1 Un Ahasam bija divdesmit gadu, kad viņš kļuva ķēniņš, un viņš valdīja kā ķēniņš Jeruzālemē sešpadsmit gadus. Bet viņš nedarīja, kas bija taisns tā Kunga, viņa Dieva, acīs, kā to gan darīja viņa ciltstēvs Dāvids.
2 Bet viņš staigāja Israēla ķēniņu ceļus un pat darināja baāliem tēlus.
3 Un viņš nesa Ben-Hinoma ielejā kvēpināmos un pie tam neatļautus upurus un sadedzināja savus dēlus ugunī, kā tas ir negants paradums pagānu tautām, kuj-as tas Kungs pats bija licis izdzīt, Israēla bērniem ienākot.
4 Viņš upurēja ari kaujamos upurus unkvēpināmos upurus kalnuaugstienēs un pakalnos un zem kura katra zaļojoša koka.
5 Tādēļ tas Kungs, viņa Dievs, to nodeva Aramas ķēniņa rokā, un ara-mieši viņu uzvarēja un aizveda no viņa valsts lielu gūstekņu pulku uz Damasku. Ari viņš pats tika nodots Israēla ķēniņa rokā, pēc tam kad pēdējais viņu bija sakāvis lielā kaujā,
6 Jo Pekachs, Remaljas dēls, nogalināja Jūdā vienā dienā simts divdesmit tūkstošus viru, kuri visi bija spēcīgi karavīri, tāpēc vien, ka tie bija atmetuši to Kungu, savu tēvu Dievu.
7 Bet tam vēl Sichrijs, drošsirdīgs Ēfraima karavīrs, nogalināja Maāseju, paša ķēniņa dēlu, un ķēniņa pils pārzini Asrikāmu un Ēlkanu, visaugstāk tūdaļ pēc ķēniņa stāvošo vīru.
8 Un no savu brāļu vidus Israēla bērni aizveda gūstā divi simti tūkstošu—sievu, dēlu un meitu un ieguva no viņiem jo lielu kara laupījumu; kapā salaupīto viņi noveda Samarijā.
9 Bet tur dzīvoja tā Kunga pravietis, vārdā Odeds, un viņs izgāja pretī karaspēkam, kas griezās atpakaļ Samarijā, un sacīja: „Redzi, —tikai tāpēc, ka tas Kungs, jūsu tēvu Dievs, ir bijis iededzies dusmu karstumā pār Jūdu, Viņš tos nodeva jūsu rokā, bet jūs esat no viņiem nogalinājuši tik daudz tādā ienaida izverdumā, kas sniedzas līdz debesīm!
10 Un tagad jūs domājat Jūdas un Jeruzālemes iedzīvotājus pārvērst sev par vergiem un par verdzenēm! Bet vai tas nav no jūsu puses smags pārkā-pums pret to Kungu, jūsu Dievu?
11 Un nu tagad, —paklausiet mani, vediet atpakaļ tos gūstekņus, kupus jūs esat saviem brāļiem nolaupījuši, jo tā Kunga dusmu kvēle ir iedegusies pār jums!“
12 Un tad kādi vīri no Ēfraima dēlu priekšnieku vidus izgāja tiem pretī, kas atgriezās no kapa, —šie vīri bija: Azarja, Johanana dēls, Berechja, Mešillemota dēls, Jehizkija, Saluma dēls, un Amasa, Hadlaja dēls, —
13 Un tiem sacīja: „Nevediet šeit šurp tos gūstekņus: ar to jūs tikai uzkrautu mums pārkāpumu pret to Kungu. Ar tādu rīcību jūs mūsu grēkiem un pārkāpumiem pievienosit vēl tikai jaunus, un taču mūsu pārkāpumi jau tā ir visai lieli tā Kunga priekšā, un smags dusmu sods draud vērsties pret Israēlu!“
14 Tad apbruņotie vīri pameta gūstekņus un arī laupījumu šo virsnieku un visas sasauktās sapulces priekšā.
15 Un vārdos nosauktie vīri cēlās, ņēma gūstekņus un apģērba no laupījuma visus kailos viņu vidū, un pēc tam kad tie bija ar drēbēm apģērbti un ar kurpēm apauti, viņi deva tiem ēst un dzert un tos pat svaidīja ar eļļu. Viņi cēla uz ēzeļiem visus tos, kas bija noguruši, un pavadīja tos līdz Jērikai, šai palmu pilsētai, —itin tuvu klāt pie viņu brāļiem, un atgriezās atpakaļ Samarijā.
16 Tanī laikā ķēniņš Ahass sūtīja sūtņus pie Asirijas ķēniņa pēc palīdzības,
17 Jo ari ēdomieši bija no jauna nākuši un uzbrukuši, pieveikuši Jūdu un aizveduši gūstekņus.
18 Ari filistieši bija iebrukuši, laupīdami ielejas pilsētas un pilsētas Jūdas ciltij piederošā Negebā un bija ieņēmuši—Bet-Šemešu un Ajalonu, ari Gederotu un Šocho ar tās ciematiem, tāpat Timnu ar tās mazpilsētām un Gimzu ar tās priekšpilsētām; un tur viņi apmetās uz dzīvi,
19 Jo tas Kungs ļoti pazemoja Jūdu Ahasa, Jūdas ķēniņa dēļ, tāpēc ka viņš bija bezdievīgi dzīvojis Jūdā un ārkārtīgi noziedzīgi izturējies pret to Kungu.
20 Tad pret viņu cēlās Asirijas ķēniņš Tilgat-Pilmesers, un cerētās palīdzības vietā viņš nomāca viņu pašu.
21 Kaut gan Ahass iztukšoja tā Kunga namu un ķēniņa pili un virsaišus un nomaksāja Asirijas ķēniņam nodevas, tad tomēr tas viņam neko nelīdzēja.
22 Un pat tanī laikā, kad viņš bija dzīves apstāskļu stipri spaidīts, viņš, —ķēniņš Ahass, vēl vairāk noziedzās pret to Kungu,
23 Jo viņš upurēja kaujamos upurus us zemē Damaskas dieviem, kuri bija viņu sakā-vuši, un viņš sprieda tā: „Tāpēc ka Aramas ķēniņu dievi ir viņiem palīdzējuši, tāpēc es gribu tiem nest kaujamos upurus, lai tie sniegtu palīdzību ari man.“ Bet tie kļuva ir viņam pašam, ir visam Israēlam par krišanas iemeslu.
24 Un Ahass savāca kopā Dieva nama svētos traukus, sasita tos un izkausēja no tiem zeltu. Viņš aizslēdza tā Kunga nama divkāršās durvis un uzcēla pats sev altāpus uz katra stūra Jeruzālemē.
25 Un viņš ierīkoja arī ikvienā Jūdas pilsētā augstieņu svētnīcas, lai varētu nest kvēpināmos upurus svešiem dieviem, tā izaicinādams tā Kunga, savu tēvu Dieva, dusmas.
26 Un notikumi, kas vēl ir par viņu stāstāmi, un viņa ceļi, kā pirmie, tā arī pēdējie, —redzi, tie ir ierakstīti Jūdas un Israēla ķēniņu grāmatā.
27 Kad Ahass apgūlās pie saviem tēviem, tad viņu apraka šinī pilsētā Jeruzālemē, tomēr viņu nenonesa Israēla ķēniņu kapos. Un viņa dēls Hiskija kļuva ķēniņš viņa vietā.
1 Un Ahasam bija divdesmit gadu, kad viņš kļuva ķēniņš, un viņš valdīja kā ķēniņš Jeruzālemē sešpadsmit gadus. Bet viņš nedarīja, kas bija taisns tā Kunga, viņa Dieva, acīs, kā to gan darīja viņa ciltstēvs Dāvids.
2 Bet viņš staigāja Israēla ķēniņu ceļus un pat darināja baāliem tēlus.
3 Un viņš nesa Ben-Hinoma ielejā kvēpināmos un pie tam neatļautus upurus un sadedzināja savus dēlus ugunī, kā tas ir negants paradums pagānu tautām, kuj-as tas Kungs pats bija licis izdzīt, Israēla bērniem ienākot.
4 Viņš upurēja ari kaujamos upurus unkvēpināmos upurus kalnuaugstienēs un pakalnos un zem kura katra zaļojoša koka.
5 Tādēļ tas Kungs, viņa Dievs, to nodeva Aramas ķēniņa rokā, un ara-mieši viņu uzvarēja un aizveda no viņa valsts lielu gūstekņu pulku uz Damasku. Ari viņš pats tika nodots Israēla ķēniņa rokā, pēc tam kad pēdējais viņu bija sakāvis lielā kaujā,
6 Jo Pekachs, Remaljas dēls, nogalināja Jūdā vienā dienā simts divdesmit tūkstošus viru, kuri visi bija spēcīgi karavīri, tāpēc vien, ka tie bija atmetuši to Kungu, savu tēvu Dievu.
7 Bet tam vēl Sichrijs, drošsirdīgs Ēfraima karavīrs, nogalināja Maāseju, paša ķēniņa dēlu, un ķēniņa pils pārzini Asrikāmu un Ēlkanu, visaugstāk tūdaļ pēc ķēniņa stāvošo vīru.
8 Un no savu brāļu vidus Israēla bērni aizveda gūstā divi simti tūkstošu—sievu, dēlu un meitu un ieguva no viņiem jo lielu kara laupījumu; kapā salaupīto viņi noveda Samarijā.
9 Bet tur dzīvoja tā Kunga pravietis, vārdā Odeds, un viņs izgāja pretī karaspēkam, kas griezās atpakaļ Samarijā, un sacīja: „Redzi, —tikai tāpēc, ka tas Kungs, jūsu tēvu Dievs, ir bijis iededzies dusmu karstumā pār Jūdu, Viņš tos nodeva jūsu rokā, bet jūs esat no viņiem nogalinājuši tik daudz tādā ienaida izverdumā, kas sniedzas līdz debesīm!
10 Un tagad jūs domājat Jūdas un Jeruzālemes iedzīvotājus pārvērst sev par vergiem un par verdzenēm! Bet vai tas nav no jūsu puses smags pārkā-pums pret to Kungu, jūsu Dievu?
11 Un nu tagad, —paklausiet mani, vediet atpakaļ tos gūstekņus, kupus jūs esat saviem brāļiem nolaupījuši, jo tā Kunga dusmu kvēle ir iedegusies pār jums!“
12 Un tad kādi vīri no Ēfraima dēlu priekšnieku vidus izgāja tiem pretī, kas atgriezās no kapa, —šie vīri bija: Azarja, Johanana dēls, Berechja, Mešillemota dēls, Jehizkija, Saluma dēls, un Amasa, Hadlaja dēls, —
13 Un tiem sacīja: „Nevediet šeit šurp tos gūstekņus: ar to jūs tikai uzkrautu mums pārkāpumu pret to Kungu. Ar tādu rīcību jūs mūsu grēkiem un pārkāpumiem pievienosit vēl tikai jaunus, un taču mūsu pārkāpumi jau tā ir visai lieli tā Kunga priekšā, un smags dusmu sods draud vērsties pret Israēlu!“
14 Tad apbruņotie vīri pameta gūstekņus un arī laupījumu šo virsnieku un visas sasauktās sapulces priekšā.
15 Un vārdos nosauktie vīri cēlās, ņēma gūstekņus un apģērba no laupījuma visus kailos viņu vidū, un pēc tam kad tie bija ar drēbēm apģērbti un ar kurpēm apauti, viņi deva tiem ēst un dzert un tos pat svaidīja ar eļļu. Viņi cēla uz ēzeļiem visus tos, kas bija noguruši, un pavadīja tos līdz Jērikai, šai palmu pilsētai, —itin tuvu klāt pie viņu brāļiem, un atgriezās atpakaļ Samarijā.
16 Tanī laikā ķēniņš Ahass sūtīja sūtņus pie Asirijas ķēniņa pēc palīdzības,
17 Jo ari ēdomieši bija no jauna nākuši un uzbrukuši, pieveikuši Jūdu un aizveduši gūstekņus.
18 Ari filistieši bija iebrukuši, laupīdami ielejas pilsētas un pilsētas Jūdas ciltij piederošā Negebā un bija ieņēmuši—Bet-Šemešu un Ajalonu, ari Gederotu un Šocho ar tās ciematiem, tāpat Timnu ar tās mazpilsētām un Gimzu ar tās priekšpilsētām; un tur viņi apmetās uz dzīvi,
19 Jo tas Kungs ļoti pazemoja Jūdu Ahasa, Jūdas ķēniņa dēļ, tāpēc ka viņš bija bezdievīgi dzīvojis Jūdā un ārkārtīgi noziedzīgi izturējies pret to Kungu.
20 Tad pret viņu cēlās Asirijas ķēniņš Tilgat-Pilmesers, un cerētās palīdzības vietā viņš nomāca viņu pašu.
21 Kaut gan Ahass iztukšoja tā Kunga namu un ķēniņa pili un virsaišus un nomaksāja Asirijas ķēniņam nodevas, tad tomēr tas viņam neko nelīdzēja.
22 Un pat tanī laikā, kad viņš bija dzīves apstāskļu stipri spaidīts, viņš, —ķēniņš Ahass, vēl vairāk noziedzās pret to Kungu,
23 Jo viņš upurēja kaujamos upurus us zemē Damaskas dieviem, kuri bija viņu sakā-vuši, un viņš sprieda tā: „Tāpēc ka Aramas ķēniņu dievi ir viņiem palīdzējuši, tāpēc es gribu tiem nest kaujamos upurus, lai tie sniegtu palīdzību ari man.“ Bet tie kļuva ir viņam pašam, ir visam Israēlam par krišanas iemeslu.
24 Un Ahass savāca kopā Dieva nama svētos traukus, sasita tos un izkausēja no tiem zeltu. Viņš aizslēdza tā Kunga nama divkāršās durvis un uzcēla pats sev altāpus uz katra stūra Jeruzālemē.
25 Un viņš ierīkoja arī ikvienā Jūdas pilsētā augstieņu svētnīcas, lai varētu nest kvēpināmos upurus svešiem dieviem, tā izaicinādams tā Kunga, savu tēvu Dieva, dusmas.
26 Un notikumi, kas vēl ir par viņu stāstāmi, un viņa ceļi, kā pirmie, tā arī pēdējie, —redzi, tie ir ierakstīti Jūdas un Israēla ķēniņu grāmatā.
27 Kad Ahass apgūlās pie saviem tēviem, tad viņu apraka šinī pilsētā Jeruzālemē, tomēr viņu nenonesa Israēla ķēniņu kapos. Un viņa dēls Hiskija kļuva ķēniņš viņa vietā.
