1 Un tas Kungs runāja ar Mozu, sacīdams:
2 „Saki Israēla bērniem un piekodini tiem: Tā Kunga svētki, kuros jūs tiksit sasaukti, ko jums būs saukt par svētiem jūsu svētku vidū, ir šādi mani svētki:
3 Sešās dienās padari savu darbu, bet septītajā dienā vērot ievēro manu atpūtas dienu sabatu, kura tiek saukta par svētu; nevienu darbu jums tanī nebūs darīt; tā ir sabata diena tam Kungam it visos jūsu mājokļos.
4 Šie ir tā Kunga noliktie svētki, svētās sapulces, kurās jums jātiek sasauktiem kopā savos svētku laikos:
5 Pirmajā mēnesī četrpadsmitās dienas pievakarē, tie ir tā Kunga Pasā svētki.
6 Un piecpadsmitajā dienā taī pašā mēnesī ir tā Kunga neraudzētās maizes svētki; septiņas dienas jums būs ēst neraudzētu maizi.
7 Pirmajā dienā lai jums ir svēta sapulce; nekādus pienākumus nedz darbus jums nebūs darīt.
8 Un jums būs septiņas dienas upurēt tam Kungam uguns upuri; septītajā dienā būs būt svētai sapulcei, nekāds darbs jums nav darāms.“
9 Un tas Kungs atkārtoti runāja ar Mozu:
10 „Saki Israēla bērniem, tiem piekodinādams: Kad jūs nonāksit zemē, ko Es jums došu, un jūs pļausit tās ražu, tad vienu kūli no savas pirmās pļaujas jums būs atnest priesterim.
11 Un tam būs līgot šo kūli tā Kunga priekšā, lai jūs būtu patīkami; priesterim to būs šurpu turpu līgot, sākot ar dienu pēc sabata.
12 Tai dienā, kad jūsu labības kūlīši tiek šurpu turpu līgoti, sataisiet gadu vecu nevainojamu avi par dedzināmo upuri tam Kungam.
13 Un kā ēdamo upuri no savas puses divas desmitdaļas ēfas smalku kviešu miltu, iejauktus eļļā, kā uguns upuri tam Kungam par patīkamu smaržu, un pēc tam kā dzefamo upuri ceturtdaļu hina vīna.
14 Un jums nebūs ēst maizi nedz grauzdētas vārpas, arī ne graudu un augļu biezeni līdz tai dienai, kad jūs nesīsit savam Dievam upura dāvanu; tāds lai ir mūžīgs likums jūsu pēcnākamiem uz cilšu ciltīm visos jūsu dzīvokļos.
15 Tad jums būs skaitīt, sākot ar dienu pēc sabata, kad jūsu līgojamais upura kūlis tika atnests, patiesi septiņus sabatus, tas lai būtu pilnas septiņas nedēļas.
16 Līdz tai dienai, kura seko septītajam sabatam, skaitiet piecdesmit dienas, un tad pienesiet tam Kungam jaunu ēdamo upuri.
17 No saviem dzīvokļiem jums būs pienest divas maizes par līgojamo upuri, kuras pagatavotas no divām desmitdaļām ēfas smalku kviešu miltu un ceptas no raudzētas mīklas; tas ir pirmās ražas upuris tam Kungam.
18 Līdz ar tām maizēm kopā jums būs arī upurēt septiņus gadu vecus, bez vainas, jērus un vienu jaunu vērsi un divus aunus; tie lai ir tam Kungam dedzināmais upuris līdz ar jūsu ēdamo upuri un vīna dzeramiem upuriem kā uguns upuris tam Kungam par patīkamu smaržu.
19 Tāpat jūs sagatavojiet āzi par grēku upuri un divus gadu vecus jērus par pateicības upuri.
20 Un priesterim tos būs šurpu turpu līgot līdz ar tām pirmās ražas maizēm par līgojamo upuri tā Kunga priekšā līdz ar abiem jēriem: tie ir svēti tam Kungam un pienākas priesterim.
21 Un tai pašā dienā jums būs sasaukt un turēt svētu sapulci, un nekādu darbu jums tad nebūs strādāt; tāds lai ir mūžīgs nolikums uz jūsu cilšu ciltīm it visos jūsu dzīvokļos!
22 Kad jūs nu savu ražu no tīrumiem nopļausit, tad cieši nenopļaujiet visus savu tīrumu stūfus nedz arī sīki salasiet savas pļaujas nobirušās vārpas, bet lai tās paliek nabagam un svešiniekam; Es esmu tas Kungs, jūsu Dievs.“
23 Un tas Kungs runāja ar Mozu, sacīdams:
24 „Saki Israēla bērniem, atgādinādams: Septītā mēneša pirmajā dienā jums jātur piemiņas sabats, ar taures skaņām sasaucot svētu sapulci.
25 Lai nekāds darba pienākums netiek veikts, bet jūs nesiet tam Kungam uguns upuri.“
26 Un tas Kungs sacīja Mozum, teikdams:
27 „Bet desmitā diena šai pašā septītajā mēnesī lai jums ir salīdzinā-šanās diena; lai jums tad ir svēta sapulce, un jūs savas dvēseles pakļaujiet nožēlai un tam Kungam pienesiet uguns upuri.
28 Šinī dienā nestrādājiet nekādu darbu, jo tā ir salīdzināšanās diena, lai jūs salīdzinātos tā Kunga, sava Dieva, priekšā.
29 Un ikviena dvēsele, kas tanī dienā nenožēlo grēkus, lai tiek izdeldēta no savas tautas vidus.
30 Un ikviens, kas tanī dienā darīs kādu darbu, tam Es likšu iet bojā no savas tautas vidus.
31 Nekāds darbs lai netiek strādāts; tāds lai ir mūžīgs nolikums jūsu cilšu ciltīm visos jūsu dzīvokļos.
32 Šī lai jums ir lielā dusēšanas diena (sabatu sabats), un nožēlā pazemojiet savas dvēseles, gavēdami līdz mēneša devītās dienas vakaram; no vakara līdz nākamam vakaram turiet savu atpūtu sabatā!“
33 Un tas Kungs sacīja Mozum.
34 „Saki Israēla bērniem, teikdams: Piecpadsmitajā šī paša septītā mēneša dienā būs lieveņu svētki, septiņas dienas ilgi, tam Kungam.
35 Pirmajā dienā lai tiek sasaukta svēta sapulce; tanī dienā lai neviens neko nestrādā.
36 Septiņas dienas nesiet uguns upuri tam Kungam, bet astotajā dienā lai jums ir vēl reiz sasaukta svēta sapulce, un tam Kungam atnesiet uguns upuri, jo tā ir svētku pēdējā diena, kufā lai neviens nekādu darba pienākumu neveic.
37 Šie ir tā Kunga svētki, ko jums būs nosaukt par svētām sapulcēm, lai varētu pienest uguns upuri tam Kungam, dedzināmo upuri un ēdamo upuri, kaujamo upuri un dzeramos upufus, kā tas iekrīt ikvienai dienai,
38 Atskaitot tā Kunga sabata dienas devas un jūsu dāvanas, tāpat neskaitot visas jūsu solījumu reizes, kā arī neskaitot visas jūsu labprātības dāvanas, ko jums būs dot tam Kungam.
39 Bet piecpadsmitajā dienā septītajā mēnesī, kad jūs būsit ievākuši zemes augļu ražu, jums būs svētīt tā Kunga svētkus septiņas dienas; pirmajā dienā turiet atpūtas dienu un astotajā dienā arī turiet sabatu.
40 Un pirmajā dienā ņemiet augļus no vislabākajiem kokiem, palmu zarus un zarus no kupli noaugušiem kokiem un no Eiftatas apses, un jums būs tā Kunga, sava Dieva, priekšā līksmoties septiņas dienas.
41 Un šos svētkus jums būs svētīt tam Kungam septiņas dienas gadā; tas lai ir mūžīgs nolikums jūsu cilšu ciltīm, septītajā mēnesī ir tie svētīiami.
42 Septiņas dienas jums būs dzīvot būdiņās; visiem, kas dzimuši Israēlā kā iedzimtie, tiem ir jādzīvo būdiņās
43 Tāpēc, lai jūsu pēcnākamās ciltis zinātu, ka Israēla bērni ir dzīvojuši būdiņās, kad Es tos izvedu no Ēģiptes zemes, Es—tas Kungs, jūsu Dievs.“
44 Un Mozus noteica Israēla bērniem tā Kunga svētku laikus.
1 Un tas Kungs runāja ar Mozu, sacīdams:
2 „Saki Israēla bērniem un piekodini tiem: Tā Kunga svētki, kuros jūs tiksit sasaukti, ko jums būs saukt par svētiem jūsu svētku vidū, ir šādi mani svētki:
3 Sešās dienās padari savu darbu, bet septītajā dienā vērot ievēro manu atpūtas dienu sabatu, kura tiek saukta par svētu; nevienu darbu jums tanī nebūs darīt; tā ir sabata diena tam Kungam it visos jūsu mājokļos.
4 Šie ir tā Kunga noliktie svētki, svētās sapulces, kurās jums jātiek sasauktiem kopā savos svētku laikos:
5 Pirmajā mēnesī četrpadsmitās dienas pievakarē, tie ir tā Kunga Pasā svētki.
6 Un piecpadsmitajā dienā taī pašā mēnesī ir tā Kunga neraudzētās maizes svētki; septiņas dienas jums būs ēst neraudzētu maizi.
7 Pirmajā dienā lai jums ir svēta sapulce; nekādus pienākumus nedz darbus jums nebūs darīt.
8 Un jums būs septiņas dienas upurēt tam Kungam uguns upuri; septītajā dienā būs būt svētai sapulcei, nekāds darbs jums nav darāms.“
9 Un tas Kungs atkārtoti runāja ar Mozu:
10 „Saki Israēla bērniem, tiem piekodinādams: Kad jūs nonāksit zemē, ko Es jums došu, un jūs pļausit tās ražu, tad vienu kūli no savas pirmās pļaujas jums būs atnest priesterim.
11 Un tam būs līgot šo kūli tā Kunga priekšā, lai jūs būtu patīkami; priesterim to būs šurpu turpu līgot, sākot ar dienu pēc sabata.
12 Tai dienā, kad jūsu labības kūlīši tiek šurpu turpu līgoti, sataisiet gadu vecu nevainojamu avi par dedzināmo upuri tam Kungam.
13 Un kā ēdamo upuri no savas puses divas desmitdaļas ēfas smalku kviešu miltu, iejauktus eļļā, kā uguns upuri tam Kungam par patīkamu smaržu, un pēc tam kā dzefamo upuri ceturtdaļu hina vīna.
14 Un jums nebūs ēst maizi nedz grauzdētas vārpas, arī ne graudu un augļu biezeni līdz tai dienai, kad jūs nesīsit savam Dievam upura dāvanu; tāds lai ir mūžīgs likums jūsu pēcnākamiem uz cilšu ciltīm visos jūsu dzīvokļos.
15 Tad jums būs skaitīt, sākot ar dienu pēc sabata, kad jūsu līgojamais upura kūlis tika atnests, patiesi septiņus sabatus, tas lai būtu pilnas septiņas nedēļas.
16 Līdz tai dienai, kura seko septītajam sabatam, skaitiet piecdesmit dienas, un tad pienesiet tam Kungam jaunu ēdamo upuri.
17 No saviem dzīvokļiem jums būs pienest divas maizes par līgojamo upuri, kuras pagatavotas no divām desmitdaļām ēfas smalku kviešu miltu un ceptas no raudzētas mīklas; tas ir pirmās ražas upuris tam Kungam.
18 Līdz ar tām maizēm kopā jums būs arī upurēt septiņus gadu vecus, bez vainas, jērus un vienu jaunu vērsi un divus aunus; tie lai ir tam Kungam dedzināmais upuris līdz ar jūsu ēdamo upuri un vīna dzeramiem upuriem kā uguns upuris tam Kungam par patīkamu smaržu.
19 Tāpat jūs sagatavojiet āzi par grēku upuri un divus gadu vecus jērus par pateicības upuri.
20 Un priesterim tos būs šurpu turpu līgot līdz ar tām pirmās ražas maizēm par līgojamo upuri tā Kunga priekšā līdz ar abiem jēriem: tie ir svēti tam Kungam un pienākas priesterim.
21 Un tai pašā dienā jums būs sasaukt un turēt svētu sapulci, un nekādu darbu jums tad nebūs strādāt; tāds lai ir mūžīgs nolikums uz jūsu cilšu ciltīm it visos jūsu dzīvokļos!
22 Kad jūs nu savu ražu no tīrumiem nopļausit, tad cieši nenopļaujiet visus savu tīrumu stūfus nedz arī sīki salasiet savas pļaujas nobirušās vārpas, bet lai tās paliek nabagam un svešiniekam; Es esmu tas Kungs, jūsu Dievs.“
23 Un tas Kungs runāja ar Mozu, sacīdams:
24 „Saki Israēla bērniem, atgādinādams: Septītā mēneša pirmajā dienā jums jātur piemiņas sabats, ar taures skaņām sasaucot svētu sapulci.
25 Lai nekāds darba pienākums netiek veikts, bet jūs nesiet tam Kungam uguns upuri.“
26 Un tas Kungs sacīja Mozum, teikdams:
27 „Bet desmitā diena šai pašā septītajā mēnesī lai jums ir salīdzinā-šanās diena; lai jums tad ir svēta sapulce, un jūs savas dvēseles pakļaujiet nožēlai un tam Kungam pienesiet uguns upuri.
28 Šinī dienā nestrādājiet nekādu darbu, jo tā ir salīdzināšanās diena, lai jūs salīdzinātos tā Kunga, sava Dieva, priekšā.
29 Un ikviena dvēsele, kas tanī dienā nenožēlo grēkus, lai tiek izdeldēta no savas tautas vidus.
30 Un ikviens, kas tanī dienā darīs kādu darbu, tam Es likšu iet bojā no savas tautas vidus.
31 Nekāds darbs lai netiek strādāts; tāds lai ir mūžīgs nolikums jūsu cilšu ciltīm visos jūsu dzīvokļos.
32 Šī lai jums ir lielā dusēšanas diena (sabatu sabats), un nožēlā pazemojiet savas dvēseles, gavēdami līdz mēneša devītās dienas vakaram; no vakara līdz nākamam vakaram turiet savu atpūtu sabatā!“
33 Un tas Kungs sacīja Mozum.
34 „Saki Israēla bērniem, teikdams: Piecpadsmitajā šī paša septītā mēneša dienā būs lieveņu svētki, septiņas dienas ilgi, tam Kungam.
35 Pirmajā dienā lai tiek sasaukta svēta sapulce; tanī dienā lai neviens neko nestrādā.
36 Septiņas dienas nesiet uguns upuri tam Kungam, bet astotajā dienā lai jums ir vēl reiz sasaukta svēta sapulce, un tam Kungam atnesiet uguns upuri, jo tā ir svētku pēdējā diena, kufā lai neviens nekādu darba pienākumu neveic.
37 Šie ir tā Kunga svētki, ko jums būs nosaukt par svētām sapulcēm, lai varētu pienest uguns upuri tam Kungam, dedzināmo upuri un ēdamo upuri, kaujamo upuri un dzeramos upufus, kā tas iekrīt ikvienai dienai,
38 Atskaitot tā Kunga sabata dienas devas un jūsu dāvanas, tāpat neskaitot visas jūsu solījumu reizes, kā arī neskaitot visas jūsu labprātības dāvanas, ko jums būs dot tam Kungam.
39 Bet piecpadsmitajā dienā septītajā mēnesī, kad jūs būsit ievākuši zemes augļu ražu, jums būs svētīt tā Kunga svētkus septiņas dienas; pirmajā dienā turiet atpūtas dienu un astotajā dienā arī turiet sabatu.
40 Un pirmajā dienā ņemiet augļus no vislabākajiem kokiem, palmu zarus un zarus no kupli noaugušiem kokiem un no Eiftatas apses, un jums būs tā Kunga, sava Dieva, priekšā līksmoties septiņas dienas.
41 Un šos svētkus jums būs svētīt tam Kungam septiņas dienas gadā; tas lai ir mūžīgs nolikums jūsu cilšu ciltīm, septītajā mēnesī ir tie svētīiami.
42 Septiņas dienas jums būs dzīvot būdiņās; visiem, kas dzimuši Israēlā kā iedzimtie, tiem ir jādzīvo būdiņās
43 Tāpēc, lai jūsu pēcnākamās ciltis zinātu, ka Israēla bērni ir dzīvojuši būdiņās, kad Es tos izvedu no Ēģiptes zemes, Es—tas Kungs, jūsu Dievs.“
44 Un Mozus noteica Israēla bērniem tā Kunga svētku laikus.
