1 Ābrahāms atkal no jauna ņēma sev sievu, tās vārds bija Ketūra.
2 Un tā viņam dzemdēja Zimranu, Jokšanu un Medaanu un Midianu, Jisbaku un Suachu.
3 Bet Jokšans dzemdināja Sebu un Dedanu, un Dedana pēcnācēji bija asurieši, letusieši un leumieši.
4 Bet Midiana bērni ir: Eifa un Efers, Hanochs, Abida un Ēlda; visi tie ir Ketūras dzimuma.
5 Un Ābrahāms nodeva visu, kas tam bija, īzākam.
6 Bet blakussievu bērniem, kas Ābrahāmam bija, Ābrahāms izdalīja dāvanas. Un viņš, vēl dzīvs būdams, šķīra tos no īzāka, aizsūtīdams viņus austrumu virziena uz Austrumu zemi.
7 Šādi ir Ābrahāma mūža gadi: viņš piedzīvoja simts septiņdesmit piecus gadus.
8 Un viņš aizmiga un nomira lielā vecumā, pēc nodzīvotas dzīves, sirmgalvis būdams, un tika piepulcināts saviem tēviem.
9 Un īzāks un Ismaēls, viņa dēli, viņu apglabāja Makpelas alā, kas atrodas hetieša Efrona, Zochāra dēla, tīrumā pretim Mamrei.
10 Tīrumā, kuru Ābrahāms bija pircis no Heta pēcnācējiem, Ābrahāms tika apglabāts, un arī Sāra, viņa sieva.
11 Un notika, ka pēc Ābrahāma nāves Dievs svētīja īzāku, viņa dēlu, un īzāks apmetās pie Lechaj-roi avota.
12 Šie ir Ābrahāma dēla Ismaēla ciltsraksti; viņu Ābrahāmam dzemdēja Hagara, Sāras ēģiptiešu kalpone.
13 Šie ir Ismaēla dēlu vārdi secībā pēc viņu ciltīm; Ismaēla vecākais dēls Nebajots, Kēdars, Adbels un Mibsāms,
14 Misma, Dūma un Masa,
15 Chādads, Tema, Jeturs, Nafiss un Kedma.
16 Tie ir Ismaēla dēli, un tie ir viņu vārdi pēc viņu sētām un nometnēm: divpadsmit virsaiši pēc viņu ciltīm.
17 Un šādi ir Ismaēla mūža gadi: simts trīsdesmit septiņi gadi, un viņš aizmiga, nomira un tika piepulcināts saviem tēviem.
18 Un viņš mita no Chavilas līdz Sūrai, kas ir uz rītiem no Ēģiptes ceļā uz Asuru, iepretim visiem saviem brāļiem viņš bija apmeties.
19 Šie ir Ābrahāma dēla īzāka ciltsraksti: Ābrahāms dzemdināja īzāku.
20 Un īzakam bija četrdesmit gadi, kad viņš dabūja par sievu Rebeku no Mezopotamijas, aramieša Betuēla meitu, aramieša Lābana māsu.
21 Un īzāks savas sievas dēļ stipri pielūdza Dievu, jo tā bija neauglīga, un Dievs ļāvās pielūgties, un viņa sieva Rebeka kļuva grūta.
22 Un divi bērni rozījās viņas miesās, un viņa sacīja: „Vai tam tā būt? Kāpēc gan man tā notiek?“
23 Un tas Kungs viņai atbildēja: „Divi tautas ir tavā klēpī, un divi ciltis izraisīsies no tavām miesām. Un cilts sacentīsies ar cilti varas dēļ, un vecākais kalpos jaunākajam.“
24 Un kad viņas dienas piepildījās, lai tā dzemdētu, tad tiešām dvīņi bija tās klēpi.
25 Tad pirmais iznāca, viss sarkans kā spalvains mētelis, tāpēc to nosauca vārdā Ēzavs.
26 Bet viņa brālis tam sekoja, un viņa roka bija satvērusi Ēzava papēdi, tāpēc viņa vārdu nosauca Jēkabs; un īzaks bija, tiem dzimstot, sešdesmit gadus vecs.
27 Un kad bērni pieauga, tad Ēzavs kļuva liels mednieks, lauku cilvēks, bet Jēkabs bija klusas dabas vīrs un mājoja teltīs.
28 Un īzāks iemīlēja Ezavu, jo medījumi bija pēc viņa garšas, bet Rebeka vairāk mīlēja Jēkabu.
29 Un Jēkabs bija izvārījis viru, bet Ēzavs nāca no tīruma un bija izsalcis.
30 Un Ēzavs sacīja Jēkabam: „Ļauj man ēst no tā sarkanā, tā sarkanā viruma, jo es esmu izsalcis,“ tāpēc to dēvē par Ēdomu.
31 Tad Jēkabs atbildēja: „Pārdod man papriekš savu pirmdzimtību.“
32 Un Ēzavs sacīja: „Man tā kā tā jāmirst, ko man tur līdz pirmdzimtība?“
33 Un Jēkabs sacīja: „Zvēri man papriekš.“ Tad viņš zvērēja un pārdeva Jēkabam savu pirmdzimtību.
34 Bet Jēkabs cēla Ēzavam priekšā maizi un lēcu virumu, un tas ēda, un dzēra, un cēlās, un aizgāja. Tā Ēzavs nicināja savu pirmdzimtību.
1 Ābrahāms atkal no jauna ņēma sev sievu, tās vārds bija Ketūra.
2 Un tā viņam dzemdēja Zimranu, Jokšanu un Medaanu un Midianu, Jisbaku un Suachu.
3 Bet Jokšans dzemdināja Sebu un Dedanu, un Dedana pēcnācēji bija asurieši, letusieši un leumieši.
4 Bet Midiana bērni ir: Eifa un Efers, Hanochs, Abida un Ēlda; visi tie ir Ketūras dzimuma.
5 Un Ābrahāms nodeva visu, kas tam bija, īzākam.
6 Bet blakussievu bērniem, kas Ābrahāmam bija, Ābrahāms izdalīja dāvanas. Un viņš, vēl dzīvs būdams, šķīra tos no īzāka, aizsūtīdams viņus austrumu virziena uz Austrumu zemi.
7 Šādi ir Ābrahāma mūža gadi: viņš piedzīvoja simts septiņdesmit piecus gadus.
8 Un viņš aizmiga un nomira lielā vecumā, pēc nodzīvotas dzīves, sirmgalvis būdams, un tika piepulcināts saviem tēviem.
9 Un īzāks un Ismaēls, viņa dēli, viņu apglabāja Makpelas alā, kas atrodas hetieša Efrona, Zochāra dēla, tīrumā pretim Mamrei.
10 Tīrumā, kuru Ābrahāms bija pircis no Heta pēcnācējiem, Ābrahāms tika apglabāts, un arī Sāra, viņa sieva.
11 Un notika, ka pēc Ābrahāma nāves Dievs svētīja īzāku, viņa dēlu, un īzāks apmetās pie Lechaj-roi avota.
12 Šie ir Ābrahāma dēla Ismaēla ciltsraksti; viņu Ābrahāmam dzemdēja Hagara, Sāras ēģiptiešu kalpone.
13 Šie ir Ismaēla dēlu vārdi secībā pēc viņu ciltīm; Ismaēla vecākais dēls Nebajots, Kēdars, Adbels un Mibsāms,
14 Misma, Dūma un Masa,
15 Chādads, Tema, Jeturs, Nafiss un Kedma.
16 Tie ir Ismaēla dēli, un tie ir viņu vārdi pēc viņu sētām un nometnēm: divpadsmit virsaiši pēc viņu ciltīm.
17 Un šādi ir Ismaēla mūža gadi: simts trīsdesmit septiņi gadi, un viņš aizmiga, nomira un tika piepulcināts saviem tēviem.
18 Un viņš mita no Chavilas līdz Sūrai, kas ir uz rītiem no Ēģiptes ceļā uz Asuru, iepretim visiem saviem brāļiem viņš bija apmeties.
19 Šie ir Ābrahāma dēla īzāka ciltsraksti: Ābrahāms dzemdināja īzāku.
20 Un īzakam bija četrdesmit gadi, kad viņš dabūja par sievu Rebeku no Mezopotamijas, aramieša Betuēla meitu, aramieša Lābana māsu.
21 Un īzāks savas sievas dēļ stipri pielūdza Dievu, jo tā bija neauglīga, un Dievs ļāvās pielūgties, un viņa sieva Rebeka kļuva grūta.
22 Un divi bērni rozījās viņas miesās, un viņa sacīja: „Vai tam tā būt? Kāpēc gan man tā notiek?“
23 Un tas Kungs viņai atbildēja: „Divi tautas ir tavā klēpī, un divi ciltis izraisīsies no tavām miesām. Un cilts sacentīsies ar cilti varas dēļ, un vecākais kalpos jaunākajam.“
24 Un kad viņas dienas piepildījās, lai tā dzemdētu, tad tiešām dvīņi bija tās klēpi.
25 Tad pirmais iznāca, viss sarkans kā spalvains mētelis, tāpēc to nosauca vārdā Ēzavs.
26 Bet viņa brālis tam sekoja, un viņa roka bija satvērusi Ēzava papēdi, tāpēc viņa vārdu nosauca Jēkabs; un īzaks bija, tiem dzimstot, sešdesmit gadus vecs.
27 Un kad bērni pieauga, tad Ēzavs kļuva liels mednieks, lauku cilvēks, bet Jēkabs bija klusas dabas vīrs un mājoja teltīs.
28 Un īzāks iemīlēja Ezavu, jo medījumi bija pēc viņa garšas, bet Rebeka vairāk mīlēja Jēkabu.
29 Un Jēkabs bija izvārījis viru, bet Ēzavs nāca no tīruma un bija izsalcis.
30 Un Ēzavs sacīja Jēkabam: „Ļauj man ēst no tā sarkanā, tā sarkanā viruma, jo es esmu izsalcis,“ tāpēc to dēvē par Ēdomu.
31 Tad Jēkabs atbildēja: „Pārdod man papriekš savu pirmdzimtību.“
32 Un Ēzavs sacīja: „Man tā kā tā jāmirst, ko man tur līdz pirmdzimtība?“
33 Un Jēkabs sacīja: „Zvēri man papriekš.“ Tad viņš zvērēja un pārdeva Jēkabam savu pirmdzimtību.
34 Bet Jēkabs cēla Ēzavam priekšā maizi un lēcu virumu, un tas ēda, un dzēra, un cēlās, un aizgāja. Tā Ēzavs nicināja savu pirmdzimtību.
