1 Pēc tam, pēc četrpadsmit gadiem, es atkal nogāju uz Jeruzālemi kopā ar Barnabu, līdzi ņemdams arī Titu;
2 Bet es nogāju, sekodams atklāsmei, un cēlu viņiem priekšā to evaņģēliju, ko es sludinu pagānu tautām, bet sevišķi tiem, ko uzskatīja par vadoņiem, lai manas gaitas nebūtu vai nebūtu bijušas veltīgas.
3 Bet pat mans pavadonis Tits, kas taču bija grieķis, netika spiests apgraizīties.
4 Bet no malas ievesto viltus brāļu dēļ, kas bija iezagušies novērot mūsu brīvību, kas mums dota Kristū Jēzū, ar nolūku mūs darīt atkal par kalpiem, —
5 Viņu priekšā mēs ne acumirkli neesam piekāpušies un neesam tiem padevušies, lai evaņģēlija patiesība jūsu starpā paliktu spēkā.
6 Bet tie, kas bija sevišķi cienīti—kādi tie reiz bijuši, tas man ir vienalga, Dievs neuzlūko cilvēka ārējo stāvokli, —man jau šie cienītie nav nekādas saistības uzlikuši,
7 Bet turpretim, redzēdami, ka man ir uzticēta evaņģēlija sludināšana pagāniem, tāpat kā Pēterim jūdu starpā, —
8 Jo tas, kas Pēterim bij devis spēku apustuļa darbam jūdu starpā, tas arī man bija devis spēku pagānu starpā, —
9 Vērodami to žēlastību, kas man dota, Jēkabs, Kēfa un Jānis, kurus uzskatīja par draudzes balstiem, sniedza man un Bamabam roku kopējam darbam, lai mēs ietu pie pagāniem, bet šie pie jūdiem.
10 Tikai lai mēs pieminētum nabagus, to es arī esmu centies darīt.
11 Bet kad Pēteris nonāca Antioķijā, tad viņam atklāti nostājos pretim, jo viņš bija kritis vainā.
12 Proti, pirms kādi no Jēkaba ļaudīm bij nākuši, viņš ēda kopā ar pagāniem; bet kad šie atnāca, tad viņš atrāvās un nošķīrās, bīdamies no jūdiem.
13 Un līdz ar viņu liekuļoja ari pārējie jūdi, un arī Barnabu viņu liekulība aizrāva līdz.
14 Bet kad es redzēju, ka tie nedara pareizi pēc evaņģēlija patiesības, es sacīju Pēterim visu priekšā: Ja tu, jūds būdams, dzīvo pēc pagānu un ne pēc jūdu parašām, kā tu gribi piespiest nejūdus dzīvot pēc jūdu dzīves veida?
15 Mēs dzimuši jūdi, un ne pagānu grēcinieki.
16 Zinādami, ka neviens cilvēks netop taisns pēc bauslības darbiem, bet ticībā uz Kristu Jēzu, arī mēs esam piegriezušies ticībā Kristum Jēzum, lai taptum taisni Kristus ticībā un ne pēc bauslības darbiem, jo pēc bauslības darbiem neviens cilvēks nekļūst taisns.
17 Bet ja izrādās, ka mēs, kas cenšamies tapt taisni iekš Kristus, paši esam grēcinieki, vai tad Kristus kalpo grēkam? Nekādā ziņā ne.
18 Proti, kad es to, ko esmu noārdījis, atkal uzceļu, es kļūstu par pārkāpēju.
19 Jo es bauslībā bauslībai esmu nomiris, lai dzīvotu Dievam.
20 Līdz ar Kristu esmu krustā sists, bet nu nedzīvoju es, bet manī dzīvo Kristus; bet cik es tagad dzīvoju miesā, es dzīvoju ticībā uz Dieva Dēlu, kas mani ir mīlējis un nodevies par mani.
21 Es nenoliedzu Dieva žēlastību; jo, ja bauslībā ir taisnība, tad Kristus velti ir miris.
1 Pēc tam, pēc četrpadsmit gadiem, es atkal nogāju uz Jeruzālemi kopā ar Barnabu, līdzi ņemdams arī Titu;
2 Bet es nogāju, sekodams atklāsmei, un cēlu viņiem priekšā to evaņģēliju, ko es sludinu pagānu tautām, bet sevišķi tiem, ko uzskatīja par vadoņiem, lai manas gaitas nebūtu vai nebūtu bijušas veltīgas.
3 Bet pat mans pavadonis Tits, kas taču bija grieķis, netika spiests apgraizīties.
4 Bet no malas ievesto viltus brāļu dēļ, kas bija iezagušies novērot mūsu brīvību, kas mums dota Kristū Jēzū, ar nolūku mūs darīt atkal par kalpiem, —
5 Viņu priekšā mēs ne acumirkli neesam piekāpušies un neesam tiem padevušies, lai evaņģēlija patiesība jūsu starpā paliktu spēkā.
6 Bet tie, kas bija sevišķi cienīti—kādi tie reiz bijuši, tas man ir vienalga, Dievs neuzlūko cilvēka ārējo stāvokli, —man jau šie cienītie nav nekādas saistības uzlikuši,
7 Bet turpretim, redzēdami, ka man ir uzticēta evaņģēlija sludināšana pagāniem, tāpat kā Pēterim jūdu starpā, —
8 Jo tas, kas Pēterim bij devis spēku apustuļa darbam jūdu starpā, tas arī man bija devis spēku pagānu starpā, —
9 Vērodami to žēlastību, kas man dota, Jēkabs, Kēfa un Jānis, kurus uzskatīja par draudzes balstiem, sniedza man un Bamabam roku kopējam darbam, lai mēs ietu pie pagāniem, bet šie pie jūdiem.
10 Tikai lai mēs pieminētum nabagus, to es arī esmu centies darīt.
11 Bet kad Pēteris nonāca Antioķijā, tad viņam atklāti nostājos pretim, jo viņš bija kritis vainā.
12 Proti, pirms kādi no Jēkaba ļaudīm bij nākuši, viņš ēda kopā ar pagāniem; bet kad šie atnāca, tad viņš atrāvās un nošķīrās, bīdamies no jūdiem.
13 Un līdz ar viņu liekuļoja ari pārējie jūdi, un arī Barnabu viņu liekulība aizrāva līdz.
14 Bet kad es redzēju, ka tie nedara pareizi pēc evaņģēlija patiesības, es sacīju Pēterim visu priekšā: Ja tu, jūds būdams, dzīvo pēc pagānu un ne pēc jūdu parašām, kā tu gribi piespiest nejūdus dzīvot pēc jūdu dzīves veida?
15 Mēs dzimuši jūdi, un ne pagānu grēcinieki.
16 Zinādami, ka neviens cilvēks netop taisns pēc bauslības darbiem, bet ticībā uz Kristu Jēzu, arī mēs esam piegriezušies ticībā Kristum Jēzum, lai taptum taisni Kristus ticībā un ne pēc bauslības darbiem, jo pēc bauslības darbiem neviens cilvēks nekļūst taisns.
17 Bet ja izrādās, ka mēs, kas cenšamies tapt taisni iekš Kristus, paši esam grēcinieki, vai tad Kristus kalpo grēkam? Nekādā ziņā ne.
18 Proti, kad es to, ko esmu noārdījis, atkal uzceļu, es kļūstu par pārkāpēju.
19 Jo es bauslībā bauslībai esmu nomiris, lai dzīvotu Dievam.
20 Līdz ar Kristu esmu krustā sists, bet nu nedzīvoju es, bet manī dzīvo Kristus; bet cik es tagad dzīvoju miesā, es dzīvoju ticībā uz Dieva Dēlu, kas mani ir mīlējis un nodevies par mani.
21 Es nenoliedzu Dieva žēlastību; jo, ja bauslībā ir taisnība, tad Kristus velti ir miris.
