1 Tad tā Kunga eņģelis devās no Gilgalas augšup uz Bochimu un sacīja: „Es esmu jūs izvedis ārā no Ēģiptes, un Es esmu jūs ievedis tai zemē, ko Es ar zvērestu biju apsolījis jūsu tēviem, un Es sacīju: „Es savu derību ar jums nelauzīšu ne mūžam!
2 Bet rad arī jums nebūs noslēgt derību ar šīs zemes iedzīvotājiem, viņu altāri jums ir jānoplēš! Bet jūs neesat klausījuši manai balsij; kāpēc jūs esat tā darījuši?
3 Tāpēc Es jums tagad pasaku: Es viņus neizdzīšu, jums uz priekšu ejot, bet viņi jums taps par pātagām jūsu sāniem un viņu dievi par slazda valgiem!“
4 Un kad tā Kunga eņģelis bija šos vārdus beidzis runāt visiem Israēla bērniem, tad tauta pacēla savu balsi un sāka raudāt.
5 Un viņi nosauca šīs vietas vārdu Bochima un upurēja tur kaujamo upuri tam Kungam.
6 Un kad Jozua bija atlaidis tautu, tad Israēla bērni ikviens nonāca sava mantojuma daļā, lai iegūtu zemi.
7 Un tauta kalpoja tam Kungam, kamēr Jozua dzīvoja un kamēr vecaji dzīvoja, kas vēl ilgu laiku dzīvoja pēc Jozuas un visi bija redzējuši visus tā Kunga lielos darbus, ko Viņš bija darījis Israēlam.
8 Tad tā Kunga kalps Jozua, Nūna dēls, nomira simts desmit gadus vecs,
9 Un tie viņu apraka viņa paša īpašuma robežās Timnat-Heremā Ēfraima kalnos, ziemeļos no Gaāša kalna.
10 Un kad nu arī visa tā paaudze tika piepulcināta saviem tēviem, tad cēlās jauna paaudze pēc viņiem, kas nepazina to Kungu nedz ari Viņa darbus, ko Viņš bija darījis Israēlam.
11 Tad Israēla bērni darīja to, kas nepatika tam Kungam, jo viņi kalpoja baāliem.
12 Un viņi atstāja to Kungu, savu tēvu Dievu, kas viņus bija izvedis no Ēģiptes zemes, un sekoja citiem dieviem, proti to tautu dieviem, kutas dzīvoja tiem visapkārt; viņi tos pielūdza un tā apkaitināja to Kungu.
13 Un tie atkrita no tā Kunga un kalpoja baāliem un aštartēm.
14 Tad tā Kunga bardzība iedegās pret Israēlu, un Viņš tos nodeva laupītāju rokā, kas tos aplaupīja, un Viņš lika tiem krist viņu ienaidnieku rokās, kas bija tiem visapkārt, un viņi nespēja vairs noturēties pret saviem ienaidniekiem.
15 Un visur, kur tie izgāja cīņās, tā Kunga roka bija pret viņiem uz ļaunu vien, kā tas Kungs bija piedraudējis un kā Viņš tiem bija ar zvērestu apstiprinājis, un Viņš tos noveda lielās bēdās.
16 Tad tas Kungs iecēla viņiem soģus, kas tos atsvabināja no laupītājiem.
17 Bet tie neklausīja arī saviem soģiem un dzinās netikli pakaļ citiem dieviem, pielūdza tos un metās to priekšā uz vaiga pie zemes; tā itin ātri viņi bija novērsušies no ceļa, pa kupu bija staigājuši viņu tēvi, klausīdami tā Kunga baušļiem; bet tagad viņi vairs tā nedarīja.
18 Un kad tas Kungs iecēla viņiem soģus, tad tas Kungs bija ar šiem soģiem un paglāba ļaudis no viņu ienaidniekiem tik ilgi, kamēr soģis dzīvoja; tas notika tāpēc, ka tas Kungs par viņiem apžēlojās, kad viņi nopūtās un sūdzējās par tiem, kas viņus apspieda un nomāca.
19 Bet tiklīdz soģis nomira, tad viņi atkal no jauna atkrita un rīkojās ļaunāk nekā viņu tēvi, dzīdamies pakaļ svešiem dieviem, tiem kalpodami, tos pielūgdami, viņu priekšā nomezdamies uz vaiga pie zemes; un tie neatstājās no saviem ļauniem darbiem nedz no saviem pārgalvības ceļiem.
20 Tad tā Kunga bardzība iedegās pret Israēlu, un Viņš sacīja: „Tādēļ, ka šī tauta ir lauzusi manu derību, ko Es biju kā pavēli devis viņu tēviem, un viņi nav klausījuši manai balsij,
21 Tad arī Es vairs tālāk neizdzīšu viņu labā nevienu no tām tautām, ko Jozua ir atstājis neizdzītas, kad viņš mira,
22 Lai ar to pārbaudītu Israēla bērnus, vai viņi saglabās tā Kunga ceļus, pa tiem staigādami tāpat, kā viņu tēvi bija tos saglabājuši, vai ne?“
23 Tādēļ tas Kungs lika mieru šim tautām, neizdzīdams tās tūliņ, un Viņš tās nenodeva Jozuas rokā.
1 Tad tā Kunga eņģelis devās no Gilgalas augšup uz Bochimu un sacīja: „Es esmu jūs izvedis ārā no Ēģiptes, un Es esmu jūs ievedis tai zemē, ko Es ar zvērestu biju apsolījis jūsu tēviem, un Es sacīju: „Es savu derību ar jums nelauzīšu ne mūžam!
2 Bet rad arī jums nebūs noslēgt derību ar šīs zemes iedzīvotājiem, viņu altāri jums ir jānoplēš! Bet jūs neesat klausījuši manai balsij; kāpēc jūs esat tā darījuši?
3 Tāpēc Es jums tagad pasaku: Es viņus neizdzīšu, jums uz priekšu ejot, bet viņi jums taps par pātagām jūsu sāniem un viņu dievi par slazda valgiem!“
4 Un kad tā Kunga eņģelis bija šos vārdus beidzis runāt visiem Israēla bērniem, tad tauta pacēla savu balsi un sāka raudāt.
5 Un viņi nosauca šīs vietas vārdu Bochima un upurēja tur kaujamo upuri tam Kungam.
6 Un kad Jozua bija atlaidis tautu, tad Israēla bērni ikviens nonāca sava mantojuma daļā, lai iegūtu zemi.
7 Un tauta kalpoja tam Kungam, kamēr Jozua dzīvoja un kamēr vecaji dzīvoja, kas vēl ilgu laiku dzīvoja pēc Jozuas un visi bija redzējuši visus tā Kunga lielos darbus, ko Viņš bija darījis Israēlam.
8 Tad tā Kunga kalps Jozua, Nūna dēls, nomira simts desmit gadus vecs,
9 Un tie viņu apraka viņa paša īpašuma robežās Timnat-Heremā Ēfraima kalnos, ziemeļos no Gaāša kalna.
10 Un kad nu arī visa tā paaudze tika piepulcināta saviem tēviem, tad cēlās jauna paaudze pēc viņiem, kas nepazina to Kungu nedz ari Viņa darbus, ko Viņš bija darījis Israēlam.
11 Tad Israēla bērni darīja to, kas nepatika tam Kungam, jo viņi kalpoja baāliem.
12 Un viņi atstāja to Kungu, savu tēvu Dievu, kas viņus bija izvedis no Ēģiptes zemes, un sekoja citiem dieviem, proti to tautu dieviem, kutas dzīvoja tiem visapkārt; viņi tos pielūdza un tā apkaitināja to Kungu.
13 Un tie atkrita no tā Kunga un kalpoja baāliem un aštartēm.
14 Tad tā Kunga bardzība iedegās pret Israēlu, un Viņš tos nodeva laupītāju rokā, kas tos aplaupīja, un Viņš lika tiem krist viņu ienaidnieku rokās, kas bija tiem visapkārt, un viņi nespēja vairs noturēties pret saviem ienaidniekiem.
15 Un visur, kur tie izgāja cīņās, tā Kunga roka bija pret viņiem uz ļaunu vien, kā tas Kungs bija piedraudējis un kā Viņš tiem bija ar zvērestu apstiprinājis, un Viņš tos noveda lielās bēdās.
16 Tad tas Kungs iecēla viņiem soģus, kas tos atsvabināja no laupītājiem.
17 Bet tie neklausīja arī saviem soģiem un dzinās netikli pakaļ citiem dieviem, pielūdza tos un metās to priekšā uz vaiga pie zemes; tā itin ātri viņi bija novērsušies no ceļa, pa kupu bija staigājuši viņu tēvi, klausīdami tā Kunga baušļiem; bet tagad viņi vairs tā nedarīja.
18 Un kad tas Kungs iecēla viņiem soģus, tad tas Kungs bija ar šiem soģiem un paglāba ļaudis no viņu ienaidniekiem tik ilgi, kamēr soģis dzīvoja; tas notika tāpēc, ka tas Kungs par viņiem apžēlojās, kad viņi nopūtās un sūdzējās par tiem, kas viņus apspieda un nomāca.
19 Bet tiklīdz soģis nomira, tad viņi atkal no jauna atkrita un rīkojās ļaunāk nekā viņu tēvi, dzīdamies pakaļ svešiem dieviem, tiem kalpodami, tos pielūgdami, viņu priekšā nomezdamies uz vaiga pie zemes; un tie neatstājās no saviem ļauniem darbiem nedz no saviem pārgalvības ceļiem.
20 Tad tā Kunga bardzība iedegās pret Israēlu, un Viņš sacīja: „Tādēļ, ka šī tauta ir lauzusi manu derību, ko Es biju kā pavēli devis viņu tēviem, un viņi nav klausījuši manai balsij,
21 Tad arī Es vairs tālāk neizdzīšu viņu labā nevienu no tām tautām, ko Jozua ir atstājis neizdzītas, kad viņš mira,
22 Lai ar to pārbaudītu Israēla bērnus, vai viņi saglabās tā Kunga ceļus, pa tiem staigādami tāpat, kā viņu tēvi bija tos saglabājuši, vai ne?“
23 Tādēļ tas Kungs lika mieru šim tautām, neizdzīdams tās tūliņ, un Viņš tās nenodeva Jozuas rokā.
