1 Netopiet, mani brāļi, daudzi par mācītājiem, zinādami, ka mēs nāksim grūtākā tiesā;
2 Jo mēs visi daudzējādi klūpam. Ja kāds vārdā neklūp, tas ir pilnīgs vīrs, spējīgs savaldīt savu miesu.
3 Ja zirgiem liekam iemauktus mutē, lai tos darītu sev paklausīgus, mēs valdām līdz arī visu viņu augumu.
4 Lūk, arī laivas, lai gan tās ir tik lielas, un skarbi vēji tās mētā, jo sīka stūre tās vada, kurp tiecas vadītājs.
5 Tāpat ari mēle ir mazs loceklis un veic lielas lietas. Redzi, kāda maza uguns iededzina kādu lielu mežu!
6 Un uguns ir arī mēle; kā netaisnības pasaule mēle ir nolikta starp mūsu locekļiem; tā apgāna visu augumu un aizdedzina mūža ritumu, pati būdama elles aizdedzināta.
7 Jo katras sugas zvēru un putnu, rāpuļu un jūras dzīvnieku dabu savalda un ir savaldījusi cilvēka daba;
8 Bet mēli neviens cilvēks nevar savaldīt: nemitīgs ļaunums, pilns nāvīgas indes.
9 Ar viņu mēs slavējam to Kungu un Tēvu, ar viņu mēs lādam cilvēkus, pēc Dieva līdzības radītus.
10 No tās pašas mutes iziet svētība un lāsts. Tam, mani brāļi, nebūs tā notikt!
11 Vai arī avots izverd no vienas mutes saldu un rūgtu?.
12 Vai, mani brāļi, vīģes koks var nest eļļas koka augļus un vinakoks vīģes? Tāpat ari sāļš avots nevar dot saldu ūdeni.
13 Kas jūsu starpā ir gudrs un sapratīgs, tas lai, pareizi dzīvodams, uzrāda savus darbus, darītus gudrā lēnprātībā.
14 Bet ja jums sirdī ir rūgta skaudība un ķilda, tad nelielieties un nemelojiet pret patiesību.
15 Tāda gudrība nenāk no augšienes, bet tā ir pasaulīga, tā nav dievišķa, bet dēmoniska;
16 Jo, kur ir skaudība un ķilda, tur ir juceklis un visāda nelietība.
17 Tā gudrība, kas nāk no augšienes, ir vispirms šķīsta, tālāk miermīlīga, lēnīga, paklausīga, pilna žēlsirdības un labu augļu, taisnīga, bez liekulības.
18 Bet taisnības auglis mierā top sēts tiem, kas mieru tur.
1 Netopiet, mani brāļi, daudzi par mācītājiem, zinādami, ka mēs nāksim grūtākā tiesā;
2 Jo mēs visi daudzējādi klūpam. Ja kāds vārdā neklūp, tas ir pilnīgs vīrs, spējīgs savaldīt savu miesu.
3 Ja zirgiem liekam iemauktus mutē, lai tos darītu sev paklausīgus, mēs valdām līdz arī visu viņu augumu.
4 Lūk, arī laivas, lai gan tās ir tik lielas, un skarbi vēji tās mētā, jo sīka stūre tās vada, kurp tiecas vadītājs.
5 Tāpat ari mēle ir mazs loceklis un veic lielas lietas. Redzi, kāda maza uguns iededzina kādu lielu mežu!
6 Un uguns ir arī mēle; kā netaisnības pasaule mēle ir nolikta starp mūsu locekļiem; tā apgāna visu augumu un aizdedzina mūža ritumu, pati būdama elles aizdedzināta.
7 Jo katras sugas zvēru un putnu, rāpuļu un jūras dzīvnieku dabu savalda un ir savaldījusi cilvēka daba;
8 Bet mēli neviens cilvēks nevar savaldīt: nemitīgs ļaunums, pilns nāvīgas indes.
9 Ar viņu mēs slavējam to Kungu un Tēvu, ar viņu mēs lādam cilvēkus, pēc Dieva līdzības radītus.
10 No tās pašas mutes iziet svētība un lāsts. Tam, mani brāļi, nebūs tā notikt!
11 Vai arī avots izverd no vienas mutes saldu un rūgtu?.
12 Vai, mani brāļi, vīģes koks var nest eļļas koka augļus un vinakoks vīģes? Tāpat ari sāļš avots nevar dot saldu ūdeni.
13 Kas jūsu starpā ir gudrs un sapratīgs, tas lai, pareizi dzīvodams, uzrāda savus darbus, darītus gudrā lēnprātībā.
14 Bet ja jums sirdī ir rūgta skaudība un ķilda, tad nelielieties un nemelojiet pret patiesību.
15 Tāda gudrība nenāk no augšienes, bet tā ir pasaulīga, tā nav dievišķa, bet dēmoniska;
16 Jo, kur ir skaudība un ķilda, tur ir juceklis un visāda nelietība.
17 Tā gudrība, kas nāk no augšienes, ir vispirms šķīsta, tālāk miermīlīga, lēnīga, paklausīga, pilna žēlsirdības un labu augļu, taisnīga, bez liekulības.
18 Bet taisnības auglis mierā top sēts tiem, kas mieru tur.
