1 Pēc visa tā es jautāju: Vai Dievs savu tautu ir atstūmis? Nepavisam ne. Jo arī es esmu israēlietis, Ābrahāma dzimuma, Benjamīna cilts.
2 Dievs nav atstūmis savu tautu, ko viņš jau iepriekš bija izredzējis. Jeb vai jūs nezināt, kas rakstīts par Eliju, kā viņs apsūdz Israēlu Dievam:
3 „Kungs, tavus praviešus viņi ir nokāvuši, tavus altājrus izpostījuši, tā ka es viens esmu palicis, un nu tie tīko pēc manas dzīvības.“
4 Bet ko viņam atbild Dieva balss: „Es esmu sev atlicinājis septiņus tūkstošus, kas savus ceļus nav locījuši Baala priekšā!“
5 Gluži tāpat arī šinī laikā ir palicis pāri mazs atlikums pēc Dieva žēlastības izvēles.
6 Bet ja pēc žēlastības—tad nav vairs pašu nopelna, citādi žēlastība vairs nebūtu žēlastība.
7 Kas no tā izriet? —Pēc kā Israēls tiecas, to viņš nav sasniedzis, tikai Dieva izvēlētie to ir sasnieguši, bet pārējo sirdis ir tikušas apcietinātas,
8 Kā ir rakstīts: „Dievs viņiem devis truluma garu, acis, lai tie neredzētu, un ausis, lai tie nedzirdētu, līdz pat šai dienai.“
9 Un Dāvids saka: „Viņu bagāti klātais galds viņiem kļūs par slazdu un cilpu, par krišanas un soda iemeslu.
10 Viņu acis tiks aptumšotas, ka viņi vairs neredzēs, un viņu muguras būs saliektas vienumēr.“
11 Es jautāju tālāk: vai viņi paklupuši, lai ietu bojā? Nebūt ne: Ar viņu apgrēcību pestīšana nākusi pie pagānu tautām, lai viņus pamudinātu uz sacensību.
12 Bet ja jau viņu apgrēcība ir pasaulei ieguvums, un viņu iztrūkums—ieguvums pagānu tautām, cik daudz vairāk viņu pilnais skaits.
13 Jums es to saku, nejūdiem. Par cik esmu pagānu tautu apustulis, es turu godā savu darbu,
14 Cerēdams mudināt uz sacensību savus ciltsbrāļus un dažus viņu starpā glābt.
15 Jo, ja jau viņu atmešana devusi pasaulei salīdzināšanu, ko citu dos viņu pieņemšana kā dzīvību mirušiem?
16 Ja jau pirmais guvums ir svēts, tad arī visa mikla, un, ja sakne ir svēta, tad arī zari.
17 Bet ja nu daži zari izlauzti un tu, meža eļļaskoka atvase būdams, esi uzpotēts viņu vietā un dabūjis daļu pie eļļaskoka saknes un taukuma,
18 Tad nelielies zaru priekšā; bet ja lielies, zini: ne tu nesi sakni, bet sakne nes tevi!
19 Tu varbūt iebildīsi: zari izlauzti, lai es tiktu uzpotēts.
20 Pareizi, savas neticības dēļ tie izlauzti, bet tu turies ar savu ticību. Tāpēc neesi iedomīgs, bet pilns bijības!
21 Jo, ja Dievs nav taupījis dabīgos zarus, viņš arī tevi netaupīs!
22 Redzi šeit kopā: Dieva laipnību un bardzību! Bardzību pret tiem, kas krituši, laipnību—pret tevi, ja tu tikai paliksi uzticīgs šai laipnībai; citādi arī tevi izcirtis!
23 Viņi turpretim, ja viņi nepaliks savā neticībā, tiks iepotēti. Jo Dievs viņus spēj atkal iepotēt.
24 Jo, ja tu no sava dabīgā celma—meža eļļaskoka—esi izcirsts un pret savu dabu esi iepotēts dārza eļļaskokā, cik daudz vieglāk šie, kas pēc savas dabas jau viņam pieder, var tikt iepotēti savā pašu eļļaskokā!
25 Es jūs, brāļi, negribu atstāt neziņā par šo noslēpuma, lai jūs nekļūtu pašgudri, proti, ka vienai Israēla daļai sirds tikusi nocietināta, līdz kamēr pasaules tautas visā pilnībā būs iegājušas.
26 Un tādā kārtā viss Israēls tiktu glābts, jo ir rakstīts: „No Ciānas nāk glābējs, viņš novērsīs bezdievību no Jēkaba.
27 Un šī būs mana derība ar viņiem, kad es dzēsīšu viņu grēkus.“
28 Kas attiecas uz evaņģēliju, viņi ir Dieva pretinieki—jūsu labā! Bet pēc izvēles—Dieva mīļoti sentēvu dēļ.
29 Jo neatceļami ir Dieva žēlastības lēmumi un viņa aicinājums.
30 Jo, kā jūs kādreiz esat, bijuši nepaklausīgi Dievam, bet tagad viņu nepaklausības dēļ esat piedzīvojuši žēlastību,
31 Gluži tāpat viņi tagad kļuvuši nepaklausīgi jūsu apžēlošanas labā, lai pēc tam paši tiktu apžēloti.
32 Tā Dievs it visus pakļāvis nepaklausībai, lai pār visiem apžēlotos.
33 Kāds Dieva bagātības, gudrības un atziņas dziļums! Cik neizprotamas viņa tiesas un cik neizdibināmi viņa ceļi!
34 Kas gan ir izpratis Dieva prātu, kas ir bijis viņa padoma devējs?
35 Jeb kas viņam ko iepriekš devis, par ko nāktos atmaksa?
36 No viņa, caur viņu, uz viņu visas lietas. Viņam lai gods mūžīgi! Amen.
XI.
Beigōs arī jūdu tauta tiks izglōbta.
1 Tai tad, es vaicoju: Vai Dīvs sovu tautu ir atmetis? — Nimoz nē! Arī es asmu izraelīts, Abraama pēcnōcējs, Benjamina ciļts. 2 Sovas tautas Dīvs nav atmetis, kuru Jys agrōk beja izvēlējis. Un vai tad jyus nazynat, kū soka Roksti par Eliju, ka jys Dīvam žālōjos par Izraeli: 3 Kungs, jī nūnōvēja tovus pravīšus un izjauce tovus oltorus. Pōri palyku tikai es vīns pats, un jī tīkoj arī pēc munas dzeiveibas. 4 Un kū jam atbiļd Dīvs? — Es pamešu septeņas tyukstūšas veiru, kas sovu ceļu Baala prīškā nav lūcejuši. 5 Tai arī tagad, pōri palykuši ir tī, kurus izvēlēja sev žēlesteiba. 6 Bet jo caur žēlesteibu, tod jau na dorbu dēļ, cytaiž žēlesteiba nabyutu vairs žēlesteiba.
7 Bet kas tad iznōk? Izraeļs nasasnēdze tō, pēc kō centēs? Tū gon sasnēdze, bet tikai izlaseitī, un pōrejī palyka aizacērtuši, 8 kai tōv raksteits: Dīvs jim deve sastynguma goru, — acis lai naradzātu, ausis lai nadzērdātu leidz pat šai dīnai. 9 Arī Dāvids soka: Jūs golds lai jim palīk par cylpu, par volgu, krisšonu un atmoksu. 10 Jūs acis lai aptymst, lai vairs naradzātu un jūs mugora lai vīnmār ir saleikuse.
11 Es tagad vaicoju: Vai tad jī tai ir paklupuši, lai pakrystu? Nimoz nē! Bet gon lai caur jūs krisšonu nōktu pesteišona pi pogōnim un tī ar jim sasacanstu. 12 Un jo jūs krisšona bogōtu dora pasauli, un jūs pōripalykums bogōtus dora pogōnus, tod tū vairōk jūs pylnais skaits.
13 Bet jums, pogōnim, es soku: Uz cik es asmu pogōnu apostols, es sovu omotu slaveju, 14 pōrlīceibā, ka sovus ciļts pīdareigūs pamūdynōšu uz leidzsacenseibu un, mozōkais, dažus nu jim izglōbšu. 15 Jo jūs atmesšona atnese pasauļam izleigšonu, kū tad cytu dūs jūs uzjemšona, jo na atdzeivynōšonu nu myrūnim? 16 Jo pyrmais kukuļs ir svāts, tad arī vyss ījovs; jo sakne ir svāta, tad arī zori.
17 Jo tad daži zori teik nūlauzti un tu izaugi storp jim kai meža eleja kūka atvase un tai izmontoj eleja kūka saknes un sulu, 18 tad naizaceļ pōrōks par cytim zorim. Un jo tu gribi lepnōtīs, (tad zini) ka na tu uzturi saknes, bet saknes uztur tevi.
19 Bet tu saceisi: Zorus izlauzeja, lai mani īpūtātu. 20 Pareizi! Naticeibas dēļ jūs izlauzeja, un ticeibas dēļ tevi īpūtēja. Naesi tad lepneigs, bet gon pastōv bailē. 21 Jo Dīvs nasaudzēja dabyskūs zoru, tad arī tevis nasaudzēs. 22 Tōpēc Dīva labsirdeibu un styngreibu īvāroj labi, — styngreibu pret pakrytušajim un labsirdeibu pret tevi, jo tu byusi uzticeigs lobā; cytaiž arī tevi izcērss, 23 bet tūs, jo jī sovā naticeibā napaliks, otkon īpūtēs, jo Dīvs var jūs otkon īpūtēt. 24 Tai tad, jo tevi pēc dobas meža eleju kūkam izgrīstū pret dobu īpūtēja augļu eleju kūkam, tū vairōk jūs, kai dabyskūs īpūtēs atpakaļ tamā pošā eleju kūkā.
25 Brōļi, es nagrybu, ka jyus, par šaidu nūslāpumu nazynōdami, sevī naprōteigi īdūmōtu. Aizacērsšona ir īsavīsuse vīnā Izraeļa daļā, koleidz šeit īīs pogōnu vysums. 26 Un tod vyss Izraeļs tiks izglōbts, kai stōv raksteits: Nu Siona nōks Glōbējs un izskauzs bezdīveibu nu Jākuba. 27 Un muna dereiba ar jim ir tei, ka es nūceļšu jūs grākus.
28 Atteiceibā uz Evangeliju jyusu dēļ jī gon ir Jō īnaidnīki, bet pēc izvēlēšonas, ciļtstāvu dēļ jī ir Jō nūmīļōtī, 29 jo Dīva žēlesteibas dōvonas un paaicynōjums ir naatsaucamas. 30 Kai agrōk jyus Dīvam bejot napaklauseigi, bet tagad jūs napaklauseibas dēļ, atrodot žālsirdeibu, 31 tai tagad jī ir napaklauseigi, lai jyusu apžālōšonas dēļ arī poši sajimtu apžālōšonu. 32 Jo Dīvs vysus atstōja napaklauseibai, lai par vysim apsažālōtu.
33 Ak, Dīva bogōteibu, gudreibas un saprasšonas dziļums! Cik naizpētejami ir Jō lāmumi un cik naizdybynojami Jō celi! 34 Kas ir pazinis Kunga nūdūmus un kas ir bejis padūmdevējs? 35 Kas Jam ir kū īprīkšīdevi, ka byutu jōatdūd atpakaļ? 36 Jo nu Jō, caur Jū un dēļ Jō ir vyss; Jam lai ir gūds myužam. Amen.
