1 Un tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams:
2 „Novēli man visus pirmdzimušos kā cilvēku, tā lopu, kas vien pašķir mātes klēpi Israēla ļaudīs, lai tie Man pieder.“
3 Un Mozus sacīja tautai: „Pieminiet šo dienu, kad iūs esat iznākuši no sava vergu nama Ēģiptes, jo ar stipru roku tas Kungs jūs ir izvedis no turienes; neēdiet raudzēto!
4 Šodien jūs izejat, Abiba mēnesī.
5 Kad nu tas Kungs tevi ievedīs kānaāmešu, hetiešu, amoriešu, chīviešu un jebusiešu zemē, kupu Viņš ar zvērestu taviem tēviem ir apsolījis tev dot, zemi kupā piens un medus tek, tad kalpojie Viņam tādā pašā veidā šinī mēnesī.
6 Septiņas dienas ēdiet neraudzētas maizes, bet septītajā dienā lai ir svētki tam Kungam.
7 Septiņas dienas ēdiet neraudzētas maizes, bet iejavu lai neredz pie jums un raugu lai neierauga pie jums visās jūsu robežās.
8 Saviem bērniem sakiet šinī dienā: tas tāpēc notiek, ka tas Kungs man tā darījis, kad es iznācu no Ēģiptes zemes.
9 Un tas lai ir tev par zīmi pie tavas rokas un par atgādinājuma rakstu starp tavām acīm, un lai tā Kunga likums būtu tavā mutē, jo ar stipru roku tas Kungs tevi ir izvedis no Ēģiptes zemes.
10 Turiet šos iestādījumus noliktā laikā no gada uz gadu.
11 Kad nu tas Kungs tevi ievedis kānaāniešu zemē, kā Viņš to taviem tēviem ar zvērestu tev ir apsolījis, un tā būs tev iedota,
12 Tad tev būs novēlēt tam Kungam visu, kas pašķir mātes klēpi, visi tavu lopu vīriešu kārtas pirmdzimtie lai ir tam Kungam.
13 Ikviens pirmdzimušais ēzelēns tev jāatpērk ar avi, bet ja tu to neizpirksi, tad tev tam jāsadragā kakla kauls; un ikvienu cilvēku pirmdzimto no jūsu bērnu vidus jums būs izpirkt.
14 Un ja tavs bērns šodien vai rit tev jautātu: „Ko tas nozīmē?“ tad atbildi tam: „Ar stipru roku tas Kungs mani izvedis no Ēģiptes zemes, no vergu nama.
15 Kad faraons ietiepās, mūs neizlaizdams, tad tas Kungs nokāva visus pirmdzimušos Ēģiptes zemē, sākot ar cilvēka pirmdzimto līdz lopu pirmdzimušajam; un tāpēc es upurēju tam Kungam ikvienu, kas pirmais pašķir mātes klēpi, kas ir vīriešu kārtas, bet visus pirmdzimtos dēlus es izpērku.
16 Un tam jābūt par zīmi pie tavas rokas un par atgādinājuma rakstu starp tavām acīm, jo ar stipru roku tas Kungs mūs ir izvedis no Eģiptes.“
17 Un kad faraons tautu bija atlaidis, tad Dievs tos neveda pa filistiešu zemes ceļu, lai gan tas bija īsāks, jo Dievs sprieda tā: „Lai ļaudim netop žēl, un tie, paredzēdami kapus, neatgriežas atpakaļ Ēģiptes zemē.“
18 Bet Dievs lika iet tautai apkārtceļā pa tuksnesi uz Niedru jūru. Un israēlieši no Ēģiptes zemes izgāja, bruņojušies cīņai.
19 Mozus ari paņēma līdzi Jāzepa kaulus, jo tas israēliešiem bija licis solīties ar zvērestu, sacīdams: „Kad Dievs jūs piemeklēs, tad paņemiet manus kaulus līdz no šejienes.“
20 Un viņi savas teltis aizcēla no Sukotas un apmetās nometnē pie Ētamas, tuksneša galā.
21 Un tas Kungs viņiem gāja pa priekšu dienā mākoņu stabā, lai tos izvadītu pa ceļu, bet naktī uguns stabā, lai ceļš tiem būtu apgaismots dienu un nakti.
22 Un mākoņu stabs dienā un uguns stabs naktī nenozuda tautas priekšā.
1 Un tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams:
2 „Novēli man visus pirmdzimušos kā cilvēku, tā lopu, kas vien pašķir mātes klēpi Israēla ļaudīs, lai tie Man pieder.“
3 Un Mozus sacīja tautai: „Pieminiet šo dienu, kad iūs esat iznākuši no sava vergu nama Ēģiptes, jo ar stipru roku tas Kungs jūs ir izvedis no turienes; neēdiet raudzēto!
4 Šodien jūs izejat, Abiba mēnesī.
5 Kad nu tas Kungs tevi ievedīs kānaāmešu, hetiešu, amoriešu, chīviešu un jebusiešu zemē, kupu Viņš ar zvērestu taviem tēviem ir apsolījis tev dot, zemi kupā piens un medus tek, tad kalpojie Viņam tādā pašā veidā šinī mēnesī.
6 Septiņas dienas ēdiet neraudzētas maizes, bet septītajā dienā lai ir svētki tam Kungam.
7 Septiņas dienas ēdiet neraudzētas maizes, bet iejavu lai neredz pie jums un raugu lai neierauga pie jums visās jūsu robežās.
8 Saviem bērniem sakiet šinī dienā: tas tāpēc notiek, ka tas Kungs man tā darījis, kad es iznācu no Ēģiptes zemes.
9 Un tas lai ir tev par zīmi pie tavas rokas un par atgādinājuma rakstu starp tavām acīm, un lai tā Kunga likums būtu tavā mutē, jo ar stipru roku tas Kungs tevi ir izvedis no Ēģiptes zemes.
10 Turiet šos iestādījumus noliktā laikā no gada uz gadu.
11 Kad nu tas Kungs tevi ievedis kānaāniešu zemē, kā Viņš to taviem tēviem ar zvērestu tev ir apsolījis, un tā būs tev iedota,
12 Tad tev būs novēlēt tam Kungam visu, kas pašķir mātes klēpi, visi tavu lopu vīriešu kārtas pirmdzimtie lai ir tam Kungam.
13 Ikviens pirmdzimušais ēzelēns tev jāatpērk ar avi, bet ja tu to neizpirksi, tad tev tam jāsadragā kakla kauls; un ikvienu cilvēku pirmdzimto no jūsu bērnu vidus jums būs izpirkt.
14 Un ja tavs bērns šodien vai rit tev jautātu: „Ko tas nozīmē?“ tad atbildi tam: „Ar stipru roku tas Kungs mani izvedis no Ēģiptes zemes, no vergu nama.
15 Kad faraons ietiepās, mūs neizlaizdams, tad tas Kungs nokāva visus pirmdzimušos Ēģiptes zemē, sākot ar cilvēka pirmdzimto līdz lopu pirmdzimušajam; un tāpēc es upurēju tam Kungam ikvienu, kas pirmais pašķir mātes klēpi, kas ir vīriešu kārtas, bet visus pirmdzimtos dēlus es izpērku.
16 Un tam jābūt par zīmi pie tavas rokas un par atgādinājuma rakstu starp tavām acīm, jo ar stipru roku tas Kungs mūs ir izvedis no Eģiptes.“
17 Un kad faraons tautu bija atlaidis, tad Dievs tos neveda pa filistiešu zemes ceļu, lai gan tas bija īsāks, jo Dievs sprieda tā: „Lai ļaudim netop žēl, un tie, paredzēdami kapus, neatgriežas atpakaļ Ēģiptes zemē.“
18 Bet Dievs lika iet tautai apkārtceļā pa tuksnesi uz Niedru jūru. Un israēlieši no Ēģiptes zemes izgāja, bruņojušies cīņai.
19 Mozus ari paņēma līdzi Jāzepa kaulus, jo tas israēliešiem bija licis solīties ar zvērestu, sacīdams: „Kad Dievs jūs piemeklēs, tad paņemiet manus kaulus līdz no šejienes.“
20 Un viņi savas teltis aizcēla no Sukotas un apmetās nometnē pie Ētamas, tuksneša galā.
21 Un tas Kungs viņiem gāja pa priekšu dienā mākoņu stabā, lai tos izvadītu pa ceļu, bet naktī uguns stabā, lai ceļš tiem būtu apgaismots dienu un nakti.
22 Un mākoņu stabs dienā un uguns stabs naktī nenozuda tautas priekšā.
