1 Un pravieši Hagajs un Zacharja, Ido dēls, pravietoja jūdiem, kas bija Jūdā un Jeruzālemē, Israēla Dieva vārdā, kas bija pār viņiem.
2 Tad cēlās Zerubābels, Šealtiēla dēls, un Ješua, Jocadaka dēls, un darīja visu, lai varētu no jauna sākt celt Dieva namu Jeruzālemē; arī Dieva pravieši bija kopā ar viņiem un atbalstīja viņus.
3 Tajā laikā nāca pie viņiem Aiz-Eifratas novada pārvaldnieks Tatnajs un Šetar-Bosnajs un viņu domu biedri un sacīja viņiem tā: „Kas jums ir devis atļauju celt šo namu un atjaunot šos mūrus,
4 Un kādi ir to vīru vārdi, kas ceļ šo celtni?“
5 Bet viņu Dieva acs bija pār jūdu vecajiem, ka netika prasīta no viņiem darba pārtraukšana, kamēr vēl ziņojums nebija nonācis pie Dārija un kamēr no Dārijā nebijā paguvis atnākt atpakaļ noteikts rakstīts lēmums šai lietā.
6 Vēstules noraksts, ko Aiz-Eifratas pārvaldnieks Tatnajs un Šetar-Bosnejs un viņu domu biedri, Afarsachas apgabala pavaldoņi Aiz-Eifratas novadā, sūtīja ķēniņam Dārijam.
7 Viņi sūtīja viņam ziņojumu, kufā bija rakstīts sekojošais: „Ķēniņam Dārijam lai ir miers!
8 Lai ķēniņam top zināms, ka mēs esam devušies uz Jūdas provinci, lai skatītu lielā Dieva namu. Viņi to cel no milzīgiem četrskaldņu akmeņiem un liek baļķus sienās; šis darbs tiek darīts rosīgi un veicīgi sokas viņu rokās.
9 Tad mēs jautājām vecajiem un sacījām viņiem tā: Kas jums ir devis rīkojumu celt šo namu un atjaunot šo celtni?
10 Mēs prasījām viņiem arī viņu vārdus, lai tev tos paziņotu, tāpēc mēs pierakstījām to vīru vārdus, kas ir viņu galvas.
11 Un viņi mums deva atbildi, sacīdami: Mēs esam debess un zemes Dieva kalpi, un mēs atjaunojam to namu, kas šeit stāvēja priekš daudziem gadiem un ko bija cēlis un pabeidzis kāds liels Israēla ķēniņš.
12 Bet tāpēc ka mūsu tēvi bija apkaitinājuši debesu Dievu, Viņš nodeva tos Bābeles ķēniņa kaldieša Nebukadnēcara rokās, kas izpostīja šo namu un aizveda ļaudis uz Bābeli gūstā.
13 Tomēr ķēniņa Ķīra pirmajā valdīšanas gadā Bābelē ķēniņš Kīrs izdeva pavēli atjaunot šo Dieva namu.
14 Arī zelta un sudraba Dieva nama piederumus un traukus, ko Nebukadnēcars bija paņēmis no Jeruzālemes tempļa un aizvedis uz Bābeles templi, ķēniņš Kīrs paņēma no Bābeles tempļa un nodeva kādam vīram, kura vārds bija Šešbacars un ko viņš bija iecēlis par zemes pārvaldnieku,
15 Un viņš sacīja tam: „Ņem šos piederumus un traukus, ej un liec tos Jeruzālemes templī, un lai Dieva nams top atkal uzcelts savā vietā.“
16 Tad šis Šešbacars nāca un lika Jeruzālemes Dieva nama pamatus, un no tā laika līdz šim brīdim to ceļ, bet tas vēl nav pabeigts.
17 Tādēļ, ja tas ķēniņam šķiet labi, lai meklē ķēniņa archīvos, kas tur ir Bābelē, lai redzētu, vai ķēniņš Kīrs ir izdevis pavēli atjaunot šo Dieva namu Jeruzālemē. Un lai tad ķēniņš sūta mums ziņu par savu lēmumu šai lietā.“
1 Un pravieši Hagajs un Zacharja, Ido dēls, pravietoja jūdiem, kas bija Jūdā un Jeruzālemē, Israēla Dieva vārdā, kas bija pār viņiem.
2 Tad cēlās Zerubābels, Šealtiēla dēls, un Ješua, Jocadaka dēls, un darīja visu, lai varētu no jauna sākt celt Dieva namu Jeruzālemē; arī Dieva pravieši bija kopā ar viņiem un atbalstīja viņus.
3 Tajā laikā nāca pie viņiem Aiz-Eifratas novada pārvaldnieks Tatnajs un Šetar-Bosnajs un viņu domu biedri un sacīja viņiem tā: „Kas jums ir devis atļauju celt šo namu un atjaunot šos mūrus,
4 Un kādi ir to vīru vārdi, kas ceļ šo celtni?“
5 Bet viņu Dieva acs bija pār jūdu vecajiem, ka netika prasīta no viņiem darba pārtraukšana, kamēr vēl ziņojums nebija nonācis pie Dārija un kamēr no Dārijā nebijā paguvis atnākt atpakaļ noteikts rakstīts lēmums šai lietā.
6 Vēstules noraksts, ko Aiz-Eifratas pārvaldnieks Tatnajs un Šetar-Bosnejs un viņu domu biedri, Afarsachas apgabala pavaldoņi Aiz-Eifratas novadā, sūtīja ķēniņam Dārijam.
7 Viņi sūtīja viņam ziņojumu, kufā bija rakstīts sekojošais: „Ķēniņam Dārijam lai ir miers!
8 Lai ķēniņam top zināms, ka mēs esam devušies uz Jūdas provinci, lai skatītu lielā Dieva namu. Viņi to cel no milzīgiem četrskaldņu akmeņiem un liek baļķus sienās; šis darbs tiek darīts rosīgi un veicīgi sokas viņu rokās.
9 Tad mēs jautājām vecajiem un sacījām viņiem tā: Kas jums ir devis rīkojumu celt šo namu un atjaunot šo celtni?
10 Mēs prasījām viņiem arī viņu vārdus, lai tev tos paziņotu, tāpēc mēs pierakstījām to vīru vārdus, kas ir viņu galvas.
11 Un viņi mums deva atbildi, sacīdami: Mēs esam debess un zemes Dieva kalpi, un mēs atjaunojam to namu, kas šeit stāvēja priekš daudziem gadiem un ko bija cēlis un pabeidzis kāds liels Israēla ķēniņš.
12 Bet tāpēc ka mūsu tēvi bija apkaitinājuši debesu Dievu, Viņš nodeva tos Bābeles ķēniņa kaldieša Nebukadnēcara rokās, kas izpostīja šo namu un aizveda ļaudis uz Bābeli gūstā.
13 Tomēr ķēniņa Ķīra pirmajā valdīšanas gadā Bābelē ķēniņš Kīrs izdeva pavēli atjaunot šo Dieva namu.
14 Arī zelta un sudraba Dieva nama piederumus un traukus, ko Nebukadnēcars bija paņēmis no Jeruzālemes tempļa un aizvedis uz Bābeles templi, ķēniņš Kīrs paņēma no Bābeles tempļa un nodeva kādam vīram, kura vārds bija Šešbacars un ko viņš bija iecēlis par zemes pārvaldnieku,
15 Un viņš sacīja tam: „Ņem šos piederumus un traukus, ej un liec tos Jeruzālemes templī, un lai Dieva nams top atkal uzcelts savā vietā.“
16 Tad šis Šešbacars nāca un lika Jeruzālemes Dieva nama pamatus, un no tā laika līdz šim brīdim to ceļ, bet tas vēl nav pabeigts.
17 Tādēļ, ja tas ķēniņam šķiet labi, lai meklē ķēniņa archīvos, kas tur ir Bābelē, lai redzētu, vai ķēniņš Kīrs ir izdevis pavēli atjaunot šo Dieva namu Jeruzālemē. Un lai tad ķēniņš sūta mums ziņu par savu lēmumu šai lietā.“
