1 „Es esmu īstais vina koks, un mans Tēvs ir dārza kopējs.
2 Ikvienu zaru pie manis, kas nenes augļus, viņš noņem, un ikvienu, kas nes augļus, iztīra, lai tas jo vairāk augļu nestu.
3 Jūs jau esat tīri to vārdu dēļ, ko es uz jums esmu runājis.
4 Palieciet manī, un es—jūsos. Kā zars nevar nest augļus no sevis, ja tas nepaliek pie vīna koka, tāpat arī jūs ja nepaliekat manī.
5 Es esmu vina koks, jūs tie zari. Kas manī paliek, un es viņā, tas nes daudz augļu, jo bez manis jūs nenieka nespējat darīt.
6 Ja kas nepaliek manī, tas kā zars izmetams ārā un sakalst; tos savāc un iemet ugunī, un tie sadeg.
7 Ja jņs paliekat manī un mani vārdi paliek jūsos, jūs varēsit lūgt, ko gribat, —tas jums notiks.
8 Ar to mans Tēvs ir godā celts, ka jūs nesat daudz augļu un topat par maniem mācekļiem.
9 Kā Tēvs mani ir mīlējis, tā es jūs esmu mīlējis: Palieciet manā mīļestibā!
10 Ja jūs turēsit manus baušļus, jūs paliksit manā mīlestībā, itin kā es esmu turējis sava Tēva baušļus un palieku viņa mīlestībā.
11 To es uz jums esmu runājis, lai mans prieks mājotu jūsos un jūsu prieks būtu pilnīgs.
12 Tas ir mans bauslis, lai jūs cits citu mīlat, kā es jūs esmu mīlējis.
13 Nevienam nav lielākas mīlestības kā šī, ja kāds savu dzīvību nodod par saviem draugiem.
14 Jūs esat mani draugi, ja jūs darāt, ko es jums pavēlu.
15 Es jūs vairs nesaucu par kalpiem, jo kalps nesaprot, ko viņa kungs dara; bet es jūs esmu saucis par draugiem, tāpēc ka visu, ko es esmu dzirdējis no sava Tēva, es jums esmu darījis zināmu.
16 Ne jūs mani esat izredzējuši, bet es jūs esmu izredzējis un jūs nolicis, ka jūs ejat un nesat augļus un jūsu augļi paliek, jo visu, ko jūs Tēvam lūgsit manā vārdā, viņš jums dos.
17 Tā ir mana pavēle, lai jūs mīlētu cits citu.
18 Kad pasaule jūs ienīst, —ziniet, viņa mani papriekš ir ienīdusi.
19 Ja jūs būtu no pasaules, pasaule mīlētu tos, kas viņai pieder. Bet tā kā jūs neesat no pasaules, bet es jūs esmu izredzējis no pasaules, tad pasaule jūs ienīst.
20 Atcerieties manus vārdus, ko es jums sacīju: Kalps nav lielāks par savu kungu. Ja viņi mani vajājuši, viņi vajās arī jūs. Ja viņi manus vārdus ir turējuši, viņi turēs arī jūsējos.
21 Bet to visu viņi jums darīs mana vārda dēļ, tāpēc ka viņi nepazīst to, kas mani sūtījis.
22 Ja es nebūtu nācis un viņiem to teicis, viņiem nebūtu grēka. Bet tagad viņiem nav ar ko aizbildināt savu grēku.
23 Kas mani ienīst, ienīst arī manu Tēvu.
24 Ja es viņu starpā nebūtu darījis darbus, kādus neviens cits nav darījis, tiem nebūtu grēka; bet tagad viņi tos ir redzējuši un tomēr ienīst ir mani, ir manu Tēvu.
25 Bet jāpiepildās vārdiem, kas rakstīti viņu bauslībā: Tie mani velti ienīduši!
26 Kad nu nāks Aizstāvis, ko es jums sūtīšu no Tēva, Patiesības Gars, kas iziet no Tēva, tas dos liecību par mani.
27 Bet arī jūs dosit liecību, jo jūs no paša sākuma esat pie manis.“
1 „Es esmu īstais vina koks, un mans Tēvs ir dārza kopējs.
2 Ikvienu zaru pie manis, kas nenes augļus, viņš noņem, un ikvienu, kas nes augļus, iztīra, lai tas jo vairāk augļu nestu.
3 Jūs jau esat tīri to vārdu dēļ, ko es uz jums esmu runājis.
4 Palieciet manī, un es—jūsos. Kā zars nevar nest augļus no sevis, ja tas nepaliek pie vīna koka, tāpat arī jūs ja nepaliekat manī.
5 Es esmu vina koks, jūs tie zari. Kas manī paliek, un es viņā, tas nes daudz augļu, jo bez manis jūs nenieka nespējat darīt.
6 Ja kas nepaliek manī, tas kā zars izmetams ārā un sakalst; tos savāc un iemet ugunī, un tie sadeg.
7 Ja jņs paliekat manī un mani vārdi paliek jūsos, jūs varēsit lūgt, ko gribat, —tas jums notiks.
8 Ar to mans Tēvs ir godā celts, ka jūs nesat daudz augļu un topat par maniem mācekļiem.
9 Kā Tēvs mani ir mīlējis, tā es jūs esmu mīlējis: Palieciet manā mīļestibā!
10 Ja jūs turēsit manus baušļus, jūs paliksit manā mīlestībā, itin kā es esmu turējis sava Tēva baušļus un palieku viņa mīlestībā.
11 To es uz jums esmu runājis, lai mans prieks mājotu jūsos un jūsu prieks būtu pilnīgs.
12 Tas ir mans bauslis, lai jūs cits citu mīlat, kā es jūs esmu mīlējis.
13 Nevienam nav lielākas mīlestības kā šī, ja kāds savu dzīvību nodod par saviem draugiem.
14 Jūs esat mani draugi, ja jūs darāt, ko es jums pavēlu.
15 Es jūs vairs nesaucu par kalpiem, jo kalps nesaprot, ko viņa kungs dara; bet es jūs esmu saucis par draugiem, tāpēc ka visu, ko es esmu dzirdējis no sava Tēva, es jums esmu darījis zināmu.
16 Ne jūs mani esat izredzējuši, bet es jūs esmu izredzējis un jūs nolicis, ka jūs ejat un nesat augļus un jūsu augļi paliek, jo visu, ko jūs Tēvam lūgsit manā vārdā, viņš jums dos.
17 Tā ir mana pavēle, lai jūs mīlētu cits citu.
18 Kad pasaule jūs ienīst, —ziniet, viņa mani papriekš ir ienīdusi.
19 Ja jūs būtu no pasaules, pasaule mīlētu tos, kas viņai pieder. Bet tā kā jūs neesat no pasaules, bet es jūs esmu izredzējis no pasaules, tad pasaule jūs ienīst.
20 Atcerieties manus vārdus, ko es jums sacīju: Kalps nav lielāks par savu kungu. Ja viņi mani vajājuši, viņi vajās arī jūs. Ja viņi manus vārdus ir turējuši, viņi turēs arī jūsējos.
21 Bet to visu viņi jums darīs mana vārda dēļ, tāpēc ka viņi nepazīst to, kas mani sūtījis.
22 Ja es nebūtu nācis un viņiem to teicis, viņiem nebūtu grēka. Bet tagad viņiem nav ar ko aizbildināt savu grēku.
23 Kas mani ienīst, ienīst arī manu Tēvu.
24 Ja es viņu starpā nebūtu darījis darbus, kādus neviens cits nav darījis, tiem nebūtu grēka; bet tagad viņi tos ir redzējuši un tomēr ienīst ir mani, ir manu Tēvu.
25 Bet jāpiepildās vārdiem, kas rakstīti viņu bauslībā: Tie mani velti ienīduši!
26 Kad nu nāks Aizstāvis, ko es jums sūtīšu no Tēva, Patiesības Gars, kas iziet no Tēva, tas dos liecību par mani.
27 Bet arī jūs dosit liecību, jo jūs no paša sākuma esat pie manis.“
