1 Tas Kungs man pavēlēja: „Noej Jūdas ķēniņa namā un saki tur šo vārdu:
2 Klausies, Jūdas ķēniņ, tā Kunga vārdu, tu, kas sēdi uz Dāvida troņa, tu un tavi kalpi un tava tauta, kas ieiet pa šiem vārtiem!
3 Tā saka tas Kungs: Uzturiet tiesu un taisnību, izglābiet apspiesto no varmākas rokas, neapspiediet svešinieku, bāreni un atraitni, neizlejiet šinī vietā nenoziedzīgas asinis!
4 Tikai tad, ja jūs patiesi izpildīsit šos noteikumus, pa šā nama vārtiem ies iekšā ķēniņi, kas sēd uz Dāvida troņa, brauks ar ratiem un jās uz zirgiem, viņi paši un viņu kalpi un viņu tauta.
5 Bet ja jūs neizpildīsit šos norādījumus, tad Es esmu zvērējis pie Sevis“, —tā saka tas Kungs, —„ka šī pils kļūs par drupu kaudzi!“
6 Jo tā saka tas Kungs par Jūdas ķēniņa pili: „Tu man esi Gileāda, Libanona galva un virsotne, bet tiešām, —Es tevi darīšu par tuksnesi un pilsētas par neapdzīvotām,
7 Un Es gribu laist darbā pret tevi postītājus, ikvienu ar viņa ieročiem un darba rīkiem; tie nocirtis tavus skaistos ciedru kokus un tos sadedzinās!
8 Kad daudzas tautas ies gājām šai pilsētai un cits citam jautās: Kādēļ tas Kungs tā darījis šai lielajai pilsētai? —
9 Tad tiem atbildēs: Tādēļ, ka tie atstājās no tā Kunga, sava Dieva, derības, kļuva Viņam neuzticīgi, kalpoja citiem dieviem un tos pielūdza.“
10 Neraudiet par mirušo un neno-žēlojiet to, bet raudiet par to, kas aiziet, jo tas nekad neatgriezīsies atpakaļ un neredzēs vairs savas dzimtenes.
11 Jo tā ir tas Kungs sacījis par Jūdas ķēniņu Šalumu, Josijas dēlu, kurš valdīja pēc sava tēva Josijas un aizgāja no šās vietas: „Viņš nenāks nekad vairs šurp atpakaļ,
12 Bet nomirs tai zemē, kurp Es to aizvedu gūstā, un neredzēs vairs savas zemes.“
13 Bēdas tam, kas ceļ savu namu ar netaisnību un savu dzīvokli ar nepa-tiesību! Tāpat ari tam, kas savam tuvākam liek strādāt bez atlīdzības un tam atrauj viņa algu,
14 Kas saka: „Es celšu lielu namu ar plašām un ērtām telpām, kam skaisti logi, kas izgreznots ar ciedru koka plāksnēm un izkrāsots sarkanā krāsā!“
15 Vai tava ķēniņa vara un ķēniņvalsts tev liekas pastāvam tikai tai apstāklī, ka tev patīk ciedru koksne un tu jūsmo par to? Vai tad tavs tēvs neēda un nedzēra? Bet viņš augsti turēja tiesu un taisnību, ievēroja tās dzīvē, un tādēļ viņam labi klājās.
16 Viņš aizstāvēja nabago un cietēju, un viss gāja labi. „Vai tas nenozīmē Mani patiesi atzīt?“ —saka tas Kungs.
17 Turpretī tavas acis un tava sirds tiecas tikai pēc tava paša labuma, tiecas izliet nenoziedzīgas asinis, ļaudis nomākt un no tiem jo vairāk izspiest.
18 Tādēļ tā saka tas Kungs par Jūdas ķēniņu Jojakīmu, Josijas dēlu: „Par viņu nesēros, tik tiešām nē, un neteiks: Ak mans brāli! —un: Ak viņa brāļa mīlestība! Par viņu neskums un nesacīs ari, tik tiešām nē: Ak žēlīgo valdniek! —un: Tu lielais un diženais!
19 Nē! Kā ēzeli aprok, tā apraks viņu, to izmetīs tālu ārpus Jeruzālemes vārtiem!“
20 Kāp Libanona kalnājā un sauc skaļā balsī! Pacel savu balsi Basanā! Sauc no Abarimkalna! Jo satriekti ir visi tavi mīluļi, ak Jeruzālemes tauta!
21 Es runāju uz tevi, kad tu vēl dzīvoji neaptumšotā laimē, bet tu Man atbildēji: „Es negribu par to neko dzirdēt!“ Tāds bija tavs paradums no pašas jaunības, ka tu neuzklausīji manu balsi un neievēroji manus vārdus.
22 Vējš izklīdinās visus tavus vadītājus ganus, un tavi mīluļi aizies gūstā! Jā, —tad tu paliksi kaunā un vīlusies stāvam visa sava ļaunuma dēļ!
23 Tu tagad dzīvo uz Libanona ciedru koku pavēnī. Kā tu vaimanāsi, kad tev uzies ciešanas un sāpes un žņaugi kā sievai, kas dzemdē!
24 „Tik tiešām, ka Es dzīvoju!“ —saka tas Kungs—: „Ja Jūdas ķēniņš Konja, Jojakīma dēls, būtu arī zīmoga gredzens manā labajā rokā, Es tevi tomēr norautu no turienes
25 Un tevi nodotu to rokā, kas tīko pēc tavas dzīvības, un to rokā, no kā tev bailes, un proti—Nebukadnēcara, Bābeles ķēniņa, un kaldēju rokā.
26 Un Es tevi un tavu māti, kas tevi dzemdējusi, izraidīšu trimdā svešā zemē, kur jūs neesat dzimuši, tur jūs mirsit!
27 Bet tanī zemē, kujrā tie ilgojas atgriezties, tie nekad vairs neatgriezī-sies!“ —
28 Vai tad šis vīrs Konja ir kā nicināms sadauzāms māla trauks jeb kā lieta, kas nevienam nepatīk? Kādēļ tas aizdzīts trimdā un ari tā dzimums tādā zemē, ko tie nepazīst?
29 Ak zeme, zeme, zeme! Uzklausi tā Kunga vārdu!
30 Tā saka tas Kungs: „Pierakstiet šo vīru kā tādu, kas ir un paliks bez bērniem, —vīru, kam dzīvē nekad nekas neizdosies! Nevienam no viņa dzimuma neizdosies sēdēt uz Dāvida troņa un vēlreiz valdīt pār Jūdu!“
1 Tas Kungs man pavēlēja: „Noej Jūdas ķēniņa namā un saki tur šo vārdu:
2 Klausies, Jūdas ķēniņ, tā Kunga vārdu, tu, kas sēdi uz Dāvida troņa, tu un tavi kalpi un tava tauta, kas ieiet pa šiem vārtiem!
3 Tā saka tas Kungs: Uzturiet tiesu un taisnību, izglābiet apspiesto no varmākas rokas, neapspiediet svešinieku, bāreni un atraitni, neizlejiet šinī vietā nenoziedzīgas asinis!
4 Tikai tad, ja jūs patiesi izpildīsit šos noteikumus, pa šā nama vārtiem ies iekšā ķēniņi, kas sēd uz Dāvida troņa, brauks ar ratiem un jās uz zirgiem, viņi paši un viņu kalpi un viņu tauta.
5 Bet ja jūs neizpildīsit šos norādījumus, tad Es esmu zvērējis pie Sevis“, —tā saka tas Kungs, —„ka šī pils kļūs par drupu kaudzi!“
6 Jo tā saka tas Kungs par Jūdas ķēniņa pili: „Tu man esi Gileāda, Libanona galva un virsotne, bet tiešām, —Es tevi darīšu par tuksnesi un pilsētas par neapdzīvotām,
7 Un Es gribu laist darbā pret tevi postītājus, ikvienu ar viņa ieročiem un darba rīkiem; tie nocirtis tavus skaistos ciedru kokus un tos sadedzinās!
8 Kad daudzas tautas ies gājām šai pilsētai un cits citam jautās: Kādēļ tas Kungs tā darījis šai lielajai pilsētai? —
9 Tad tiem atbildēs: Tādēļ, ka tie atstājās no tā Kunga, sava Dieva, derības, kļuva Viņam neuzticīgi, kalpoja citiem dieviem un tos pielūdza.“
10 Neraudiet par mirušo un neno-žēlojiet to, bet raudiet par to, kas aiziet, jo tas nekad neatgriezīsies atpakaļ un neredzēs vairs savas dzimtenes.
11 Jo tā ir tas Kungs sacījis par Jūdas ķēniņu Šalumu, Josijas dēlu, kurš valdīja pēc sava tēva Josijas un aizgāja no šās vietas: „Viņš nenāks nekad vairs šurp atpakaļ,
12 Bet nomirs tai zemē, kurp Es to aizvedu gūstā, un neredzēs vairs savas zemes.“
13 Bēdas tam, kas ceļ savu namu ar netaisnību un savu dzīvokli ar nepa-tiesību! Tāpat ari tam, kas savam tuvākam liek strādāt bez atlīdzības un tam atrauj viņa algu,
14 Kas saka: „Es celšu lielu namu ar plašām un ērtām telpām, kam skaisti logi, kas izgreznots ar ciedru koka plāksnēm un izkrāsots sarkanā krāsā!“
15 Vai tava ķēniņa vara un ķēniņvalsts tev liekas pastāvam tikai tai apstāklī, ka tev patīk ciedru koksne un tu jūsmo par to? Vai tad tavs tēvs neēda un nedzēra? Bet viņš augsti turēja tiesu un taisnību, ievēroja tās dzīvē, un tādēļ viņam labi klājās.
16 Viņš aizstāvēja nabago un cietēju, un viss gāja labi. „Vai tas nenozīmē Mani patiesi atzīt?“ —saka tas Kungs.
17 Turpretī tavas acis un tava sirds tiecas tikai pēc tava paša labuma, tiecas izliet nenoziedzīgas asinis, ļaudis nomākt un no tiem jo vairāk izspiest.
18 Tādēļ tā saka tas Kungs par Jūdas ķēniņu Jojakīmu, Josijas dēlu: „Par viņu nesēros, tik tiešām nē, un neteiks: Ak mans brāli! —un: Ak viņa brāļa mīlestība! Par viņu neskums un nesacīs ari, tik tiešām nē: Ak žēlīgo valdniek! —un: Tu lielais un diženais!
19 Nē! Kā ēzeli aprok, tā apraks viņu, to izmetīs tālu ārpus Jeruzālemes vārtiem!“
20 Kāp Libanona kalnājā un sauc skaļā balsī! Pacel savu balsi Basanā! Sauc no Abarimkalna! Jo satriekti ir visi tavi mīluļi, ak Jeruzālemes tauta!
21 Es runāju uz tevi, kad tu vēl dzīvoji neaptumšotā laimē, bet tu Man atbildēji: „Es negribu par to neko dzirdēt!“ Tāds bija tavs paradums no pašas jaunības, ka tu neuzklausīji manu balsi un neievēroji manus vārdus.
22 Vējš izklīdinās visus tavus vadītājus ganus, un tavi mīluļi aizies gūstā! Jā, —tad tu paliksi kaunā un vīlusies stāvam visa sava ļaunuma dēļ!
23 Tu tagad dzīvo uz Libanona ciedru koku pavēnī. Kā tu vaimanāsi, kad tev uzies ciešanas un sāpes un žņaugi kā sievai, kas dzemdē!
24 „Tik tiešām, ka Es dzīvoju!“ —saka tas Kungs—: „Ja Jūdas ķēniņš Konja, Jojakīma dēls, būtu arī zīmoga gredzens manā labajā rokā, Es tevi tomēr norautu no turienes
25 Un tevi nodotu to rokā, kas tīko pēc tavas dzīvības, un to rokā, no kā tev bailes, un proti—Nebukadnēcara, Bābeles ķēniņa, un kaldēju rokā.
26 Un Es tevi un tavu māti, kas tevi dzemdējusi, izraidīšu trimdā svešā zemē, kur jūs neesat dzimuši, tur jūs mirsit!
27 Bet tanī zemē, kujrā tie ilgojas atgriezties, tie nekad vairs neatgriezī-sies!“ —
28 Vai tad šis vīrs Konja ir kā nicināms sadauzāms māla trauks jeb kā lieta, kas nevienam nepatīk? Kādēļ tas aizdzīts trimdā un ari tā dzimums tādā zemē, ko tie nepazīst?
29 Ak zeme, zeme, zeme! Uzklausi tā Kunga vārdu!
30 Tā saka tas Kungs: „Pierakstiet šo vīru kā tādu, kas ir un paliks bez bērniem, —vīru, kam dzīvē nekad nekas neizdosies! Nevienam no viņa dzimuma neizdosies sēdēt uz Dāvida troņa un vēlreiz valdīt pār Jūdu!“
