1 Tā Kunga vārds, ko Jeremija uztvēra savā garā Jūdas ķēniņa Jojakīma, Josijas dēla, valdīšanas laikā, skanēja šādi:
2 „Ej pie Rehabiešu savienības, runā ar tiem, ved tos tā Kunga namā, vienā no nama telpām, un piedāvā tiem vīnu dzert!“
3 Tad es aicināju Jaāsanju, Jeremijas dēlu, Habacinjas dēla dēlu, un viņa brāļus ar visiem viņu dēliem līdz ar visu Rehabiešu savienību.
4 Es vedu tos tā Kunga namā Dieva vīra Hanana, Jigdaljas dēla, bērnu telpā, kujra atrodas blakus dižciltīgo telpai, virs durvju sarga Maāseja, Saluma dēla, telpas.
5 Tur es piedāvāju Rehabiešu savienības vīriem pilnas krūzes un kausus ar vīnu un aicināju tos dzert vīnu.
6 Taču tie atbildēja: „Mēs nedzeram vīnu, jo mūsu tēvs Jonadabs, Rehaba dēls, ir mums pavēlējis: Jums nebūs vīnu dzert, —ne jums nedz jūsu bērniem ne mūžam;
7 Jums nebūs ari celt namus, laukus apsēt, vīna dārzus dēstīt vai tos iegūt īpašumā. Bet jums būs dzīvot teltīs visu savu mūžu, ka jūs varat ilgi dzīvot tai zemē, kufā jūs piemītat kā svešinieki.“
8 Tā mēs izpildām visu, ko mūsu ciltstēvs Jonadabs, Rehaba dēls, pavē-lējis, mēs nedzeram vīnu visu mūžu, ne mēs, ne mūsu sievas, ne mūsu dēli, ne meitas.
9 Mēs neceļam namus, kur dzīvot, un mums nav ne vīna dārzu, ne tīrumu, ne sējumu.
10 Mēs dzīvojam teltīs un stingri izpildām visu, ko mūsu ciltstēvs Jonadabs pavēlējis.
11 Tikai kad Bābeles ķēniņš Nebukadnēcars uzbruka šai zemei, mēs teicām: „Glābsimies no kaldēju un siriešu karaspēka un iesim uz Jeruzālemi!“ Un tā mēs esam apmetušies tagad Jeruzālemē.“
12 Tad tā Kunga vārds skāra Jeremijas garu un teica viņam:
13 „Tā saka tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: Ej un saki Jūdas vīriem un Jeruzālemes iedzīvotājiem: Vai tad jūs negribētu pieklājīgāki kļūt, lai jūs taču klausītu maniem vārdiem?“ —tā saka tas Kungs.
14 „Jonadaba, Rehaba dēla, aizrādījumi, ko viņš devis saviem bērniem, proti—nedzert vīna, ir izpildīti: tie nedzer vīnu līdz šai dienai, jo tie klausa sava ciltstēva pavēlei. Bet Es esmu uz jums vienmēr runājis, bet jūs Mani neklausījāt.
15 Un turklāt Es sūtīju vienmēr pie jums visus savus kalpus, praviešus, liku jums sludināt: „Atgriezieties ikviens no saviem Jaunajiem ceļiem, labojiet savas dzīves gaitas un neskrieniet pie citiem dieviem, nekalpojiet tiem! Tad jūs negribējāt to dzirdēt un neklausījāt Man.
16 Jonadaba, Rehaba dēla, pēcnācēji izpildīja pavēli, ko tiem viņu ciltstēvs devis. Bet šī tauta neklausās uz Mani!“
17 Tādēļ saka tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: „Redzi, Es sūtīšu pār Jūdu un visiem Jeruzālemes iedzīvotājiem visu to nelaimi, ar ko Es tiem piedraudēju, tādēļ ka tie neuzklausīja Mani, kad Es uz tiem runāju, un Man neatbildēja, kad Es tos uzrunāju.“
18 Rehabiešu savienībai Jeremija sacīja: „Tā saka tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: Tādēļ, ka jūs esat sekojuši sava ciltstēva Jonadaba noteikumiem un izpildījuši visas pavēles, ko viņš jums devis,
19 Tādēļ saka tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: Jonadabam, Rehaba dēlam, netrūks nekad tāda vīra, kas manā kalpībā godam stāvēs manā priekšā!“
1 Tā Kunga vārds, ko Jeremija uztvēra savā garā Jūdas ķēniņa Jojakīma, Josijas dēla, valdīšanas laikā, skanēja šādi:
2 „Ej pie Rehabiešu savienības, runā ar tiem, ved tos tā Kunga namā, vienā no nama telpām, un piedāvā tiem vīnu dzert!“
3 Tad es aicināju Jaāsanju, Jeremijas dēlu, Habacinjas dēla dēlu, un viņa brāļus ar visiem viņu dēliem līdz ar visu Rehabiešu savienību.
4 Es vedu tos tā Kunga namā Dieva vīra Hanana, Jigdaljas dēla, bērnu telpā, kujra atrodas blakus dižciltīgo telpai, virs durvju sarga Maāseja, Saluma dēla, telpas.
5 Tur es piedāvāju Rehabiešu savienības vīriem pilnas krūzes un kausus ar vīnu un aicināju tos dzert vīnu.
6 Taču tie atbildēja: „Mēs nedzeram vīnu, jo mūsu tēvs Jonadabs, Rehaba dēls, ir mums pavēlējis: Jums nebūs vīnu dzert, —ne jums nedz jūsu bērniem ne mūžam;
7 Jums nebūs ari celt namus, laukus apsēt, vīna dārzus dēstīt vai tos iegūt īpašumā. Bet jums būs dzīvot teltīs visu savu mūžu, ka jūs varat ilgi dzīvot tai zemē, kufā jūs piemītat kā svešinieki.“
8 Tā mēs izpildām visu, ko mūsu ciltstēvs Jonadabs, Rehaba dēls, pavē-lējis, mēs nedzeram vīnu visu mūžu, ne mēs, ne mūsu sievas, ne mūsu dēli, ne meitas.
9 Mēs neceļam namus, kur dzīvot, un mums nav ne vīna dārzu, ne tīrumu, ne sējumu.
10 Mēs dzīvojam teltīs un stingri izpildām visu, ko mūsu ciltstēvs Jonadabs pavēlējis.
11 Tikai kad Bābeles ķēniņš Nebukadnēcars uzbruka šai zemei, mēs teicām: „Glābsimies no kaldēju un siriešu karaspēka un iesim uz Jeruzālemi!“ Un tā mēs esam apmetušies tagad Jeruzālemē.“
12 Tad tā Kunga vārds skāra Jeremijas garu un teica viņam:
13 „Tā saka tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: Ej un saki Jūdas vīriem un Jeruzālemes iedzīvotājiem: Vai tad jūs negribētu pieklājīgāki kļūt, lai jūs taču klausītu maniem vārdiem?“ —tā saka tas Kungs.
14 „Jonadaba, Rehaba dēla, aizrādījumi, ko viņš devis saviem bērniem, proti—nedzert vīna, ir izpildīti: tie nedzer vīnu līdz šai dienai, jo tie klausa sava ciltstēva pavēlei. Bet Es esmu uz jums vienmēr runājis, bet jūs Mani neklausījāt.
15 Un turklāt Es sūtīju vienmēr pie jums visus savus kalpus, praviešus, liku jums sludināt: „Atgriezieties ikviens no saviem Jaunajiem ceļiem, labojiet savas dzīves gaitas un neskrieniet pie citiem dieviem, nekalpojiet tiem! Tad jūs negribējāt to dzirdēt un neklausījāt Man.
16 Jonadaba, Rehaba dēla, pēcnācēji izpildīja pavēli, ko tiem viņu ciltstēvs devis. Bet šī tauta neklausās uz Mani!“
17 Tādēļ saka tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: „Redzi, Es sūtīšu pār Jūdu un visiem Jeruzālemes iedzīvotājiem visu to nelaimi, ar ko Es tiem piedraudēju, tādēļ ka tie neuzklausīja Mani, kad Es uz tiem runāju, un Man neatbildēja, kad Es tos uzrunāju.“
18 Rehabiešu savienībai Jeremija sacīja: „Tā saka tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: Tādēļ, ka jūs esat sekojuši sava ciltstēva Jonadaba noteikumiem un izpildījuši visas pavēles, ko viņš jums devis,
19 Tādēļ saka tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: Jonadabam, Rehaba dēlam, netrūks nekad tāda vīra, kas manā kalpībā godam stāvēs manā priekšā!“
