sekoja viņam.
23 Un Jēzus staigāja pa visu Galileju, mācīdāms viņu sinagogās un sludinādams valstības evaņģēliju un dziedinādams visas slimības un sērgas tautā.
24 Un viņa slava izpaudās pa visu Siriju; un pie viņa atnesa visus neveselos, dažādu sērgu un sāpju pārņemtus un velna apsēstus, mēnessērdzīgus un triekas ķertus, un viņš tos dziedināja.
25 Un daudz ļaužu no Galilejas, no Dekapoles, no Jeruzālemes, no Jūdejas un no viņpus Jardānas gāja viņam pakaļ.
