1 Dārija, Ahasvera dēla, kas bija mēdiešu cilmes un bija ieguvis virskun-dzību kaldēju valstī,
2 Pirmajā viņa valdīšanas gadā es, Daniēls, piegriezu savu uzmanību svēto rakstu vārdiem par gadu skaitu, ko tas Kungs kādreiz savā vārdā bija atklājis pravietim Jeremijam, proti—ka Jeruzalemei jāpaliekot izpostītai un noplicinātai un tukšai septiņdesmit gadus.
3 Es griezos tad pie Dieva tā Kunga, vērsu pret Viņu savu seju, Viņu lūgdams un nemitīgi piesaukdams, gavēdams un tērpies sēru drānās un sēdēdams pelnos.
4 Es pielūdzu to Kungu, savu Dievu, tam izsūdzēdams savus grēkus šādos vārdos: „Ak Kungs, Tu lielais un bijājamais Dievs, kas uzturi savu derību un parādi savu žēlastību tiem, kas Tevi mīl un pilda tavus baušļus!
5 Mēs grēkojām un darījām netai-snību, mēs bijām bezdievīgi un nepaklausīgi un atkāpāmies no taviem baušļiem un likumiem;
6 Mēs neklausījām ari taviem kalpiem, praviešiem, kuji runāja tavā vārdā uz mūsu ķēniņiem un mūsu valdniekiem, mūsu tēviem un uz visu tautu.
7 Tavā pusē, Kungs, ir taisnība, mums atliek tikai kauna sārtums vaigā, kā tas šodien redzams sejā Jūdas vīriem, Jeruzālemes iedzīvotājiem un visiem israēliešiem tuvumā un tālumā visās zemēs, kur Tu tos esi izklīdinājis viņu neuzticības dēļ, kādu viņi izrādījuši pret Tevi, —smagi pret Tevi apgrēkodamies.
8 Ak Kungs! Mums jānosarkst aiz kauna, —mūsu ķēniņiem, valdniekiem un mūsu tēviem, ka mēs pret Tevi esam apgrēkojušies.
9 Bet tā Kunga, mūsu Dieva, rokā ir žēlastība un piedošana, kaut gan mēs esam bijuši Viņam nepaklausīgi,
10 Un neklausījām tā Kunga, sava Dieva, balsi un nepildījām savās dzīves gaitās Viņa baušļus, ko Viņš mums devis ar savu kalpu, praviešu, starpniecību.
11 Jā, visa Israēla tauta ir pārkāpusi tavus likumus, bijusi Tev nepaklausīga un nav sekojusi taviem norādījumiem. Tādēļ ir nākušas pār mums lāsta un zvēresta sekas, par ko rakstīts Dieva kalpa Mozus bauslībā, tāpēc ka mēs esam grēkojuši pret Dievu
12 Un Viņš ir izpildījis mūsu vidū savus draudus, ko Viņš vērsis pret mums un mūsu valdniekiem, kas pār mums valdīja, ka Viņš mums sūtīs lielu ļaunumu, tādu nelaimi, kāda vēl nekur apakš debess nav notikusi kā Jeruzālemē.
13 Jā, kā tas rakstīts Mozus bauslībā, tā arī visa šī nelaime pār mums nākusi, bet mēs ar to Kungu, mūsu Dievu, neesam centušies izlīdzināties vismaz tā, ka mēs būtu atsacījušies no saviem grēkiem un būtu piegriezuši uzmanību tavai patiesībai un mūsu uzticībai Tev.
14 Tādēļ tas Kungs bija nodomājis mums šo nelaimi un to mums arī uzsūtījis, jo tas Kungs ir taisns visos savos darbos, tikai mēs neklausījām Viņa balsi.
15 Un nu, ak Kungs, mūsu Dievs, kas esi izvedis savu tautu no Ēģiptes zemes ar stipru roku un darījis slavenu savu vārdu līdz pat mūsu dienām, —mēs grēkojām un bijām bezdievīgi.
16 Ak Kungs, pēc savas žēlastības nogriez savas dusmas un savu bardzību no Jeruzālemes, no sava svētā kalna! Jo mūsu grēku un mūsu tēvu noziegumu dēļ ir Jeruzāleme un tava tauta kļuvusi par apsmieklu visiem, kas mums visapkārt dzīvo.
17 Bet tagad uzklausi, mūsu Dievs, sava kalpa lūgšanu un piesaukšanu un apgaismo savu vaigu pār savu svēto vietu, kas ir izpostīta un tuksnesim līdzīga kļuvusi, un dari to Tevis paša dēļ, ak Kungs!
18 Piegriez, mans Dievs, man savu ausi un klausies! Atver savas acis un uzlūko mūsu drupas un to pilsētu, kas nosaukta pēc tava vārda! Jo mēs zemojamies tava vaiga priekšā ar savām lūgšanām, balstīdamies ne uz savu taisnību, bet cerēdami un paļaudamies uz tavu lielo žēlastību.
19 Ak Kungs, paklausi! Ak Kungs, piedodi! Ak Kungs, ņem vērā, dari to un nekavējies sevis paša dēļ, mans Dievs! Jo tava pilsēta un tava tauta—abas, ir nosauktas pēc tava vārda.“
20 Kamēr es vēl tā runāju un pielūdzu Dievu, izsūdzēju savus un savas tautas grēkus un zemojos savā lūgšanā par Dieva svēto kalnu tā Kunga, sava Dieva, priekšā,
21 Vārdu sakot, vēl manas lūgšanas laikā pie manis steigšus laidās šurp tas Gabriēls, kūpi es jau redzēju agrāk savā pirmajā redzējumā, un pieskārās man ap vakara upuja laiku.
22 Viņš taisījās man dot paskaidrojumus un uzrunāja mani ar šādiem vārdiem: „Daniēl, es esmu jau ieradies, lai palīdzētu tev nākt pie īstās lietu izpratnes.
23 Kad tu iesāki Dievu lūgt, man atklājās Dieva vārds, un es ierados, lai tev dotu izziņu, jo tu esi it īpaši iemīļots virs. Tad nu ņem vērā šo vārdu, lai tev šī atklāsme būtu pilnīgi saprotama!
24 Ir nolemts par tavu tautu un tavu svēto pilsētu dot tām septiņdesmit nedējas laika, lai bezdievība un apgrēcība izbeigtos, grēku mērs taptu pilns, lai izpirktu un salīdzinātu pārkāpumus un panāktu mūžīgo taisnību, lai piepildītos praviešu skatījumi un pasludinājumi par nākotni un lai iesvaidītu visusvētāko.
25 Tādēļ zini un saproti: no tā laika, kad atskanēja vārds par Jeruzālemes jaunnodibināšanu, atjaunošanu un jaunizveidošanu, līdz svaidītam valdniekam jāpaiet septiņām gadu nedējām, un pēc tam sešdesmit divu gadu nedēļu laikā to atkal uzcels un atjaunos ar tirgus laukumiem, ar ielām un grāvjiem, kaut arī spaidu pilnā laikā.
26 Un pēc tām sešdesmit divām gadu nedējām tas svaidītais tiks nogalināts, gan ne viņa vainas dēļ; pilsētu un svētnīcu izpostīs kāda valdnieka karaspēks. Ieradīsies arī pats šis valdnieks, bet tam gals būs plūdos; līdz pašam galam būs karš, un norisināsies iepriekš stingri nolemtā postīšana un zemes noplicināšana.
27 Ar lielo tautas daudzumu un ar daudziem vispārīgi viņš slēgs ciešu derību uz vienu gadu nedēļu; veselu gadu nedēļas pusi būs atcelts kaujamais un ēdamais upuris; to vietā izvirzīsies kā pirmās izpostīšanas negantības, un proti—tik ilgi, kamēr iepriekš nolemtā iznīci-nāšana pārvelsies pāri arī pašai izpostī-šanai un izpostītajiem.“
1 Dārija, Ahasvera dēla, kas bija mēdiešu cilmes un bija ieguvis virskun-dzību kaldēju valstī,
2 Pirmajā viņa valdīšanas gadā es, Daniēls, piegriezu savu uzmanību svēto rakstu vārdiem par gadu skaitu, ko tas Kungs kādreiz savā vārdā bija atklājis pravietim Jeremijam, proti—ka Jeruzalemei jāpaliekot izpostītai un noplicinātai un tukšai septiņdesmit gadus.
3 Es griezos tad pie Dieva tā Kunga, vērsu pret Viņu savu seju, Viņu lūgdams un nemitīgi piesaukdams, gavēdams un tērpies sēru drānās un sēdēdams pelnos.
4 Es pielūdzu to Kungu, savu Dievu, tam izsūdzēdams savus grēkus šādos vārdos: „Ak Kungs, Tu lielais un bijājamais Dievs, kas uzturi savu derību un parādi savu žēlastību tiem, kas Tevi mīl un pilda tavus baušļus!
5 Mēs grēkojām un darījām netai-snību, mēs bijām bezdievīgi un nepaklausīgi un atkāpāmies no taviem baušļiem un likumiem;
6 Mēs neklausījām ari taviem kalpiem, praviešiem, kuji runāja tavā vārdā uz mūsu ķēniņiem un mūsu valdniekiem, mūsu tēviem un uz visu tautu.
7 Tavā pusē, Kungs, ir taisnība, mums atliek tikai kauna sārtums vaigā, kā tas šodien redzams sejā Jūdas vīriem, Jeruzālemes iedzīvotājiem un visiem israēliešiem tuvumā un tālumā visās zemēs, kur Tu tos esi izklīdinājis viņu neuzticības dēļ, kādu viņi izrādījuši pret Tevi, —smagi pret Tevi apgrēkodamies.
8 Ak Kungs! Mums jānosarkst aiz kauna, —mūsu ķēniņiem, valdniekiem un mūsu tēviem, ka mēs pret Tevi esam apgrēkojušies.
9 Bet tā Kunga, mūsu Dieva, rokā ir žēlastība un piedošana, kaut gan mēs esam bijuši Viņam nepaklausīgi,
10 Un neklausījām tā Kunga, sava Dieva, balsi un nepildījām savās dzīves gaitās Viņa baušļus, ko Viņš mums devis ar savu kalpu, praviešu, starpniecību.
11 Jā, visa Israēla tauta ir pārkāpusi tavus likumus, bijusi Tev nepaklausīga un nav sekojusi taviem norādījumiem. Tādēļ ir nākušas pār mums lāsta un zvēresta sekas, par ko rakstīts Dieva kalpa Mozus bauslībā, tāpēc ka mēs esam grēkojuši pret Dievu
12 Un Viņš ir izpildījis mūsu vidū savus draudus, ko Viņš vērsis pret mums un mūsu valdniekiem, kas pār mums valdīja, ka Viņš mums sūtīs lielu ļaunumu, tādu nelaimi, kāda vēl nekur apakš debess nav notikusi kā Jeruzālemē.
13 Jā, kā tas rakstīts Mozus bauslībā, tā arī visa šī nelaime pār mums nākusi, bet mēs ar to Kungu, mūsu Dievu, neesam centušies izlīdzināties vismaz tā, ka mēs būtu atsacījušies no saviem grēkiem un būtu piegriezuši uzmanību tavai patiesībai un mūsu uzticībai Tev.
14 Tādēļ tas Kungs bija nodomājis mums šo nelaimi un to mums arī uzsūtījis, jo tas Kungs ir taisns visos savos darbos, tikai mēs neklausījām Viņa balsi.
15 Un nu, ak Kungs, mūsu Dievs, kas esi izvedis savu tautu no Ēģiptes zemes ar stipru roku un darījis slavenu savu vārdu līdz pat mūsu dienām, —mēs grēkojām un bijām bezdievīgi.
16 Ak Kungs, pēc savas žēlastības nogriez savas dusmas un savu bardzību no Jeruzālemes, no sava svētā kalna! Jo mūsu grēku un mūsu tēvu noziegumu dēļ ir Jeruzāleme un tava tauta kļuvusi par apsmieklu visiem, kas mums visapkārt dzīvo.
17 Bet tagad uzklausi, mūsu Dievs, sava kalpa lūgšanu un piesaukšanu un apgaismo savu vaigu pār savu svēto vietu, kas ir izpostīta un tuksnesim līdzīga kļuvusi, un dari to Tevis paša dēļ, ak Kungs!
18 Piegriez, mans Dievs, man savu ausi un klausies! Atver savas acis un uzlūko mūsu drupas un to pilsētu, kas nosaukta pēc tava vārda! Jo mēs zemojamies tava vaiga priekšā ar savām lūgšanām, balstīdamies ne uz savu taisnību, bet cerēdami un paļaudamies uz tavu lielo žēlastību.
19 Ak Kungs, paklausi! Ak Kungs, piedodi! Ak Kungs, ņem vērā, dari to un nekavējies sevis paša dēļ, mans Dievs! Jo tava pilsēta un tava tauta—abas, ir nosauktas pēc tava vārda.“
20 Kamēr es vēl tā runāju un pielūdzu Dievu, izsūdzēju savus un savas tautas grēkus un zemojos savā lūgšanā par Dieva svēto kalnu tā Kunga, sava Dieva, priekšā,
21 Vārdu sakot, vēl manas lūgšanas laikā pie manis steigšus laidās šurp tas Gabriēls, kūpi es jau redzēju agrāk savā pirmajā redzējumā, un pieskārās man ap vakara upuja laiku.
22 Viņš taisījās man dot paskaidrojumus un uzrunāja mani ar šādiem vārdiem: „Daniēl, es esmu jau ieradies, lai palīdzētu tev nākt pie īstās lietu izpratnes.
23 Kad tu iesāki Dievu lūgt, man atklājās Dieva vārds, un es ierados, lai tev dotu izziņu, jo tu esi it īpaši iemīļots virs. Tad nu ņem vērā šo vārdu, lai tev šī atklāsme būtu pilnīgi saprotama!
24 Ir nolemts par tavu tautu un tavu svēto pilsētu dot tām septiņdesmit nedējas laika, lai bezdievība un apgrēcība izbeigtos, grēku mērs taptu pilns, lai izpirktu un salīdzinātu pārkāpumus un panāktu mūžīgo taisnību, lai piepildītos praviešu skatījumi un pasludinājumi par nākotni un lai iesvaidītu visusvētāko.
25 Tādēļ zini un saproti: no tā laika, kad atskanēja vārds par Jeruzālemes jaunnodibināšanu, atjaunošanu un jaunizveidošanu, līdz svaidītam valdniekam jāpaiet septiņām gadu nedējām, un pēc tam sešdesmit divu gadu nedēļu laikā to atkal uzcels un atjaunos ar tirgus laukumiem, ar ielām un grāvjiem, kaut arī spaidu pilnā laikā.
26 Un pēc tām sešdesmit divām gadu nedējām tas svaidītais tiks nogalināts, gan ne viņa vainas dēļ; pilsētu un svētnīcu izpostīs kāda valdnieka karaspēks. Ieradīsies arī pats šis valdnieks, bet tam gals būs plūdos; līdz pašam galam būs karš, un norisināsies iepriekš stingri nolemtā postīšana un zemes noplicināšana.
27 Ar lielo tautas daudzumu un ar daudziem vispārīgi viņš slēgs ciešu derību uz vienu gadu nedēļu; veselu gadu nedēļas pusi būs atcelts kaujamais un ēdamais upuris; to vietā izvirzīsies kā pirmās izpostīšanas negantības, un proti—tik ilgi, kamēr iepriekš nolemtā iznīci-nāšana pārvelsies pāri arī pašai izpostī-šanai un izpostītajiem.“
