1 Pirmajā grāmatā, Teofil, esmu stāstījis par visu, ko Jēzus darījis unmācījis no paša sākuma
2 Līdz tai dienai, kad, caur Svēto Garu devis pavēles apustuļiem, ko bija izredzējis, viņš tika uzņemts debesīs.
3 Tiem viņš arī pēc savām ciešanām ar daudz skaidrām zīmēm bija dzīvs parādījies un, četrdesmit dienas viņu vidū redzēts, runājis par Dieva valstību.
4 Un, tos sapulcinājis, viņš tiem pavēlēja neaiziet no Jeruzālemes, bet gaidīt Tēva apsolījumu, ko jūs, tā viņš sacīja, no manis esat dzirdējuši.
5 Jo Jānis gan ir kristījis ar ūdeni, bet jūs tiksit kristīti ar Svēto Garu pēc nedaudz dienām.
6 Tad tie, kas bija kopā, viņam vaicāja: „Kungs, vai tu šinī laikā atkal uzcelsi Israēlam valstību?“
7 Viņš tiem atbildēja: „Nav jūsu daļa zināt laikus vai brīžus, ko Tēvs nolicis savā paša varā.
8 Bet jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un lidz pašam pasaules galam.“
9 To sacījis, viņš, tiem redzot, tika pacelts, un padebess viņu uzņēma prom no viņu acīm.
10 Kad tie, viņam aizejot, deši skatījās uz debesīm, lūk, pie tiem stāvēja divi vīri baltās drēbēs,
11 Tie sacīja: „Galilieši, ko jūs stāvat, skatīdamies uz debesīm? Šis Jēzus, kas uzņemts prom no jums debesīs, tāpat nāks, kā jūs viņu esat redzējuši debesīs aizejam.“
12 Tad viņi griezās atpakaļ uz Jeruzālemi no kalna, ko sauc Eļļas kalnu, kas ir tuvu pie Jeruzālemes vienu sabata gājumu.
13 Un, tur nonākuši, viņi uzkāpa augšistabā, kur mēdza uzturēties Pēteris un Jānis, Jēkabs un Andrejs, Filips un Toms, Bartolomejs un Matejs, Jēkabs, Alfeja dēls un Žēlots Sīmanis un Jūda, Jēkaba dēls.
14 Tie visi vienprātīgi palika kopā lūgšanās līdz ar sievietēm un Mariju, Jēzus māti, un ar viņa brāļiem.
15 Tanīs dienās Pēteris, piecēlies brāļu vidū—tur bija kopā ap simts divdesmit cilvēku—sacīja:
16 „Brāļi, bija jāpiepildās rakstiem, ko Svētais Gars runājis ar Dāvida muti par Jūdu, kufš bija vedis Jēzus gūstītājus.
17 Jo tas bija pieskaitīts mums un dabūjis to pašu kalpošanas amatu.
18 Tas, ieguvis tīrumu par netaisnības algu un uz vaiga nokritis, ir vidū pārsprādzis, un visas viņa iekšas izgāzušās.
19 Tas kļuva zināms visiem Jeruzālemes iedzīvotājiem, tādēļ arī šis tīrums viņu valodā nosaukts Hakeldama, tas ir asins tīrums.
20 Jo psalmu grāmatā ir rakstīts: viņa māja lai paliek par postažu, lai neviens tur nedzīvo; un lai cits dabū viņa uzrauga pilnvaras.
21 Tāpēc vienam no tiem vīriem, kas ar mums kopā gājuši visu to laiku, kad Kungs Jēzus pie mums nācis un gājis,
22 Sākot ar Jāņa kristību lidz tai dienai, kad viņš no mums tika uzņemts debesīs, vienam no tiem līdz ar mums jākļūst par viņa augšāmcelšanās lieci-nieku.“
23 Un tie izraudzīja divus, Jāzepu, tā saukto Barsabu, ar pievārdu Justs, un Matiju.
24 Un, Dievu pielūguši, viņi sacīja: „Kungs, tu visu siržu pazinējs, rādi, kuju no šiem abiem tu esi izredzējis
25 Uzņemties kalpošanas un apustuļa amatu, ko Jūda ir atstājis, lai noietu savā vietā.“
26 Tie deva viņiem meslus, un mesli krita Matijam, un viņš tika pieskaitīts vienpadsmit apustuļiem.
1 Pirmajā grāmatā, Teofil, esmu stāstījis par visu, ko Jēzus darījis unmācījis no paša sākuma
2 Līdz tai dienai, kad, caur Svēto Garu devis pavēles apustuļiem, ko bija izredzējis, viņš tika uzņemts debesīs.
3 Tiem viņš arī pēc savām ciešanām ar daudz skaidrām zīmēm bija dzīvs parādījies un, četrdesmit dienas viņu vidū redzēts, runājis par Dieva valstību.
4 Un, tos sapulcinājis, viņš tiem pavēlēja neaiziet no Jeruzālemes, bet gaidīt Tēva apsolījumu, ko jūs, tā viņš sacīja, no manis esat dzirdējuši.
5 Jo Jānis gan ir kristījis ar ūdeni, bet jūs tiksit kristīti ar Svēto Garu pēc nedaudz dienām.
6 Tad tie, kas bija kopā, viņam vaicāja: „Kungs, vai tu šinī laikā atkal uzcelsi Israēlam valstību?“
7 Viņš tiem atbildēja: „Nav jūsu daļa zināt laikus vai brīžus, ko Tēvs nolicis savā paša varā.
8 Bet jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un lidz pašam pasaules galam.“
9 To sacījis, viņš, tiem redzot, tika pacelts, un padebess viņu uzņēma prom no viņu acīm.
10 Kad tie, viņam aizejot, deši skatījās uz debesīm, lūk, pie tiem stāvēja divi vīri baltās drēbēs,
11 Tie sacīja: „Galilieši, ko jūs stāvat, skatīdamies uz debesīm? Šis Jēzus, kas uzņemts prom no jums debesīs, tāpat nāks, kā jūs viņu esat redzējuši debesīs aizejam.“
12 Tad viņi griezās atpakaļ uz Jeruzālemi no kalna, ko sauc Eļļas kalnu, kas ir tuvu pie Jeruzālemes vienu sabata gājumu.
13 Un, tur nonākuši, viņi uzkāpa augšistabā, kur mēdza uzturēties Pēteris un Jānis, Jēkabs un Andrejs, Filips un Toms, Bartolomejs un Matejs, Jēkabs, Alfeja dēls un Žēlots Sīmanis un Jūda, Jēkaba dēls.
14 Tie visi vienprātīgi palika kopā lūgšanās līdz ar sievietēm un Mariju, Jēzus māti, un ar viņa brāļiem.
15 Tanīs dienās Pēteris, piecēlies brāļu vidū—tur bija kopā ap simts divdesmit cilvēku—sacīja:
16 „Brāļi, bija jāpiepildās rakstiem, ko Svētais Gars runājis ar Dāvida muti par Jūdu, kufš bija vedis Jēzus gūstītājus.
17 Jo tas bija pieskaitīts mums un dabūjis to pašu kalpošanas amatu.
18 Tas, ieguvis tīrumu par netaisnības algu un uz vaiga nokritis, ir vidū pārsprādzis, un visas viņa iekšas izgāzušās.
19 Tas kļuva zināms visiem Jeruzālemes iedzīvotājiem, tādēļ arī šis tīrums viņu valodā nosaukts Hakeldama, tas ir asins tīrums.
20 Jo psalmu grāmatā ir rakstīts: viņa māja lai paliek par postažu, lai neviens tur nedzīvo; un lai cits dabū viņa uzrauga pilnvaras.
21 Tāpēc vienam no tiem vīriem, kas ar mums kopā gājuši visu to laiku, kad Kungs Jēzus pie mums nācis un gājis,
22 Sākot ar Jāņa kristību lidz tai dienai, kad viņš no mums tika uzņemts debesīs, vienam no tiem līdz ar mums jākļūst par viņa augšāmcelšanās lieci-nieku.“
23 Un tie izraudzīja divus, Jāzepu, tā saukto Barsabu, ar pievārdu Justs, un Matiju.
24 Un, Dievu pielūguši, viņi sacīja: „Kungs, tu visu siržu pazinējs, rādi, kuju no šiem abiem tu esi izredzējis
25 Uzņemties kalpošanas un apustuļa amatu, ko Jūda ir atstājis, lai noietu savā vietā.“
26 Tie deva viņiem meslus, un mesli krita Matijam, un viņš tika pieskaitīts vienpadsmit apustuļiem.
