1 „Tiešām, sudrabam ir savas atradnes, kur to rok, un zeltam sava vieta, kur to skalo.
2 Dzelzi rok no zemes, un vara iezi pārkausē tīrā varā.
3 Tumsai cilvēks saskatījis īpašu uzdevumu, un līdz visgalējākiem dziļumiem cilvēks pētī naktī un tumsā apslēptos iežus.
4 Tālu no gaismā dzīvojošiem citi ļaudis izlauž zemē stāvas ieejas; aizmirsti un dziļi zem to kājām, kas viņiem staigā pāri, karājas viņi un virmo virvēs tālu no ļaudīm.
5 Un zeme, tā pati, no kuras izaug zaļā labība, tagad tiek savos pamatos apgriezta otrādi kā uguns laikmetā.
6 Iežos ir safīri, un zemes putekļos ir zelta graudi.
7 Teku uz turieni nepazīst ērglis, tā apslēpta ari vērīgā vanaga acij.
8 Lepnie meža zvēri neizmanto šo ceļu, arī zvēru ķēniņš lauva neiet pa to.
9 Tikai cilvēks pieliek savu roku cietajiem iežiem un izrakņā kalnus no pašiem to pamatiem.
10 Klintīs viņš izcērt ejas, un visādi dārgumi atklājas viņa acij.
11 Viņš aizver apakšzemes ūdens dzīslas, lai no tām nekas neraso un nesūcas cauri, un tā izceļ gaismā apslēptās bagātības.
12 Bet gudrība, kur to atrod, un kur mājo atziņa?
13 Neviens cilvēks nezina ceļus pie tās, un velti to meklēt dzīvo zemē.
14 Un jūras dzelme saka: Manī tās nav, un jūras viļņi runā: Ar mums kopā tā nedzīvo.
15 Pat par tīrāko zeltu to nenopirkt, un sudrabs kā pretvērtība par to ir nesasverams.
16 To nevar iegūt ne par Ofīras smalkā zelta vērtību, nedz arī pret karneoliem (oniksiem) un safīriem.
17 To nevar salīdzināt ne ar zeltu, nedz ar spīdošiem akmeņiem, to nevar iemainīt pret augstvērtīga zelta izstrādā-jumiem.
18 Par pērlēm un kristallu nav ko runāt, jo iegūta gudrība ir pārāka par pērlēm.
19 To nevar pielīdzināt Aitiopijas dzeltenajam topazam, un tā nav pārdo-dama par vistīrāko zeltu.
20 Bet gudrība, —no kurienes tā nāk, un kur mājo atziņa?
21 Tā ir apslēpta katra dzīvā radījuma acīm, un pat debesu putniem tā paliek noslēpta.
22 Elles un nāves dziļumi saka par to: Tikai baumas par tās lielo slavu ir nonākušas līdz mūsu ausīm.
23 Tikai vienīgi Dievam ir zināmi ceļi pie tās, un Viņš labi zina tās uzturēšanās vietu,
24 Jo tikai Viņš vienīgi redz līdz zemes galiem, un Viņš skata visu to, kas ir atrodams zem debesīm.
25 Kad Viņš reiz deva vējam sparu, un kad Viņš lika noteiktu mēru ūdeņiem,
26 Kad Viņš deva savus priekšrakstus lietum un ierādīja ceļu pērkonam un zibeņiem,
27 Tad Viņš to redzēja, iedarbināja to, nodibināja tās pamatus, attīstīja, izdibināja un arī izpētīja to.
28 Bet cilvēkam Viņš teica tikai vienu: Redzi, bijība tā Kunga priekšā, tā ir gudrība, un vairīties no ļauna, tā ir atzīšana!“
1 „Tiešām, sudrabam ir savas atradnes, kur to rok, un zeltam sava vieta, kur to skalo.
2 Dzelzi rok no zemes, un vara iezi pārkausē tīrā varā.
3 Tumsai cilvēks saskatījis īpašu uzdevumu, un līdz visgalējākiem dziļumiem cilvēks pētī naktī un tumsā apslēptos iežus.
4 Tālu no gaismā dzīvojošiem citi ļaudis izlauž zemē stāvas ieejas; aizmirsti un dziļi zem to kājām, kas viņiem staigā pāri, karājas viņi un virmo virvēs tālu no ļaudīm.
5 Un zeme, tā pati, no kuras izaug zaļā labība, tagad tiek savos pamatos apgriezta otrādi kā uguns laikmetā.
6 Iežos ir safīri, un zemes putekļos ir zelta graudi.
7 Teku uz turieni nepazīst ērglis, tā apslēpta ari vērīgā vanaga acij.
8 Lepnie meža zvēri neizmanto šo ceļu, arī zvēru ķēniņš lauva neiet pa to.
9 Tikai cilvēks pieliek savu roku cietajiem iežiem un izrakņā kalnus no pašiem to pamatiem.
10 Klintīs viņš izcērt ejas, un visādi dārgumi atklājas viņa acij.
11 Viņš aizver apakšzemes ūdens dzīslas, lai no tām nekas neraso un nesūcas cauri, un tā izceļ gaismā apslēptās bagātības.
12 Bet gudrība, kur to atrod, un kur mājo atziņa?
13 Neviens cilvēks nezina ceļus pie tās, un velti to meklēt dzīvo zemē.
14 Un jūras dzelme saka: Manī tās nav, un jūras viļņi runā: Ar mums kopā tā nedzīvo.
15 Pat par tīrāko zeltu to nenopirkt, un sudrabs kā pretvērtība par to ir nesasverams.
16 To nevar iegūt ne par Ofīras smalkā zelta vērtību, nedz arī pret karneoliem (oniksiem) un safīriem.
17 To nevar salīdzināt ne ar zeltu, nedz ar spīdošiem akmeņiem, to nevar iemainīt pret augstvērtīga zelta izstrādā-jumiem.
18 Par pērlēm un kristallu nav ko runāt, jo iegūta gudrība ir pārāka par pērlēm.
19 To nevar pielīdzināt Aitiopijas dzeltenajam topazam, un tā nav pārdo-dama par vistīrāko zeltu.
20 Bet gudrība, —no kurienes tā nāk, un kur mājo atziņa?
21 Tā ir apslēpta katra dzīvā radījuma acīm, un pat debesu putniem tā paliek noslēpta.
22 Elles un nāves dziļumi saka par to: Tikai baumas par tās lielo slavu ir nonākušas līdz mūsu ausīm.
23 Tikai vienīgi Dievam ir zināmi ceļi pie tās, un Viņš labi zina tās uzturēšanās vietu,
24 Jo tikai Viņš vienīgi redz līdz zemes galiem, un Viņš skata visu to, kas ir atrodams zem debesīm.
25 Kad Viņš reiz deva vējam sparu, un kad Viņš lika noteiktu mēru ūdeņiem,
26 Kad Viņš deva savus priekšrakstus lietum un ierādīja ceļu pērkonam un zibeņiem,
27 Tad Viņš to redzēja, iedarbināja to, nodibināja tās pamatus, attīstīja, izdibināja un arī izpētīja to.
28 Bet cilvēkam Viņš teica tikai vienu: Redzi, bijība tā Kunga priekšā, tā ir gudrība, un vairīties no ļauna, tā ir atzīšana!“
