1 Ikonijā viņi kopā iegāja jūdu sinagogā un tā runāja, ka liels pulks jūdu un grieķu kļuva ticīgi.
2 Bet jūdi, kas neļāvās pārliecināties, kūdīja un sarūgtināja pagānu sirdis pret brāļiem.
3 Viņi tur palika labu laiku un droši sludināja, paļaudamies uz to Kungu, kas apliecināja savu žēlastības vārdu, likdams notikt zīmēm un brīnumiem ar viņu rokām.
4 Bet pilsētas ļaudis dalījās: citi bija ar jūdiem, citi ar apustuļiem.
5 Kad pagāniem un jūdiem līdz ar viņu vadoņiem radās nodoms tiem uzbrukt un tos nomētāt akmeņiem,
6 Viņi, to nomanīdami, bēga uz Likaonijas pilsētām Listru, Derbi un to apkārtni.
7 Tur viņi sludināja evaņģēliju.
8 Listrā sēdēja kāds virs slimām kājām, tizls no mātes miesām, kas vēl nekad nebija staigājis.
9 Tas dzirdēja Pāvilu runājam. Pāvils, viņu uzlūkodams un redzēdams, ka viņam ir ticība tikt dziedinātam,
10 Sacīja skaļā balsī: „Celies stāvus uz savām kājām!“ Un viņš uzlēca un staigāja.
11 Kad ļaudis redzēja, ko Pāvils bija darījis, tie sāka runāt, likaoniešu valodā sacīdami: „Dievi kļuvuši cilvēkiem līdzīgi un nokāpuši zemē pie mums.“
12 Un tie sauca Bamabu par Zevu un Pāvilu par Hermeju, tāpēc ka viņš bija runātājs.
13 Zeva priesteris, kūja templis atradās ārpus pilsētas, atvedis vēršus un vainagus pie vārtiem, gribēja kopā ar ļaudīm upurēt.
14 Kad apustuļi, Barnaba un Pāvils, to dzirdēja, viņi saplēsa savas drēbes un ieskrēja ļaužu vidū, saukdami
15 Un sacīdami: „Vīri, ko jūs darāt? Mēs arī esam tādi paši mirstīgi cilvēki kā jūs, kas jums sludinām evaņģēliju, lai jūs no šiem nīcīgajiem atgrieztos pie dzīvā Dieva, kas radījis debesi un zemi, un jūfu, un visu, kas tur iekšā;
16 Kas pagājušajos laikos visiem pagāniem ļāvis iet savus ceļus;
17 Jebšu viņš sevi nav pametis neapliecinātu, labu darīdams, no debess jums dodams lietu un auglīgus laikus, mūsu sirdis pildīdams ar barību un prieku.“
18 To runādami, viņi ar pūlēm savaldīja ļaudis, ka tie viņiem neupurēja.
19 Bet no Antiochijas un Ikonijas atnāca jūdi un, pierunājuši ļaudis un apmētājuši Pāvilu akmeņiem, vilka to ārā no pilsētas domādami, ka viņš ir miris.
20 Kad mācekļi ap viņu bija sapulcējušies, viņš uzcēlās un iegāja pilsētā. Nākošajā dienā viņš ar Bamabu devās ceļā uz Derbi.
21 Pasludinājuši evaņģēliju šinī pilsētā un ieguvuši labu pulku mācekļu, viņi griezās atpakaļ uz Listru, Ikoniju un Antiochiju,
22 Stiprinādami mācekļu dvēseles un pamācīdami palikt ticibā un, ka caur daudz bēdām mums jāieiet Dieva valstībā.
23 Ikvienā draudzē viņi tiem iecēla vecajus; gavēdami un Dievu lūgdami, viņi tos nodeva tā Kunga ziņā, kam tie bija sākuši ticēt.
24 Pārstaigājuši Pizidiju, viņi nonāca Pamfilijā
25 Un, sludinājuši Dieva vārdu Pergā, devās lejup uz Ataliju.
26 No turienes viņi pārcēlās uz Antiochiju, kur viņi, Dieva žēlastībai uzticēti, bija sākuši darbu, ko tagad pabeiguši.
27 Tur nonākuši un sapulcējuši draudzi, tie stāstīja, ko Dievs ar tiem bija darījis, un kā viņš pagāniem bija atvēris ticības durvis.
28 Viņi tur palika labu laiku kopā ar mācekļiem.
1 Ikonijā viņi kopā iegāja jūdu sinagogā un tā runāja, ka liels pulks jūdu un grieķu kļuva ticīgi.
2 Bet jūdi, kas neļāvās pārliecināties, kūdīja un sarūgtināja pagānu sirdis pret brāļiem.
3 Viņi tur palika labu laiku un droši sludināja, paļaudamies uz to Kungu, kas apliecināja savu žēlastības vārdu, likdams notikt zīmēm un brīnumiem ar viņu rokām.
4 Bet pilsētas ļaudis dalījās: citi bija ar jūdiem, citi ar apustuļiem.
5 Kad pagāniem un jūdiem līdz ar viņu vadoņiem radās nodoms tiem uzbrukt un tos nomētāt akmeņiem,
6 Viņi, to nomanīdami, bēga uz Likaonijas pilsētām Listru, Derbi un to apkārtni.
7 Tur viņi sludināja evaņģēliju.
8 Listrā sēdēja kāds virs slimām kājām, tizls no mātes miesām, kas vēl nekad nebija staigājis.
9 Tas dzirdēja Pāvilu runājam. Pāvils, viņu uzlūkodams un redzēdams, ka viņam ir ticība tikt dziedinātam,
10 Sacīja skaļā balsī: „Celies stāvus uz savām kājām!“ Un viņš uzlēca un staigāja.
11 Kad ļaudis redzēja, ko Pāvils bija darījis, tie sāka runāt, likaoniešu valodā sacīdami: „Dievi kļuvuši cilvēkiem līdzīgi un nokāpuši zemē pie mums.“
12 Un tie sauca Bamabu par Zevu un Pāvilu par Hermeju, tāpēc ka viņš bija runātājs.
13 Zeva priesteris, kūja templis atradās ārpus pilsētas, atvedis vēršus un vainagus pie vārtiem, gribēja kopā ar ļaudīm upurēt.
14 Kad apustuļi, Barnaba un Pāvils, to dzirdēja, viņi saplēsa savas drēbes un ieskrēja ļaužu vidū, saukdami
15 Un sacīdami: „Vīri, ko jūs darāt? Mēs arī esam tādi paši mirstīgi cilvēki kā jūs, kas jums sludinām evaņģēliju, lai jūs no šiem nīcīgajiem atgrieztos pie dzīvā Dieva, kas radījis debesi un zemi, un jūfu, un visu, kas tur iekšā;
16 Kas pagājušajos laikos visiem pagāniem ļāvis iet savus ceļus;
17 Jebšu viņš sevi nav pametis neapliecinātu, labu darīdams, no debess jums dodams lietu un auglīgus laikus, mūsu sirdis pildīdams ar barību un prieku.“
18 To runādami, viņi ar pūlēm savaldīja ļaudis, ka tie viņiem neupurēja.
19 Bet no Antiochijas un Ikonijas atnāca jūdi un, pierunājuši ļaudis un apmētājuši Pāvilu akmeņiem, vilka to ārā no pilsētas domādami, ka viņš ir miris.
20 Kad mācekļi ap viņu bija sapulcējušies, viņš uzcēlās un iegāja pilsētā. Nākošajā dienā viņš ar Bamabu devās ceļā uz Derbi.
21 Pasludinājuši evaņģēliju šinī pilsētā un ieguvuši labu pulku mācekļu, viņi griezās atpakaļ uz Listru, Ikoniju un Antiochiju,
22 Stiprinādami mācekļu dvēseles un pamācīdami palikt ticibā un, ka caur daudz bēdām mums jāieiet Dieva valstībā.
23 Ikvienā draudzē viņi tiem iecēla vecajus; gavēdami un Dievu lūgdami, viņi tos nodeva tā Kunga ziņā, kam tie bija sākuši ticēt.
24 Pārstaigājuši Pizidiju, viņi nonāca Pamfilijā
25 Un, sludinājuši Dieva vārdu Pergā, devās lejup uz Ataliju.
26 No turienes viņi pārcēlās uz Antiochiju, kur viņi, Dieva žēlastībai uzticēti, bija sākuši darbu, ko tagad pabeiguši.
27 Tur nonākuši un sapulcējuši draudzi, tie stāstīja, ko Dievs ar tiem bija darījis, un kā viņš pagāniem bija atvēris ticības durvis.
28 Viņi tur palika labu laiku kopā ar mācekļiem.
