1 Tanīs dienās uzstājās Jānis Kristītājs un sludināja Jūdejas tuksnesī:
2 „Atgriezieties no grēkiem, jo debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.
3 Jo šis ir tas, par kupu pravietis Jesaja runājis, sacīdams: Saucēja balss tuksnesī: sataisiet tā Kunga ceļu, darait līdzenas viņa tekas.“
4 Bet Jānis valkāja kamieļu spalvas drēbes un ādas jostu ap saviem gurniem, viņa barība bija siseņi un kameņu medus.
5 Tad pie viņa izgāja Jeruzāleme un visa Jūdeja un viss Jardānas apgabals.
6 Un tika viņa kristīti Jardānas upē, izsūdzēdami savus grēkus.
7 Bet redzēdams daudz farizeju un saduķēju nākam kristīties, viņš tiem sacīja: „Jūs odžu dzimums, kas jums mācīja bēgt no nākamās dusmības?
8 Tad nesiet pienācīgus atgriešanās augļus.
9 Un neiedomājieties sacīt Mums ir Ābrahāms par tēvu. Jo es jums saku: Dievs no šiem akmeņiem var radīt Ābrahāmam bērnus.
10 Bet cirvis kokiem jau pie saknes pielikts; un ikviens koks, kas nenes labus augļus, top nocirsts un iemests ugunī.
11 Es jūs gan kristīju ar ūdeni uz atgriešanos no grēkiem, bet tas, kas nāk pēc manis, ir spēcīgāks par mani; tam es neesmu cienīgs kurpes nest, viņš jūs kristīs ar Svēto Garu un ar uguni.
12 Tam vēteklis rokā, un viņš tīrīs savu klonu, un viņš sakrās savus kviešus klētī, bet pelavas sadedzinās ar neizdzēšamu uguni.“
13 Tanī laikā Jēzus atnāca no Galilejas pie Jāņa Jardānas krastā, lai tiktu viņa kristīts.
14 Bet Jānis tam pretojās un sacīja: „Man vajadzētu tikt tevis kristītam, un tu nāci pie manis.“
15 Bet Jēzus tam atbildēja un sacīja: „Tam tā jānotiek! Jo tā mums vajaga piepildīt visu taisnību.“ Tad viņš to atļāva.
16 Un kad Jēzus bija kristīts, viņš tūdaļ izkāpa no ūdens. Un redzi, de-besis atvērās, un viņš redzēja Dieva Garu kā balodi nolaižamies un uz viņu nākam.
17 Un, redzi, balss no debesīm sacīja: „Šis ir mans mīļais dēls, uz ko man labs prāts.“
1 Tanīs dienās uzstājās Jānis Kristītājs un sludināja Jūdejas tuksnesī:
2 „Atgriezieties no grēkiem, jo debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.
3 Jo šis ir tas, par kupu pravietis Jesaja runājis, sacīdams: Saucēja balss tuksnesī: sataisiet tā Kunga ceļu, darait līdzenas viņa tekas.“
4 Bet Jānis valkāja kamieļu spalvas drēbes un ādas jostu ap saviem gurniem, viņa barība bija siseņi un kameņu medus.
5 Tad pie viņa izgāja Jeruzāleme un visa Jūdeja un viss Jardānas apgabals.
6 Un tika viņa kristīti Jardānas upē, izsūdzēdami savus grēkus.
7 Bet redzēdams daudz farizeju un saduķēju nākam kristīties, viņš tiem sacīja: „Jūs odžu dzimums, kas jums mācīja bēgt no nākamās dusmības?
8 Tad nesiet pienācīgus atgriešanās augļus.
9 Un neiedomājieties sacīt Mums ir Ābrahāms par tēvu. Jo es jums saku: Dievs no šiem akmeņiem var radīt Ābrahāmam bērnus.
10 Bet cirvis kokiem jau pie saknes pielikts; un ikviens koks, kas nenes labus augļus, top nocirsts un iemests ugunī.
11 Es jūs gan kristīju ar ūdeni uz atgriešanos no grēkiem, bet tas, kas nāk pēc manis, ir spēcīgāks par mani; tam es neesmu cienīgs kurpes nest, viņš jūs kristīs ar Svēto Garu un ar uguni.
12 Tam vēteklis rokā, un viņš tīrīs savu klonu, un viņš sakrās savus kviešus klētī, bet pelavas sadedzinās ar neizdzēšamu uguni.“
13 Tanī laikā Jēzus atnāca no Galilejas pie Jāņa Jardānas krastā, lai tiktu viņa kristīts.
14 Bet Jānis tam pretojās un sacīja: „Man vajadzētu tikt tevis kristītam, un tu nāci pie manis.“
15 Bet Jēzus tam atbildēja un sacīja: „Tam tā jānotiek! Jo tā mums vajaga piepildīt visu taisnību.“ Tad viņš to atļāva.
16 Un kad Jēzus bija kristīts, viņš tūdaļ izkāpa no ūdens. Un redzi, de-besis atvērās, un viņš redzēja Dieva Garu kā balodi nolaižamies un uz viņu nākam.
17 Un, redzi, balss no debesīm sacīja: „Šis ir mans mīļais dēls, uz ko man labs prāts.“
