1 Tā astoņpadsmitajā ķēniņa Jerobeāma, Nebata dēla, valdīšanas gadā sāka Jūdā kā kēmņš valdīt Abijāms.
2 Trīs gadus viņš bija ķēniņš Jeruzālemē. Viņa mātes vārds bija Maācha, un tā bija Absaloma mazmeita.
3 Bet viņš staigāja visos sava tēva grēkos, kādus vien tas bija darījis pirms viņa. Un viņš savā sirdsprātā nebija pilnīgi nedalīti pakļāvies tam Kungam, savam Dievam, ne tā, kā viņa sencis Dāvids.
4 Taču Dāvida dēļ tas Kungs, viņa Dievs, bija licis savam gaišumam atspīdēt viņa priekšā Jeruzalemē, ieceļot viņa dēlu par ķēniņu pēc viņa un liekot Jeruzālemci joprojām pastāvēt,
5 Tāpēc ka Dāvids bija darījis to, kas bija tā Kunga acīs taisns, un viņš nebija novērsies ne no vienas pavēles, kādu Viņš tam deva, nevienu savu mūža dienu, atskaitot vienīgi lietu ar hetieti Ūriju.
6 Bet kapš starp Abijāmu un Jero beāmu ilga visu viņu dzīves laiku.
7 Bet pārējie Abijāma vārdi un tas, ko viņš ir darījis, —viss tas ir aprakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā. Un karš bija starp Abijāmu un Jerobeāmu.
8 Arī Abijāms apgūlās pie saviem tēviem, un ļaudis viņu apraka viņa senča Dāvida pilsētā, bet viņa dēls Asa kļuva ķēniņš viņa vietā.
9 Israēla ķēniņa Jerobeāma divdesmitajā gadā Asa kļuva Jūdas ķēniņš,
10 Un viņš valdīja Jeruzālemē četrdesmit un vienu gadu. Un viņa mātes mātes vārds bija Maācha, un tā bijā Absaloma mazmeita.
11 Un Asa darīja to, kas ir taisns tā Kunga acīs, kā viņa ciltstēvs Dāvids.
12 Un viņš izraidīja netiklības piekopējus no zemes un atmeta visu negantību, kādu viņa tēvi bija piekopuši.
13 Un arī viņa mātes māte Maācha tika atcelta no valdnieces vietas, tādēļ ka viņa bija likusi darināt riebekli Ašērai. Bet Asa sadauzīja riebīgo Ašēras tēlu un sadedzināja to Kidronas upes līcī.
14 Bet augstieņu svētnīcas nenozuda, taču Asas sirdsprāts atrada mieru pie tā Kunga visu viņa mūža dienu.
15 Sava tēva svētos rīkus un pats savus svētos priekšmetus—sudrabu, zeltu un traukus viņš nonesa tā Kunga namā.
16 Bet kapš bija starp Asu un Baešu, Israēla ķēniņu, visu viņu mūža dienu.
17 Un Israēla ķēniņš Baeša devās uzbrukumā pret Jūdu, un viņš uzcēla Rāmu, lai neviens netraucēti nevarētu nedz Jūdas ķēniņa valstī ieiet, nedz no turienes iznākt.
18 Bet Asa paņēma visu sudrabu un zeltu, kas vēl tā Kunga namā bija atlicis dārglietu noliktavā, un arī ķēniņa nama dārglietas, un visu to viņš lika savu kalpu rokās, un ķēniņš Asa tos nosūtīja pie Heziona dēla un Tabrimmona dēla Ben-Hadada, Aramas ķēniņa, kas mita Damaskā, sacīdams:
19 „Manā un tavā starpā pastāv derība un arī mana tēva un tava tēva starpā: redzi, es tev esmu nosūtījis dāvanu—sudrabu un zeltu. Ej un lauz savu derību ar Israēla ķēniņu Baešu, lai tas no manis atstātos!“
20 Un ķēniņš Ben-Hadads paklausīja ķēniņu Asu un sūtīja savu karotāju virsniekus, kādi tam bija, pret Israēla pilsētām uzbrukumā. Viņš uzveica Ijonu, Danu, Abēl-Bet Maāchu un visu Cinerotas un Naftaļa zemi.
21 Un notika, tiklīdz Baeša to dzirdēja, ka tas pārtrauca Rāmas celšanu un atgriezās Tircā.
22 Bet ķēniņš Asa lika izsludināt visa Jūdas iesaukumu, un neviens netika atbrīvots, un tie aizveda Rāmai nodomātos akmeņus un arī tos kokus, kādus Baeša bija tur jau sacēlis. Tā ķēniņš Asa no tiem uzcēla Gebu Benjamiņā un Micpu.
23 Bet pārējie Asas vārdi un viņa varoņdarbi, kā ari viss tas, ko tas ir darījis, —ir pilsētas, kādas viņš ir uzcēlis, viss tas ir aprakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā. Tikai to vēl: savās vecuma dienās tas sasirga ar kājām.
24 Un Asa apgūlās pie saviem tēviem un tika aprakts pie saviem tēviem sava ciltstēva Dāvida pilsētā, bet viņa dēls Jošafats kļuva ķēniņa vietā.
25 Bet Nadabs, Jerobeāma dēls, valdīja kā Israēla ķēniņš kopš Asas, Jūdas ķēniņa, otra valdīšanas gada. Tas valdīja divi gadus Israēlā.
26 Un viņš darīja to, kas tā Kunga acīs ir ļauns, un staigāja sava tēva ceļos un viņa grēku darbos, kādiem tas bija pavedinājis Israēlu.
27 Un Baeša, Ahijas dēls, no Isašara nama, sazvērējās pret Nadabu un nogalināja viņu pie Gibetonas, kas pieder filistiešiem, tai laikā, kad Nadabs ar visu Israēlu aplenca Gibetonu.
28 Baeša viņu nogalināja Asas trešajā valdīšanas gadā, kad tas bija ķēniņš pār Jūdu, un kļuva ķēniņš Nadaba vietā.
29 Un kļuvis ķēniņš, viņš izdeldēja visu Jerobeāma namu un neatstāja dzīvu nevienu, kam vien bija dvēsele Jerobeāma namā, līdz tie visi bija iznicināti: to tas Kunga vārds, kuru Viņš ar Ahijas no Šilo starpniecību bija vēstījis, bija tā noteicis
30 Jerobeāma grēku dēļ, kādus tas piekopa un ar kādiem tas pavedināja grēkot Israēlu, un apvainojuma dēļ, ar kādu tas bija apvainojis to Kungu, Israēla Dievu.
31 Un pārējie Nadaba vārdi un tāpat viss, ko viņš ir darījis, arī viss tas ir aprakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā.
32 Bet kapš bija ari starp Asu un Baešu, Israēla ķēniņu, visu viņu mūža dienu.
33 Un Jūdas ķēniņa Asas trešajā gadā Ahijas dēls Baeša kļuva ķēniņš pār visu Israēlu Tircā. Tas valdīja kā ķēniņš divdesmit un četrus gadus.
34 Un viņš darīja to, kas tā Kunga acis ir ļauns, staigādams Jerobeāma grēkos, kādos tas bija iestidzis pats un kādiem tas pavedināja Israēlu grēkot.
1 Tā astoņpadsmitajā ķēniņa Jerobeāma, Nebata dēla, valdīšanas gadā sāka Jūdā kā kēmņš valdīt Abijāms.
2 Trīs gadus viņš bija ķēniņš Jeruzālemē. Viņa mātes vārds bija Maācha, un tā bija Absaloma mazmeita.
3 Bet viņš staigāja visos sava tēva grēkos, kādus vien tas bija darījis pirms viņa. Un viņš savā sirdsprātā nebija pilnīgi nedalīti pakļāvies tam Kungam, savam Dievam, ne tā, kā viņa sencis Dāvids.
4 Taču Dāvida dēļ tas Kungs, viņa Dievs, bija licis savam gaišumam atspīdēt viņa priekšā Jeruzalemē, ieceļot viņa dēlu par ķēniņu pēc viņa un liekot Jeruzālemci joprojām pastāvēt,
5 Tāpēc ka Dāvids bija darījis to, kas bija tā Kunga acīs taisns, un viņš nebija novērsies ne no vienas pavēles, kādu Viņš tam deva, nevienu savu mūža dienu, atskaitot vienīgi lietu ar hetieti Ūriju.
6 Bet kapš starp Abijāmu un Jero beāmu ilga visu viņu dzīves laiku.
7 Bet pārējie Abijāma vārdi un tas, ko viņš ir darījis, —viss tas ir aprakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā. Un karš bija starp Abijāmu un Jerobeāmu.
8 Arī Abijāms apgūlās pie saviem tēviem, un ļaudis viņu apraka viņa senča Dāvida pilsētā, bet viņa dēls Asa kļuva ķēniņš viņa vietā.
9 Israēla ķēniņa Jerobeāma divdesmitajā gadā Asa kļuva Jūdas ķēniņš,
10 Un viņš valdīja Jeruzālemē četrdesmit un vienu gadu. Un viņa mātes mātes vārds bija Maācha, un tā bijā Absaloma mazmeita.
11 Un Asa darīja to, kas ir taisns tā Kunga acīs, kā viņa ciltstēvs Dāvids.
12 Un viņš izraidīja netiklības piekopējus no zemes un atmeta visu negantību, kādu viņa tēvi bija piekopuši.
13 Un arī viņa mātes māte Maācha tika atcelta no valdnieces vietas, tādēļ ka viņa bija likusi darināt riebekli Ašērai. Bet Asa sadauzīja riebīgo Ašēras tēlu un sadedzināja to Kidronas upes līcī.
14 Bet augstieņu svētnīcas nenozuda, taču Asas sirdsprāts atrada mieru pie tā Kunga visu viņa mūža dienu.
15 Sava tēva svētos rīkus un pats savus svētos priekšmetus—sudrabu, zeltu un traukus viņš nonesa tā Kunga namā.
16 Bet kapš bija starp Asu un Baešu, Israēla ķēniņu, visu viņu mūža dienu.
17 Un Israēla ķēniņš Baeša devās uzbrukumā pret Jūdu, un viņš uzcēla Rāmu, lai neviens netraucēti nevarētu nedz Jūdas ķēniņa valstī ieiet, nedz no turienes iznākt.
18 Bet Asa paņēma visu sudrabu un zeltu, kas vēl tā Kunga namā bija atlicis dārglietu noliktavā, un arī ķēniņa nama dārglietas, un visu to viņš lika savu kalpu rokās, un ķēniņš Asa tos nosūtīja pie Heziona dēla un Tabrimmona dēla Ben-Hadada, Aramas ķēniņa, kas mita Damaskā, sacīdams:
19 „Manā un tavā starpā pastāv derība un arī mana tēva un tava tēva starpā: redzi, es tev esmu nosūtījis dāvanu—sudrabu un zeltu. Ej un lauz savu derību ar Israēla ķēniņu Baešu, lai tas no manis atstātos!“
20 Un ķēniņš Ben-Hadads paklausīja ķēniņu Asu un sūtīja savu karotāju virsniekus, kādi tam bija, pret Israēla pilsētām uzbrukumā. Viņš uzveica Ijonu, Danu, Abēl-Bet Maāchu un visu Cinerotas un Naftaļa zemi.
21 Un notika, tiklīdz Baeša to dzirdēja, ka tas pārtrauca Rāmas celšanu un atgriezās Tircā.
22 Bet ķēniņš Asa lika izsludināt visa Jūdas iesaukumu, un neviens netika atbrīvots, un tie aizveda Rāmai nodomātos akmeņus un arī tos kokus, kādus Baeša bija tur jau sacēlis. Tā ķēniņš Asa no tiem uzcēla Gebu Benjamiņā un Micpu.
23 Bet pārējie Asas vārdi un viņa varoņdarbi, kā ari viss tas, ko tas ir darījis, —ir pilsētas, kādas viņš ir uzcēlis, viss tas ir aprakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā. Tikai to vēl: savās vecuma dienās tas sasirga ar kājām.
24 Un Asa apgūlās pie saviem tēviem un tika aprakts pie saviem tēviem sava ciltstēva Dāvida pilsētā, bet viņa dēls Jošafats kļuva ķēniņa vietā.
25 Bet Nadabs, Jerobeāma dēls, valdīja kā Israēla ķēniņš kopš Asas, Jūdas ķēniņa, otra valdīšanas gada. Tas valdīja divi gadus Israēlā.
26 Un viņš darīja to, kas tā Kunga acīs ir ļauns, un staigāja sava tēva ceļos un viņa grēku darbos, kādiem tas bija pavedinājis Israēlu.
27 Un Baeša, Ahijas dēls, no Isašara nama, sazvērējās pret Nadabu un nogalināja viņu pie Gibetonas, kas pieder filistiešiem, tai laikā, kad Nadabs ar visu Israēlu aplenca Gibetonu.
28 Baeša viņu nogalināja Asas trešajā valdīšanas gadā, kad tas bija ķēniņš pār Jūdu, un kļuva ķēniņš Nadaba vietā.
29 Un kļuvis ķēniņš, viņš izdeldēja visu Jerobeāma namu un neatstāja dzīvu nevienu, kam vien bija dvēsele Jerobeāma namā, līdz tie visi bija iznicināti: to tas Kunga vārds, kuru Viņš ar Ahijas no Šilo starpniecību bija vēstījis, bija tā noteicis
30 Jerobeāma grēku dēļ, kādus tas piekopa un ar kādiem tas pavedināja grēkot Israēlu, un apvainojuma dēļ, ar kādu tas bija apvainojis to Kungu, Israēla Dievu.
31 Un pārējie Nadaba vārdi un tāpat viss, ko viņš ir darījis, arī viss tas ir aprakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā.
32 Bet kapš bija ari starp Asu un Baešu, Israēla ķēniņu, visu viņu mūža dienu.
33 Un Jūdas ķēniņa Asas trešajā gadā Ahijas dēls Baeša kļuva ķēniņš pār visu Israēlu Tircā. Tas valdīja kā ķēniņš divdesmit un četrus gadus.
34 Un viņš darīja to, kas tā Kunga acis ir ļauns, staigādams Jerobeāma grēkos, kādos tas bija iestidzis pats un kādiem tas pavedināja Israēlu grēkot.
