1 „Tanī laikā celsies Michaēls, lielais eņģeļu valdnieks, kas pasargā tavus tautiešus. Tad nāks bēdu laiki, kādi vēl nav bijuši, kamēr vien dzīvo tautas līdz pašam šim laikam; taču tanī laikā tava tauta paglābsies, —visi, kas ierakstīti dzīvības grāmatā.
2 Un daudzi no tiem, kas dus zemes pīšļos, uzmodīsies: citi mūžīgai dzīvībai, citi mūžīgam negodam un kaunam.
3 Bet sapratīgie mirdzēs kā debess stiprumu spožums, un tie, kas daudzus veduši pie taisnības, kā zvaigznes mūžīgi mūžam.
4 Bet tu, Daniēl, paglabā labi slepenībā šais atklāsmēs sacīto un apzīmogo šo grāmatu līdz pēdējam beigu laikam; daudzi to tad izpētīs, un atziņas vairosies!“
5 Kad es, Daniels, tad apskatījos visapkārt, es vēl redzēju: vēl citi divi eņģeļi stāvēja pie upes, viens šini, otrs otrā krastā;
6 Viens no tiem jautāja tam linu audeklā tērptajam virām, kas tagad stāvēja pār upes ūdeņiem: „Kad tad būs šiem brīnumiem gals?“
7 Tad es redzēju, ka tas linu audeklā tērptais virs, kas stāvēja pār upes ūdeņiem, pacēla savu labo un savu kreiso roku pret debesim, un es dzirdēju, kā viņš zvērēja pie tā, kurš dzīvo mūžīgi: „Paies viens gads un vēl divi gadi un viens pusgads, un tiklīdz svētās tautas postītāja vara būs galā un beigsies svētās tautas klīšana, tad viss tas piepildīsies un notiks!“
8 Es to gan dzirdēju, bet nesapratu un tādēļ jautāju: „Mans kungs, kāds iznākums būs visam tam un kāds gals?“
9 Un viņš man atbildēja: „Ej, Daniēl! —Jo atklāsmēm jāpaliek apslēptām un aizzīmogotām līdz pašam laiku galam.
10 Daudzi tiks izraudzīti, šķīstīti un tīrīti un pārbaudīti, bet bezdievīgie paliks un rīkosies bezdievīgi, un tie to nesapratīs, bet sapratīgie un apgaismotie to sapratīs.
11 Un no tā laika, kad pārtrauks dienišķo upuri, kad sāksies negantība un postīšana dievnamā, —paies tūkstotis divi simti deviņdesmit dienas.
12 Svētīgs, kas to iztur un pārdzīvo un sasniedz tūkstoš trīs simti trīsdesmit piecas dienas!
13 Bet tu ej un noej beidzamajam laiku posmam pretī līdz galam! Tagad tu drīksti dusēt, un pēc tam tu atkal celsies saņemt savu tiesu pastarā galā visu dienu beigās.“
1 „Tanī laikā celsies Michaēls, lielais eņģeļu valdnieks, kas pasargā tavus tautiešus. Tad nāks bēdu laiki, kādi vēl nav bijuši, kamēr vien dzīvo tautas līdz pašam šim laikam; taču tanī laikā tava tauta paglābsies, —visi, kas ierakstīti dzīvības grāmatā.
2 Un daudzi no tiem, kas dus zemes pīšļos, uzmodīsies: citi mūžīgai dzīvībai, citi mūžīgam negodam un kaunam.
3 Bet sapratīgie mirdzēs kā debess stiprumu spožums, un tie, kas daudzus veduši pie taisnības, kā zvaigznes mūžīgi mūžam.
4 Bet tu, Daniēl, paglabā labi slepenībā šais atklāsmēs sacīto un apzīmogo šo grāmatu līdz pēdējam beigu laikam; daudzi to tad izpētīs, un atziņas vairosies!“
5 Kad es, Daniels, tad apskatījos visapkārt, es vēl redzēju: vēl citi divi eņģeļi stāvēja pie upes, viens šini, otrs otrā krastā;
6 Viens no tiem jautāja tam linu audeklā tērptajam virām, kas tagad stāvēja pār upes ūdeņiem: „Kad tad būs šiem brīnumiem gals?“
7 Tad es redzēju, ka tas linu audeklā tērptais virs, kas stāvēja pār upes ūdeņiem, pacēla savu labo un savu kreiso roku pret debesim, un es dzirdēju, kā viņš zvērēja pie tā, kurš dzīvo mūžīgi: „Paies viens gads un vēl divi gadi un viens pusgads, un tiklīdz svētās tautas postītāja vara būs galā un beigsies svētās tautas klīšana, tad viss tas piepildīsies un notiks!“
8 Es to gan dzirdēju, bet nesapratu un tādēļ jautāju: „Mans kungs, kāds iznākums būs visam tam un kāds gals?“
9 Un viņš man atbildēja: „Ej, Daniēl! —Jo atklāsmēm jāpaliek apslēptām un aizzīmogotām līdz pašam laiku galam.
10 Daudzi tiks izraudzīti, šķīstīti un tīrīti un pārbaudīti, bet bezdievīgie paliks un rīkosies bezdievīgi, un tie to nesapratīs, bet sapratīgie un apgaismotie to sapratīs.
11 Un no tā laika, kad pārtrauks dienišķo upuri, kad sāksies negantība un postīšana dievnamā, —paies tūkstotis divi simti deviņdesmit dienas.
12 Svētīgs, kas to iztur un pārdzīvo un sasniedz tūkstoš trīs simti trīsdesmit piecas dienas!
13 Bet tu ej un noej beidzamajam laiku posmam pretī līdz galam! Tagad tu drīksti dusēt, un pēc tam tu atkal celsies saņemt savu tiesu pastarā galā visu dienu beigās.“
