1 Tas Visuvarenais Kungs ļāva man skatīt šādu parādību. Un raugi, tur stāvēja kāds, kas laida siseņus pasaulē, kad sāka zaļot atāls; šis atāls bija tas, kam bija jāizaug pēc pirmās ķēniņa pļaujas.
2 Kad siseņi bija visā zemē zāli noēduši, es teicu: „Ak Kungs Kungs, esi žēlīgs! Kas gan palīdzēs Jēkabam pastāvēt, jo viņš pats jau tā ir niecīgs!“
3 Tad tam Kungam kļuva notikušā žēl, un Viņš teica: „Tas nenotiks!“
4 Dievs tas Kungs man lika atkal skatīt parādību. Un raugi, Dievs tas Kungs aicināja uguns liesmu, lai ar to sodītu; tā iznicināja apakšzemes pamatūdens lielo plūsmu un taisījās aprīt ari aramo zemi.
5 Tad es lūdzu: „Ak Kungs Kungs, mitējies taču! Kas palīdzēs Jēkabam pastāvēt, jo viņš pats jau tā ir tik niecīgs?“
6 Tad tam Kungam kļuva ari tā žēl, un tas Kungs, Visuvarenais, teica: „Tam nebūs notikt!“
7 Viņš ļāva man no jauna skatīt parādību. Un raugi, —tas Kungs stāvēja uz stāvas, svērteniski taisni nomērītas mūra sienas, un svērteņa aukla ar svinu galā bija Viņa rokā.
8 Un tas Kungs man jautāja: „Ko tu redzi, Amos?“ Es atbildēju: „Svērteni ar svinu galā.“ —Tad tas Kungs sacīja: „Redzi, Es gribu iegremdēt savu svērteni pašā vidū savai Israēla tautai, un turpmāk Es vairs nemaz nebūšu saudzīgs pret to.
9 Nē! Bet īzāka kalnu altārus nopostīs un Israēla svētumus sagraus, un pret Jerobeāma namu Es celšos ar zobenu rokā!“
10 Tad Bēteles priesteris Amacija sūtīja ziņu Jerobeāmam, Israēla ķēniņam, un lika viņam sacīt: „Amoss kūda Israēla ļaudis uz dumpi pret tevi; zeme vairs nevar paciest viņa vārdus.“
11 Lūk, ko Amoss bija teicis: „Jerobeāms mirs no zobena, un Israēlu aizvedīs projām no viņa zemes gūstā.“
12 Bet tad Amacija teica Amosam: „Tu pareģi, celies un bēdz uz Jūdas zemi! Ēd tur savu maizi un tur pravieto!
13 Bet Bētelē tu ilgāk vairs kā pravietis uzstāties nedrīksti, jo tā ir ķēniņam svēta vieta, un tur ir ari ķēniņa galvenā mītne un visas ķēniņvalsts galvenais vidus!“
14 Amoss tad atbildēja Amacijam un teica: „Es neesmu pravietis, arī ne pravieša dēls nedz ari kādas praviešu skolas audzēknis: es esmu gans, kas audzē meža vīģes.
15 Bet tas Kungs paņēma mani no ganāmā pulka un sacīja man: „Eji un uzstājies kā pravietis pret manu Israēla tautu!“
16 Tādēļ uzklausi tā Kunga vārdu! Tu saki: „Nepareģo neko pret Israēlu im nesludini neko pret īzāka namu.“
17 Tāpēc tas Kungs saka par tevi tā: „Tava sieva kļūs pilsētā par netikli, un zobens nesīs nāvi taviem dēliem un tavām meitām, tavu zemi izmērīs ar mērījamo auklu un sadalīs gabalos, tev pašam būs jānomirst nešķīstā zemē, bet Israēls vestin tiks aizvests trimdā projām no savas zemes!“
1 Tas Visuvarenais Kungs ļāva man skatīt šādu parādību. Un raugi, tur stāvēja kāds, kas laida siseņus pasaulē, kad sāka zaļot atāls; šis atāls bija tas, kam bija jāizaug pēc pirmās ķēniņa pļaujas.
2 Kad siseņi bija visā zemē zāli noēduši, es teicu: „Ak Kungs Kungs, esi žēlīgs! Kas gan palīdzēs Jēkabam pastāvēt, jo viņš pats jau tā ir niecīgs!“
3 Tad tam Kungam kļuva notikušā žēl, un Viņš teica: „Tas nenotiks!“
4 Dievs tas Kungs man lika atkal skatīt parādību. Un raugi, Dievs tas Kungs aicināja uguns liesmu, lai ar to sodītu; tā iznicināja apakšzemes pamatūdens lielo plūsmu un taisījās aprīt ari aramo zemi.
5 Tad es lūdzu: „Ak Kungs Kungs, mitējies taču! Kas palīdzēs Jēkabam pastāvēt, jo viņš pats jau tā ir tik niecīgs?“
6 Tad tam Kungam kļuva ari tā žēl, un tas Kungs, Visuvarenais, teica: „Tam nebūs notikt!“
7 Viņš ļāva man no jauna skatīt parādību. Un raugi, —tas Kungs stāvēja uz stāvas, svērteniski taisni nomērītas mūra sienas, un svērteņa aukla ar svinu galā bija Viņa rokā.
8 Un tas Kungs man jautāja: „Ko tu redzi, Amos?“ Es atbildēju: „Svērteni ar svinu galā.“ —Tad tas Kungs sacīja: „Redzi, Es gribu iegremdēt savu svērteni pašā vidū savai Israēla tautai, un turpmāk Es vairs nemaz nebūšu saudzīgs pret to.
9 Nē! Bet īzāka kalnu altārus nopostīs un Israēla svētumus sagraus, un pret Jerobeāma namu Es celšos ar zobenu rokā!“
10 Tad Bēteles priesteris Amacija sūtīja ziņu Jerobeāmam, Israēla ķēniņam, un lika viņam sacīt: „Amoss kūda Israēla ļaudis uz dumpi pret tevi; zeme vairs nevar paciest viņa vārdus.“
11 Lūk, ko Amoss bija teicis: „Jerobeāms mirs no zobena, un Israēlu aizvedīs projām no viņa zemes gūstā.“
12 Bet tad Amacija teica Amosam: „Tu pareģi, celies un bēdz uz Jūdas zemi! Ēd tur savu maizi un tur pravieto!
13 Bet Bētelē tu ilgāk vairs kā pravietis uzstāties nedrīksti, jo tā ir ķēniņam svēta vieta, un tur ir ari ķēniņa galvenā mītne un visas ķēniņvalsts galvenais vidus!“
14 Amoss tad atbildēja Amacijam un teica: „Es neesmu pravietis, arī ne pravieša dēls nedz ari kādas praviešu skolas audzēknis: es esmu gans, kas audzē meža vīģes.
15 Bet tas Kungs paņēma mani no ganāmā pulka un sacīja man: „Eji un uzstājies kā pravietis pret manu Israēla tautu!“
16 Tādēļ uzklausi tā Kunga vārdu! Tu saki: „Nepareģo neko pret Israēlu im nesludini neko pret īzāka namu.“
17 Tāpēc tas Kungs saka par tevi tā: „Tava sieva kļūs pilsētā par netikli, un zobens nesīs nāvi taviem dēliem un tavām meitām, tavu zemi izmērīs ar mērījamo auklu un sadalīs gabalos, tev pašam būs jānomirst nešķīstā zemē, bet Israēls vestin tiks aizvests trimdā projām no savas zemes!“
