1 Un pēc tam notika, ka Dāvids sakāva filistiešus, un viņš tos pakļāva sev, un Dāvids pārņēma valdības grožus no filistiešu rokām.
2 Viņš uzvarēja arī Moābu un, pie zemes nogāzis, viņš moābiešus sadalīja ar mērnieku auklu; viņš nomērīja divi daļas nokaušanai, bet vienu pilnu mērauklas daļu dzīvošanai. Tā Moābs kļuva Dāvida kalps un maksāja meslus.
3 Pēc tam Dāvids uzvarēja Hadadēzeru, Rehoba dēlu, Cobas ķēniņu, kad tas bija izgājis, lai atkal nostiprinātu savu varu pie Eifratas.
4 Un Dāvids saņēma no viņa gūstā tūkstoš septiņsimt jātniekus un divdesmit tūkstoš kājniekus; viņš lika pārgriezt zirgiem kāju dzīslas, bet sev viņš paturēja simts ratu zirgus.
5 Kad nu sirieši no Damaskas nāca Cobas ķēniņam Hadadēzeram palīgā, tad Dāvids no šiem siriešiem nonāvēja divdesmit divus tūkstošus vīru.
6 Un Dāvids novietoja uzraugus Damaskā Sirijā, tā a sirieši kļuva Dāvidam par kalpiem un nesa meslus; un tas Kungs Dāvidam visur palīdzēja, kur vien viņš gāja.
7 Un Dāvids ņēma zelta vairogus, kas bija Hadadēzera galma ļaudīm piederējuši, un viņš lika tos nonest Jeruzālemē.
8 No Hadadēzera pilsētām, Betas un Berotajas, Dāvids paņēma daudz vara.
9 Bet kad Hāmatas ķēniņš Tous dzirdēja, ka Dāvids bija sakāvis visu Hadadēzera karaspēku,
10 Tad Tous sūtīja savu dēlu Jorāmu pie ķēniņa Dāvida, lai apvaicātos par viņa labklāšanos, lai viņu apsveiktu un svētītu, tādēļ ka viņš bija karojis ar Hadadēzera un bija to sakāvis, jo Tous bija Hadadēzera pretinieks; un viņam līdzi bija zelta, sudraba un vafa priekšmeti.
11 Ari tos ķēniņš Dāvids veltīja kā svētītus tam Kungam kopā ar to sudrabu un zeltu, ko viņš bija novēlējis tam Kungam no visām tām tautām, ko viņš bija sev pakļāvis,
12 Proti no Sirijas, no Moāba, no Amona bērniem, no filistiešiem, no amalekiešiem, no Hadadēzera, Rehoba dēla, Cobas ķēniņa, iegūtām mantām.
13 Un Dāvids sev sagādāja jo lielu jaunu slavu, pārnākdams no kaujas, kur viņš pie Sāls ielejas bija sakāvis ēdomiešus, astoņpadsmit tūkstoš vīrus.
14 Un viņš Edomā novietoja uzraugus, tā ka visa Ēdoma zeme bija viņam pakļauta un visi ēdomieši kļuva Dāvidam par kalpiem. Un tas Kungs palīdzēja Dāvidam visur, kur vien viņš gāja.
15 Tā Dāvids valdīja pār visu Israēlu, un Dāvids rūpējas par tiesu un taisnību visā savā tautā.
16 Un Joābs, Cerujas dēls, bija kapaspēka virspavēlnieks, un Jošafats, Ahiluda dēls, bija valsts padomnieks.
17 Un Cadoks, Ahituba dēls, un Abjatars, Ahimelecha dēls, bija priestepi, bet Seraja bija valsts rakstvedis.
18 Un Benaja, Jojadas dēls, bija virsnieks pār krētiešiem un plētiešiem, bet Dāvida dēliem bija priestepu pakāpe.
1 Un pēc tam notika, ka Dāvids sakāva filistiešus, un viņš tos pakļāva sev, un Dāvids pārņēma valdības grožus no filistiešu rokām.
2 Viņš uzvarēja arī Moābu un, pie zemes nogāzis, viņš moābiešus sadalīja ar mērnieku auklu; viņš nomērīja divi daļas nokaušanai, bet vienu pilnu mērauklas daļu dzīvošanai. Tā Moābs kļuva Dāvida kalps un maksāja meslus.
3 Pēc tam Dāvids uzvarēja Hadadēzeru, Rehoba dēlu, Cobas ķēniņu, kad tas bija izgājis, lai atkal nostiprinātu savu varu pie Eifratas.
4 Un Dāvids saņēma no viņa gūstā tūkstoš septiņsimt jātniekus un divdesmit tūkstoš kājniekus; viņš lika pārgriezt zirgiem kāju dzīslas, bet sev viņš paturēja simts ratu zirgus.
5 Kad nu sirieši no Damaskas nāca Cobas ķēniņam Hadadēzeram palīgā, tad Dāvids no šiem siriešiem nonāvēja divdesmit divus tūkstošus vīru.
6 Un Dāvids novietoja uzraugus Damaskā Sirijā, tā a sirieši kļuva Dāvidam par kalpiem un nesa meslus; un tas Kungs Dāvidam visur palīdzēja, kur vien viņš gāja.
7 Un Dāvids ņēma zelta vairogus, kas bija Hadadēzera galma ļaudīm piederējuši, un viņš lika tos nonest Jeruzālemē.
8 No Hadadēzera pilsētām, Betas un Berotajas, Dāvids paņēma daudz vara.
9 Bet kad Hāmatas ķēniņš Tous dzirdēja, ka Dāvids bija sakāvis visu Hadadēzera karaspēku,
10 Tad Tous sūtīja savu dēlu Jorāmu pie ķēniņa Dāvida, lai apvaicātos par viņa labklāšanos, lai viņu apsveiktu un svētītu, tādēļ ka viņš bija karojis ar Hadadēzera un bija to sakāvis, jo Tous bija Hadadēzera pretinieks; un viņam līdzi bija zelta, sudraba un vafa priekšmeti.
11 Ari tos ķēniņš Dāvids veltīja kā svētītus tam Kungam kopā ar to sudrabu un zeltu, ko viņš bija novēlējis tam Kungam no visām tām tautām, ko viņš bija sev pakļāvis,
12 Proti no Sirijas, no Moāba, no Amona bērniem, no filistiešiem, no amalekiešiem, no Hadadēzera, Rehoba dēla, Cobas ķēniņa, iegūtām mantām.
13 Un Dāvids sev sagādāja jo lielu jaunu slavu, pārnākdams no kaujas, kur viņš pie Sāls ielejas bija sakāvis ēdomiešus, astoņpadsmit tūkstoš vīrus.
14 Un viņš Edomā novietoja uzraugus, tā ka visa Ēdoma zeme bija viņam pakļauta un visi ēdomieši kļuva Dāvidam par kalpiem. Un tas Kungs palīdzēja Dāvidam visur, kur vien viņš gāja.
15 Tā Dāvids valdīja pār visu Israēlu, un Dāvids rūpējas par tiesu un taisnību visā savā tautā.
16 Un Joābs, Cerujas dēls, bija kapaspēka virspavēlnieks, un Jošafats, Ahiluda dēls, bija valsts padomnieks.
17 Un Cadoks, Ahituba dēls, un Abjatars, Ahimelecha dēls, bija priestepi, bet Seraja bija valsts rakstvedis.
18 Un Benaja, Jojadas dēls, bija virsnieks pār krētiešiem un plētiešiem, bet Dāvida dēliem bija priestepu pakāpe.
