1 No turienes Ābrahāms devās uz Negeba apgabalu, kur apmetās dzīvot starp Kedemu un Sūru un uzkavējās kā svešinieks Gerarā.
2 Un Ābrahāms sacīja, ka viņa sieva Sāra esot viņa māsa. Tad Geraras ķēniņš Abimelechs sūtīja un paņēma viņu.
3 Bet Dievs naktī parādījās Abimelecham kādā sapnī un sacīja tam: „Redzi, tev jāmirst tās sievas dēļ, kuru tu esi paņēmis, jo viņa ir precēta sieva.“
4 Bet Abimelechs nebija tai tuvojies, un viņš sacīja: „Tu, Kungs, taču neizdeldēsi nevainīgus ļaudis!
5 Vai viņš neteica man: Tā ir mana māsa? Bet viņa pati taču arī teica: Tas ir mans brālis. Sirds nevainībā un tīrām rokām es to esmu darījis.“
6 Un Dievs sacīja viņam sapnī: „Arī Es zinu, ka tu ar nevainīgu sirdi to esi darījis, un Es pats atturēju tevi, ka tu negrēko pret Mani, tāpēc Es tevi pasargāju, ka tu viņu neaiztiki.
7 Bet tagad: atdod šo sievu viņas vīram, jo viņš ir pravietis, viņš lai aizlūdz par tevi, tad tu paliksi dzīvs; bet, ja tu viņu neatdosi, tad zini: tu mirdams mirsi, tu un viss, kas tev pieder.“
8 Un Abimelechs otrā rītā steigšus sasauca savus kalpus un viņiem atklāti izstāstīja visu, kas bija noticis, un vīri ļoti izbijās.
9 Tad Abimelechs ataicināja Ābrahāmu un sacīja viņam: „Kāpēc tu to mums esi nodarījis? Vai es kādā lietā pret tevi biju noziedzies, ka tu par mani un par manu valsti esi licis nākt tik lielam grēkam? Lietas, kādas nedrīkst notikt, tu man esi darījis.“
10 Un Abimelechs jautāja Ābrahāmam: „Ko tu turēji savā prātā, kad tu to darīji?“
11 Ābrahāms sacīja: „Es tāpēc runāju, jo domāju, ka šinī vietā nav Dieva bijības un ka viņi nokaus mani manas sievas dēļ.
12 Un, patiešām, vina ir arī mann māsa: viņa ir mana tēva meita, bet nav manas mātes meita, un viņa ir kļuvusi mana sieva.
13 Un kad Dievs man lika apkārt klīst projām no savām tēva mājām, tad es sacīju viņai: Lai tā ir tava laipnība, kādu tu man parādi: ikvienā vietā, kurā mēs nonāksim, saki uz mani: Tas ir mans brālis.“
14 Un Abimelechs ņēma liellopus un sīklopus, kalpus un kalpones un deva tos Ābrahāmam un atdeva tam arī viņa sievu Sāru.
15 Un Abimelechs teica: „Lūk, mana zeme ir tavā priekšā, dzīvo, kur tavām acīm labi patīk.“
16 Bet Sārai viņš sacīja: „Redzi, es tūkstoš sudraba gabalus esmu devis tavam brālim; tā lai ir atvainas maksa, lai visi, kas ar tevi, zina, ka tu esi attaisnota.“
17 Un Ābrahāms lūdza Dievu, un Dievs dziedināja Abimelechu, ir viņa sievu, ir viņa kalpones, ka atkal varēja dzemdēt.
18 Jo tajā laikā Dievs bija slēgtin aizslēdzis ikvienu sievieti Ābrahāma sievas Sāras dēļ.
1 No turienes Ābrahāms devās uz Negeba apgabalu, kur apmetās dzīvot starp Kedemu un Sūru un uzkavējās kā svešinieks Gerarā.
2 Un Ābrahāms sacīja, ka viņa sieva Sāra esot viņa māsa. Tad Geraras ķēniņš Abimelechs sūtīja un paņēma viņu.
3 Bet Dievs naktī parādījās Abimelecham kādā sapnī un sacīja tam: „Redzi, tev jāmirst tās sievas dēļ, kuru tu esi paņēmis, jo viņa ir precēta sieva.“
4 Bet Abimelechs nebija tai tuvojies, un viņš sacīja: „Tu, Kungs, taču neizdeldēsi nevainīgus ļaudis!
5 Vai viņš neteica man: Tā ir mana māsa? Bet viņa pati taču arī teica: Tas ir mans brālis. Sirds nevainībā un tīrām rokām es to esmu darījis.“
6 Un Dievs sacīja viņam sapnī: „Arī Es zinu, ka tu ar nevainīgu sirdi to esi darījis, un Es pats atturēju tevi, ka tu negrēko pret Mani, tāpēc Es tevi pasargāju, ka tu viņu neaiztiki.
7 Bet tagad: atdod šo sievu viņas vīram, jo viņš ir pravietis, viņš lai aizlūdz par tevi, tad tu paliksi dzīvs; bet, ja tu viņu neatdosi, tad zini: tu mirdams mirsi, tu un viss, kas tev pieder.“
8 Un Abimelechs otrā rītā steigšus sasauca savus kalpus un viņiem atklāti izstāstīja visu, kas bija noticis, un vīri ļoti izbijās.
9 Tad Abimelechs ataicināja Ābrahāmu un sacīja viņam: „Kāpēc tu to mums esi nodarījis? Vai es kādā lietā pret tevi biju noziedzies, ka tu par mani un par manu valsti esi licis nākt tik lielam grēkam? Lietas, kādas nedrīkst notikt, tu man esi darījis.“
10 Un Abimelechs jautāja Ābrahāmam: „Ko tu turēji savā prātā, kad tu to darīji?“
11 Ābrahāms sacīja: „Es tāpēc runāju, jo domāju, ka šinī vietā nav Dieva bijības un ka viņi nokaus mani manas sievas dēļ.
12 Un, patiešām, vina ir arī mann māsa: viņa ir mana tēva meita, bet nav manas mātes meita, un viņa ir kļuvusi mana sieva.
13 Un kad Dievs man lika apkārt klīst projām no savām tēva mājām, tad es sacīju viņai: Lai tā ir tava laipnība, kādu tu man parādi: ikvienā vietā, kurā mēs nonāksim, saki uz mani: Tas ir mans brālis.“
14 Un Abimelechs ņēma liellopus un sīklopus, kalpus un kalpones un deva tos Ābrahāmam un atdeva tam arī viņa sievu Sāru.
15 Un Abimelechs teica: „Lūk, mana zeme ir tavā priekšā, dzīvo, kur tavām acīm labi patīk.“
16 Bet Sārai viņš sacīja: „Redzi, es tūkstoš sudraba gabalus esmu devis tavam brālim; tā lai ir atvainas maksa, lai visi, kas ar tevi, zina, ka tu esi attaisnota.“
17 Un Ābrahāms lūdza Dievu, un Dievs dziedināja Abimelechu, ir viņa sievu, ir viņa kalpones, ka atkal varēja dzemdēt.
18 Jo tajā laikā Dievs bija slēgtin aizslēdzis ikvienu sievieti Ābrahāma sievas Sāras dēļ.
