1 Izgājuši cauri Amfipolei un Apollonijai, viņi nonāca Tesalonikā; tur bija jūdu sinagoga.
2 Pāvils, kā parasti, iegāja pie tiem un trīs nedēļas runāja ar tiem par rakstiem,
3 Tos izskaidrodams un pierādīdams, ka Kristum vajadzēja ciest un augšām celties no mirušiem, un teikdams: „Šis ir Kristus Jēzus, ko es jums sludinu.“
4 Dažus no tiem viņš pārliecināja, un tie piebiedrojās Pāvilam un Silam, ari liels pulks dievbijīgu grieķu un daudz dižciltīgu sieviešu.
5 Bet jūdi, sadusmoti un sabiedrojušies ar dažiem nelietīgiem klaidoņiem, saskrēja barā un radīja nemieru pilsētā un, apstājuši Jazona namu, meklēja viņus, lai vestu pūļa priekšā.
6 Bet tos neatraduši, viņi Jazonu un dažus brāļus vilka pilsētas valdes priekšā, kliegdami: „Tie, kas visā pasaulē rada nemieru, atnākuši arī šurp;
7 Tos Jazons uzņēmis; un tie visi rīkojas pret ķeizara pavēlēm, sacīdami, ka cits ir ķēniņš—Jēzus.“
8 Viņi uztrauca ļaudis un pilsētas valdes vīrus, kas to dzirdēja.
9 Bet dabūjuši gandarījumu no Jazona un pārējiem, viņi tos atbrīvoja.
10 Bet brāļi tūdaļ naktī Pāvilu un Silu nosūtīja uz Beroju; tur nonākuši, viņi iegāja jūdu sinagogā.
11 Tie bija labvēlīgāki par Tesalonikas jūdiem un vārdu labprāt uzņēma, meklēdami ikdienas rakstos, vai tas tā esot.
12 Daudzi no viņiem kļuva ticīgi, un ne mazums cienījamu grieķu sieviešu un vīriešu.
13 Kad Tesalonikas jūdi uzzināja, ka arī Berojā Pāvils sludina Dieva vārdu, viņi nāca arī uz turieni, uztraukdami un samulsinādami ļaudis.
14 Brāļi tūdaļ sūtīja Pāvilu prom, lai viņš ietu uz jūfu, bet Sīļa un Timotejs palika tur.
15 Pavadoņi Pāvilu aizveda līdz Atēnām un aizgāja, dabūjuši līdz pavēli Silam un Timotejam, lai tie pēc iespējas drīz nāktu pie viņa.
16 Kamēr Pāvils Atēnās viņus gaidīja, viņa gars iedegās dusmās, redzot, ka pilsēta ir pilna elku.
17 Viņš sarunājās sinagogās ar jūdiem un dievbijīgajiem un ikdienas tirgus laukumā ar visiem, kas gadījās.
18 Bet daži epikūriešu un stoiķu filozofi ar viņu sarunājās, un daži sacīja: „Ko šis pļāpa grib teikt?“ Un citi: „Šis šķiet esam svešu dievu sludinātājs“. Jo viņš sludināja Jēzu un augšāmcelšanos.
19 Saņēmuši, tie viņu veda uz areiopagu, sacīdami: „Vai mēs nevarētu dabūt zināt, kas tā par jaunu mācību, ko tu sludini?
20 Jo tu runā mūsu ausim svešas lietas; tāpēc mēs gribam zināt, kas tas ir.“
21 Bet visiem atēniešiem un sveši-niekiem, kas tur mita, nekas cits nerūpēja, kā vien ko jaunu runāt un dzirdēt.
22 Pāvils, stāvēdams areiopaga vidū, sacīja: „Atēnieši, es redzu, ka jūs visās lietās esat ļoti dievbijīgi.
23 Jo, staigādams un aplūkodams jūsu svētumus, es atradu arī altāri ar uzrakstu: Nepazīstamam Dievam. Ko jūs nepazīdami godājat, to es jums sludinu.
24 Dievs, kas radījis pasauli un visu, kas tanī, būdams debess un zemes Kungs, nemājo rokām celtos tempļos.
25 Un viņu neapkalpo cilvēku rokas, it kā viņam kā vajadzētu: viņš pats dod visiem dzīvību, elpu un visu;
26 Viņš licis visām tautām celties no vienām asinīm un dzīvot pa visu zemes virsu un nospraudis noteiktus laikus un robežas, kur tiem dzīvot,
27 Lai tie meklētu Dievu, vai tie viņu varētu nojaust un atrast, jebšu viņš nav tālu nevienam no mums.
28 Jo viņā mēs dzīvojam un rosāmies un esam, kā ari daži jūsu dziesminieki sacījuši: Mēs arī esam viņa cilts.
29 Tāpēc mums, kas esam Dieva cilts, nav jādoma, ka dievība ir līdzīga zeltam, sudrabam vai akmenim, cilvēka mākslas darinājumam vai izdomājumam.
30 Bet Dievs, atstādams neievērotus nezināšanas laikus, tagad aicina visus cilvēkus visur atgriezties no grēkiem.
31 Jo viņš nolicis dienu, kupā viņš pasauli taisnīgi tiesās caur kādu vīru, ko viņš izredzējis un par ko visiem liecību devis, uzmodinādams to no mirušiem.“
32 Par mirušo augšāmcelšanos dzirdēdami, citi zobojās, bet citi sacīja: „Par to mēs tevi vēl kādu citu reizi dzirdēsim.“
33 Tā Pāvils aizgāja no viņu vidus.
34 Bet daži viņam piebiedrojās un kļuva ticīgi. Starp tiem bija Dionisijs, areiopaga loceklis, kāda sieviete, vārdā Damarida, un vēl citi līdz ar viņiem.
1 Izgājuši cauri Amfipolei un Apollonijai, viņi nonāca Tesalonikā; tur bija jūdu sinagoga.
2 Pāvils, kā parasti, iegāja pie tiem un trīs nedēļas runāja ar tiem par rakstiem,
3 Tos izskaidrodams un pierādīdams, ka Kristum vajadzēja ciest un augšām celties no mirušiem, un teikdams: „Šis ir Kristus Jēzus, ko es jums sludinu.“
4 Dažus no tiem viņš pārliecināja, un tie piebiedrojās Pāvilam un Silam, ari liels pulks dievbijīgu grieķu un daudz dižciltīgu sieviešu.
5 Bet jūdi, sadusmoti un sabiedrojušies ar dažiem nelietīgiem klaidoņiem, saskrēja barā un radīja nemieru pilsētā un, apstājuši Jazona namu, meklēja viņus, lai vestu pūļa priekšā.
6 Bet tos neatraduši, viņi Jazonu un dažus brāļus vilka pilsētas valdes priekšā, kliegdami: „Tie, kas visā pasaulē rada nemieru, atnākuši arī šurp;
7 Tos Jazons uzņēmis; un tie visi rīkojas pret ķeizara pavēlēm, sacīdami, ka cits ir ķēniņš—Jēzus.“
8 Viņi uztrauca ļaudis un pilsētas valdes vīrus, kas to dzirdēja.
9 Bet dabūjuši gandarījumu no Jazona un pārējiem, viņi tos atbrīvoja.
10 Bet brāļi tūdaļ naktī Pāvilu un Silu nosūtīja uz Beroju; tur nonākuši, viņi iegāja jūdu sinagogā.
11 Tie bija labvēlīgāki par Tesalonikas jūdiem un vārdu labprāt uzņēma, meklēdami ikdienas rakstos, vai tas tā esot.
12 Daudzi no viņiem kļuva ticīgi, un ne mazums cienījamu grieķu sieviešu un vīriešu.
13 Kad Tesalonikas jūdi uzzināja, ka arī Berojā Pāvils sludina Dieva vārdu, viņi nāca arī uz turieni, uztraukdami un samulsinādami ļaudis.
14 Brāļi tūdaļ sūtīja Pāvilu prom, lai viņš ietu uz jūfu, bet Sīļa un Timotejs palika tur.
15 Pavadoņi Pāvilu aizveda līdz Atēnām un aizgāja, dabūjuši līdz pavēli Silam un Timotejam, lai tie pēc iespējas drīz nāktu pie viņa.
16 Kamēr Pāvils Atēnās viņus gaidīja, viņa gars iedegās dusmās, redzot, ka pilsēta ir pilna elku.
17 Viņš sarunājās sinagogās ar jūdiem un dievbijīgajiem un ikdienas tirgus laukumā ar visiem, kas gadījās.
18 Bet daži epikūriešu un stoiķu filozofi ar viņu sarunājās, un daži sacīja: „Ko šis pļāpa grib teikt?“ Un citi: „Šis šķiet esam svešu dievu sludinātājs“. Jo viņš sludināja Jēzu un augšāmcelšanos.
19 Saņēmuši, tie viņu veda uz areiopagu, sacīdami: „Vai mēs nevarētu dabūt zināt, kas tā par jaunu mācību, ko tu sludini?
20 Jo tu runā mūsu ausim svešas lietas; tāpēc mēs gribam zināt, kas tas ir.“
21 Bet visiem atēniešiem un sveši-niekiem, kas tur mita, nekas cits nerūpēja, kā vien ko jaunu runāt un dzirdēt.
22 Pāvils, stāvēdams areiopaga vidū, sacīja: „Atēnieši, es redzu, ka jūs visās lietās esat ļoti dievbijīgi.
23 Jo, staigādams un aplūkodams jūsu svētumus, es atradu arī altāri ar uzrakstu: Nepazīstamam Dievam. Ko jūs nepazīdami godājat, to es jums sludinu.
24 Dievs, kas radījis pasauli un visu, kas tanī, būdams debess un zemes Kungs, nemājo rokām celtos tempļos.
25 Un viņu neapkalpo cilvēku rokas, it kā viņam kā vajadzētu: viņš pats dod visiem dzīvību, elpu un visu;
26 Viņš licis visām tautām celties no vienām asinīm un dzīvot pa visu zemes virsu un nospraudis noteiktus laikus un robežas, kur tiem dzīvot,
27 Lai tie meklētu Dievu, vai tie viņu varētu nojaust un atrast, jebšu viņš nav tālu nevienam no mums.
28 Jo viņā mēs dzīvojam un rosāmies un esam, kā ari daži jūsu dziesminieki sacījuši: Mēs arī esam viņa cilts.
29 Tāpēc mums, kas esam Dieva cilts, nav jādoma, ka dievība ir līdzīga zeltam, sudrabam vai akmenim, cilvēka mākslas darinājumam vai izdomājumam.
30 Bet Dievs, atstādams neievērotus nezināšanas laikus, tagad aicina visus cilvēkus visur atgriezties no grēkiem.
31 Jo viņš nolicis dienu, kupā viņš pasauli taisnīgi tiesās caur kādu vīru, ko viņš izredzējis un par ko visiem liecību devis, uzmodinādams to no mirušiem.“
32 Par mirušo augšāmcelšanos dzirdēdami, citi zobojās, bet citi sacīja: „Par to mēs tevi vēl kādu citu reizi dzirdēsim.“
33 Tā Pāvils aizgāja no viņu vidus.
34 Bet daži viņam piebiedrojās un kļuva ticīgi. Starp tiem bija Dionisijs, areiopaga loceklis, kāda sieviete, vārdā Damarida, un vēl citi līdz ar viņiem.
