1 Un Hiskija sūtīja sūtņus pie visa Israēla un Jūdas un rakstīja arī vēstules Ēfraimam un Manasem, lai nāk tā Kunga namā uz Jeruzālemi sarīkot Pasā svētkus tam Kungam, Israēla Dievam,
2 Jo ķēniņš kopā ar saviem virsaišiem un ar visu sasaukto tautas draudzi Jeruzālemē bija nolēmuši svētīt Pasā svētkus otrā mēnesī.
3 Proti—tie nebija paspējuši svētīt Pasā svētkus īstajā laikā, tāpēc ka priesteri vēl nebija varējuši svētīties pienācīgā skaitā, un arī tauta nebija Jeruzālemē sapulcējusies.
4 Un šī doma likās esam pareiza ķēniņa un visas sasauktās sapulces acīs.
5 Un viņi nosprieda likt ziņai izplatīties pa visu Israēlu no Bēršebas līdz Danam, lai sanāk un svētī tam Kungam, Israēla Dievam, Pasā svētkus Jeruzālemē, jo ilgu laiku tie nebija ar lielu dalībnieku skaitu tā svētīti, kā tas bija priekšā rakstīts.
6 Tā nu raitnieki ar vēstulēm no ķēniņa un viņa virsaišu rokas devās pa visu Israēlu un Jūdu visapkārt, aicinādami pēc ķēniņa pavēles: „Ak Israēla tauta! Atgriezies pie tā Kunga, Ābrahāma, īzāka un Israēla Dieva, tad arī Viņš atgriezīsies pie jums, kas vēl pāri palikuši un izglābušies no Asirijas ķēniņa rokas.
7 Un lai ar jums vairs nenotiek tā, kā notika ar jūsu tēviem un jūsu brāļiem, kas stūrgalvīgi sacēlās pret to Kungu, savu tēvu Dievu, kādēļ Viņš tos nodeva postam, kā jūs paši to redzat!
8 Nu tad neesiet tagad stūrgalvīgi kā jūsu tēvi, bet sniedziet tam Kungam savu roku un nāciet Viņa svētā vietā, ko Viņš ir licis svētīt mūžīgi, un kalpojiet tam Kungam, jūsu Dievam, lai Viņa bargo dusmu kvēle no jums novērstos!
9 Un kad jūs atgriezīsities atpakaļ pie tā Kunga, tad jūsu brāļi un jūsu dēli atradīs žēlsirdību tajos, kas tos aizveduši gūstā, un viņi atkal varēs atgriezties šinī zemē, jo tas Kungs, jūsu Dievs, ir pilns žēlastības un žēlsirdīgs, un Viņš savu vaigu nenovērsīs no jums, ja tikai jūs atgriezīsities pie Viņa!“
10 Tā šie raitnieki devās no pilsētas uz pilsētu Ēfraima un Manases zemē līdz Zebulonam, bet viņi tika izsmieti un izzoboti.
11 Tikai daži vīri no Ašera un no Manases un no Zebulona paklausīja un nāca uz Jeruzālemi.
12 Arī pār Jūdu bija Dieva roka, kas lika viņiem vienprātīgi izpildīt ķēniņa un viņa virsaišu pavēli, kā tas Kungs pats to bija norādījis.
13 Un liels ļaužu pulks sapulcējās Jeruzālemē, lai otrā mēnesī svētītu Neraudzētās maizes svētkus, skaitliski vareni liela kopā sanākusi tautas draudze.
14 Vispapriekšu viņi noārdīja aitājus, kas atradās Jeruzālemē; tāpat arī viņi iznīcināja visas kvēpināmās vietas un iemeta tās Kidronas upē.
15 Un tad viņi nokāva Pasā jēru otra mēneša četrpadsmitajā dienā, un priesteri un Ievīti jutās apkaunoti, un viņi šķīstījās un nesa dedzināmos upujrus tā Kunga namā.
16 Un viņi veica savus darbus savu pienākumu secībā pēc Dieva vīra Mozus bauslības noteikumiem, un priesteri slacīja asinis, tās ņemdami no Ievītu rokas.
17 Daudzi bija sasauktajā tautas draudzē, kujri nebija svētījušies; tādēļ Ievīti nokāva daudz Pasā jēru visu to labā, kas nebija šķīsti, lai tos svētītu tam Kungam,
18 Jo liels ļaužu pulks, lielāka daļa no Ēfraima un Manases, Isašara un Zebulona nebija šķīstījušies, un tomēr viņi baudīja Pasā mielastu, —kaut arī ne tā, kā ir rakstīts. Bet Hiskija aizlūdza par viņiem, sacīdams: „Tas Kungs, kas ir labs, lai katram to piedod, —it īpaši,
19 Visiem tiem, kas stipri ir savā sirdsprātā apņēmušies meklēt Dievu to Kungu, savu tēvu Dievu, kaut arī ne pēc svētā šķīstīšanās nolikuma!“
20 Un tas Kungs paklausīja Hiskiju, Viņš dziedināja tautu.
21 Tā Israēla bērni, kas bija ieradušies Jeruzālemē, noturēja Neraudzētās maizes svētkus septiņas dienas lielā priekā, un Ievīti un priesteri pauda tā Kunga slavu dienu no dienas ar spēku mūzikas instrumentu pavadībā.
22 Un Hiskija uzrunāja ar laipniem vārdiem visus tos Ievītus, kas ar pareizu izpratni un ar labām sekmēn veica kalpošanu tam Kungam, un viņi baudīja svētku mielastu septiņas dienas, nesa arvienu pateicības kaujamos upurus un allaž pateicās tam Kungam, savam tēvu Dievam.
23 Un visa sasauktā tautas draudze nosprieda svētīt vēl otras septiņas dienas, un viņi svētīja vēl septiņas dienas svētkus ar prieku,
24 Jo Jūdas ķēniņš Hiskija ziedoja sasauktai tautas draudzei tūkstoš vēršus un desmit tūkstošus sīklopu, un priesteri svētījās lielā skaitā.
25 Un visa Jūdas sasauktā tautas draudze priecājās līdz ar priesteriem un Ievītiem, —un arī visa draudze, kas bija devušies šurp no Israēla, kā arī tie svešinieki, kas bija ieradušies no Israēla zemes dažādām malām vai kas bija uz dzīvi apmetušies Jūdā.
26 Un tā Jeruzālemē valdīja lielsprieks, jo no Israēla ķēniņa Salamana, Dāvida dēla, laikiem, tāda nebija bijis Jeruzālemē.
27 Un priesteri un Ievīti cēlās un svētīja tautu, un Viņš paklausīja viņu balsis, un viņu lūgšana nonāca Viņa svētajā mājoklī—debesīs.
1 Un Hiskija sūtīja sūtņus pie visa Israēla un Jūdas un rakstīja arī vēstules Ēfraimam un Manasem, lai nāk tā Kunga namā uz Jeruzālemi sarīkot Pasā svētkus tam Kungam, Israēla Dievam,
2 Jo ķēniņš kopā ar saviem virsaišiem un ar visu sasaukto tautas draudzi Jeruzālemē bija nolēmuši svētīt Pasā svētkus otrā mēnesī.
3 Proti—tie nebija paspējuši svētīt Pasā svētkus īstajā laikā, tāpēc ka priesteri vēl nebija varējuši svētīties pienācīgā skaitā, un arī tauta nebija Jeruzālemē sapulcējusies.
4 Un šī doma likās esam pareiza ķēniņa un visas sasauktās sapulces acīs.
5 Un viņi nosprieda likt ziņai izplatīties pa visu Israēlu no Bēršebas līdz Danam, lai sanāk un svētī tam Kungam, Israēla Dievam, Pasā svētkus Jeruzālemē, jo ilgu laiku tie nebija ar lielu dalībnieku skaitu tā svētīti, kā tas bija priekšā rakstīts.
6 Tā nu raitnieki ar vēstulēm no ķēniņa un viņa virsaišu rokas devās pa visu Israēlu un Jūdu visapkārt, aicinādami pēc ķēniņa pavēles: „Ak Israēla tauta! Atgriezies pie tā Kunga, Ābrahāma, īzāka un Israēla Dieva, tad arī Viņš atgriezīsies pie jums, kas vēl pāri palikuši un izglābušies no Asirijas ķēniņa rokas.
7 Un lai ar jums vairs nenotiek tā, kā notika ar jūsu tēviem un jūsu brāļiem, kas stūrgalvīgi sacēlās pret to Kungu, savu tēvu Dievu, kādēļ Viņš tos nodeva postam, kā jūs paši to redzat!
8 Nu tad neesiet tagad stūrgalvīgi kā jūsu tēvi, bet sniedziet tam Kungam savu roku un nāciet Viņa svētā vietā, ko Viņš ir licis svētīt mūžīgi, un kalpojiet tam Kungam, jūsu Dievam, lai Viņa bargo dusmu kvēle no jums novērstos!
9 Un kad jūs atgriezīsities atpakaļ pie tā Kunga, tad jūsu brāļi un jūsu dēli atradīs žēlsirdību tajos, kas tos aizveduši gūstā, un viņi atkal varēs atgriezties šinī zemē, jo tas Kungs, jūsu Dievs, ir pilns žēlastības un žēlsirdīgs, un Viņš savu vaigu nenovērsīs no jums, ja tikai jūs atgriezīsities pie Viņa!“
10 Tā šie raitnieki devās no pilsētas uz pilsētu Ēfraima un Manases zemē līdz Zebulonam, bet viņi tika izsmieti un izzoboti.
11 Tikai daži vīri no Ašera un no Manases un no Zebulona paklausīja un nāca uz Jeruzālemi.
12 Arī pār Jūdu bija Dieva roka, kas lika viņiem vienprātīgi izpildīt ķēniņa un viņa virsaišu pavēli, kā tas Kungs pats to bija norādījis.
13 Un liels ļaužu pulks sapulcējās Jeruzālemē, lai otrā mēnesī svētītu Neraudzētās maizes svētkus, skaitliski vareni liela kopā sanākusi tautas draudze.
14 Vispapriekšu viņi noārdīja aitājus, kas atradās Jeruzālemē; tāpat arī viņi iznīcināja visas kvēpināmās vietas un iemeta tās Kidronas upē.
15 Un tad viņi nokāva Pasā jēru otra mēneša četrpadsmitajā dienā, un priesteri un Ievīti jutās apkaunoti, un viņi šķīstījās un nesa dedzināmos upujrus tā Kunga namā.
16 Un viņi veica savus darbus savu pienākumu secībā pēc Dieva vīra Mozus bauslības noteikumiem, un priesteri slacīja asinis, tās ņemdami no Ievītu rokas.
17 Daudzi bija sasauktajā tautas draudzē, kujri nebija svētījušies; tādēļ Ievīti nokāva daudz Pasā jēru visu to labā, kas nebija šķīsti, lai tos svētītu tam Kungam,
18 Jo liels ļaužu pulks, lielāka daļa no Ēfraima un Manases, Isašara un Zebulona nebija šķīstījušies, un tomēr viņi baudīja Pasā mielastu, —kaut arī ne tā, kā ir rakstīts. Bet Hiskija aizlūdza par viņiem, sacīdams: „Tas Kungs, kas ir labs, lai katram to piedod, —it īpaši,
19 Visiem tiem, kas stipri ir savā sirdsprātā apņēmušies meklēt Dievu to Kungu, savu tēvu Dievu, kaut arī ne pēc svētā šķīstīšanās nolikuma!“
20 Un tas Kungs paklausīja Hiskiju, Viņš dziedināja tautu.
21 Tā Israēla bērni, kas bija ieradušies Jeruzālemē, noturēja Neraudzētās maizes svētkus septiņas dienas lielā priekā, un Ievīti un priesteri pauda tā Kunga slavu dienu no dienas ar spēku mūzikas instrumentu pavadībā.
22 Un Hiskija uzrunāja ar laipniem vārdiem visus tos Ievītus, kas ar pareizu izpratni un ar labām sekmēn veica kalpošanu tam Kungam, un viņi baudīja svētku mielastu septiņas dienas, nesa arvienu pateicības kaujamos upurus un allaž pateicās tam Kungam, savam tēvu Dievam.
23 Un visa sasauktā tautas draudze nosprieda svētīt vēl otras septiņas dienas, un viņi svētīja vēl septiņas dienas svētkus ar prieku,
24 Jo Jūdas ķēniņš Hiskija ziedoja sasauktai tautas draudzei tūkstoš vēršus un desmit tūkstošus sīklopu, un priesteri svētījās lielā skaitā.
25 Un visa Jūdas sasauktā tautas draudze priecājās līdz ar priesteriem un Ievītiem, —un arī visa draudze, kas bija devušies šurp no Israēla, kā arī tie svešinieki, kas bija ieradušies no Israēla zemes dažādām malām vai kas bija uz dzīvi apmetušies Jūdā.
26 Un tā Jeruzālemē valdīja lielsprieks, jo no Israēla ķēniņa Salamana, Dāvida dēla, laikiem, tāda nebija bijis Jeruzālemē.
27 Un priesteri un Ievīti cēlās un svētīja tautu, un Viņš paklausīja viņu balsis, un viņu lūgšana nonāca Viņa svētajā mājoklī—debesīs.
