1 Kas ir tiešām īsts gudrais, un kas apzinās sevi spējīgu esam stāties pie visu lietu būtības izskaidrošanas? Gudrība apskaidro cilvēka vaigu, un viņa cietie sejas vaibsti pārvēršas.
2 Es saku: Ievēro ķēniņa pavēli it īpaši tādēļ, ka tu Dieva priekšā esi viņam uzticību zvērējis.
3 Nesteidzies aiziet projām no viņa acīm un neielaidies nekādās ļaunās lietās, jo visu, ko viņš grib, to viņš izdara.
4 Patiesi, ķēniņa vārds ir vara, un kas var viņam sacīt: „Ko tu īsti dari?“
5 Kas pavēli ievēro, tas nepiedzīvos ļauna; bet gudrā sirds zina laiku un piemērotu rīcības veidu, tā piedzīvos arī noteiktā laikā priekšā stāvošo tiesnešu spriedumu.
6 Jo ikkatrai lietai ir savs laiks un noteikts izšķiršanās brīdis, taču tas ļaunais stāvoklis smagi gulstas uz cilvēku,
7 Ka viņš nezina, kas notiks; un kas gan var viņam pateikt, kā nākotnē būs?
8 Nevienam cilvēkam nav varas pār vēju, ka viņš spētu vēju aizturēt; tāpat vēl mazāk kāds ir kungs pār savu miršanas dienu; arī no piedalīšanās karā neviens nav atlaižams; tāpat arī likuma pārkāpšana liks sevi sajust tam, kas to piekopj.
9 Visu to es esmu redzējis, cenzdamies novērot ikvienu darbību, kas norisinās zem saules, kamēr viens cilvēks valda pār citiem sev par nelaimi.
10 Pie tam es arī vēl redzēju, ka bezdievīgie tika aprakti un iegāja mūžīgā mierā, kamēr ļaudis, kas taisnīgi dzīvojuši, bija spiesti aiziet tālu no svētās vietas un tika pilsētā aizmirsti; arī tā ir niecība.
11 Tā kā tiesu par ļauniem darbiem nespriež tik drīzi, tādēļ cilvēku bērnu sirdis pildās ar drosmi darīt ļaunu.
12 Vēl iemesls te tas, ka grēcinieks, kaut arī simts reizes ļaunu darījis, tomēr dzīvo ilgi, lai gan es zinu, ka dievbijīgiem klāsies labi, tāpēc ka tie Viņu bīstas,
13 Kurpretī bezdievīgam neklāsies labi, un viņš nevarēs savas dienas stiept gaj-urnā kā ēnu, jo viņš nesajūt bailes Dieva priekšā.
14 Ir kaut kas dziļa niecīguma pilns, kas notiek uz zemes, un proti—ka ir taisnīgi cilvēki, kuriem tā klājas, kā vajadzētu klāties bezdievīgajiem pēc viņu darbiem, —un ka dažam bezdievī-gam tā klājas, kā vajadzētu klāties dievbijīgam pēc viņa darbiem. Tad es sacīju pie sevis, ka arī tas ir niecīguma izpausme.
15 Tādēļ es slavēju prieku, jo cilvēkam nav nekā labāka zem saules, kā vien ēst un dzert un priecāties, un šādā noskaņā lai aizrit visas viņa nemitīgo pūļu pilnās dzīves dienas, ko Dievs viņam dod zem saules.
16 Un arvienu, kad es it īpaši centos izdibināt dziļākās gudrības pamatus un novēroju visu rosību, kas norisinās zemes virsū,
17 Es esmu par dievišķīgās varas izpausmi atzinis, ka cilvēks, ja arī viņš savām acīm neatvēlētu ne mirkli atpūtas ne dienu, ne nakti, tomēr nespēj izdibināt to varu, kas pastāv zem saules, un cilvēks, neraugoties uz visu piespiedi, ar kādu viņš cenšas to izdibināt, taču to izdibināt nespēj. Un pat ja gudrais iedomājas sevi to izdibināt spējam, patiesībā viņš izdibināt to tomēr nespēj.
1 Kas ir tiešām īsts gudrais, un kas apzinās sevi spējīgu esam stāties pie visu lietu būtības izskaidrošanas? Gudrība apskaidro cilvēka vaigu, un viņa cietie sejas vaibsti pārvēršas.
2 Es saku: Ievēro ķēniņa pavēli it īpaši tādēļ, ka tu Dieva priekšā esi viņam uzticību zvērējis.
3 Nesteidzies aiziet projām no viņa acīm un neielaidies nekādās ļaunās lietās, jo visu, ko viņš grib, to viņš izdara.
4 Patiesi, ķēniņa vārds ir vara, un kas var viņam sacīt: „Ko tu īsti dari?“
5 Kas pavēli ievēro, tas nepiedzīvos ļauna; bet gudrā sirds zina laiku un piemērotu rīcības veidu, tā piedzīvos arī noteiktā laikā priekšā stāvošo tiesnešu spriedumu.
6 Jo ikkatrai lietai ir savs laiks un noteikts izšķiršanās brīdis, taču tas ļaunais stāvoklis smagi gulstas uz cilvēku,
7 Ka viņš nezina, kas notiks; un kas gan var viņam pateikt, kā nākotnē būs?
8 Nevienam cilvēkam nav varas pār vēju, ka viņš spētu vēju aizturēt; tāpat vēl mazāk kāds ir kungs pār savu miršanas dienu; arī no piedalīšanās karā neviens nav atlaižams; tāpat arī likuma pārkāpšana liks sevi sajust tam, kas to piekopj.
9 Visu to es esmu redzējis, cenzdamies novērot ikvienu darbību, kas norisinās zem saules, kamēr viens cilvēks valda pār citiem sev par nelaimi.
10 Pie tam es arī vēl redzēju, ka bezdievīgie tika aprakti un iegāja mūžīgā mierā, kamēr ļaudis, kas taisnīgi dzīvojuši, bija spiesti aiziet tālu no svētās vietas un tika pilsētā aizmirsti; arī tā ir niecība.
11 Tā kā tiesu par ļauniem darbiem nespriež tik drīzi, tādēļ cilvēku bērnu sirdis pildās ar drosmi darīt ļaunu.
12 Vēl iemesls te tas, ka grēcinieks, kaut arī simts reizes ļaunu darījis, tomēr dzīvo ilgi, lai gan es zinu, ka dievbijīgiem klāsies labi, tāpēc ka tie Viņu bīstas,
13 Kurpretī bezdievīgam neklāsies labi, un viņš nevarēs savas dienas stiept gaj-urnā kā ēnu, jo viņš nesajūt bailes Dieva priekšā.
14 Ir kaut kas dziļa niecīguma pilns, kas notiek uz zemes, un proti—ka ir taisnīgi cilvēki, kuriem tā klājas, kā vajadzētu klāties bezdievīgajiem pēc viņu darbiem, —un ka dažam bezdievī-gam tā klājas, kā vajadzētu klāties dievbijīgam pēc viņa darbiem. Tad es sacīju pie sevis, ka arī tas ir niecīguma izpausme.
15 Tādēļ es slavēju prieku, jo cilvēkam nav nekā labāka zem saules, kā vien ēst un dzert un priecāties, un šādā noskaņā lai aizrit visas viņa nemitīgo pūļu pilnās dzīves dienas, ko Dievs viņam dod zem saules.
16 Un arvienu, kad es it īpaši centos izdibināt dziļākās gudrības pamatus un novēroju visu rosību, kas norisinās zemes virsū,
17 Es esmu par dievišķīgās varas izpausmi atzinis, ka cilvēks, ja arī viņš savām acīm neatvēlētu ne mirkli atpūtas ne dienu, ne nakti, tomēr nespēj izdibināt to varu, kas pastāv zem saules, un cilvēks, neraugoties uz visu piespiedi, ar kādu viņš cenšas to izdibināt, taču to izdibināt nespēj. Un pat ja gudrais iedomājas sevi to izdibināt spējam, patiesībā viņš izdibināt to tomēr nespēj.
