1 Tad bazūnēja piektais eņģelis, un es redzēju zvaigzni krītam no debesim uz zemi. Viņam deva bezdibeņa akas atslēgu,
2 Viņš atvēra bezdibeņa aku, un no akas pacēlās dūmi kā liela cepļa dūmi, aptumšojās saule un gaiss no akas dūmiem.
3 No dūmiem nāca siseņi uz zemi, un tiem tika dota vara līdzīga zemes skorpiju varai.
4 Tiem piesacīja nemaitāt zemes zāli, ne kādu zaļumu, ne kādu koku, bet tikai cilvēkus, kas nenes uz savām pierēm Dieva zīmogu.
5 Tiem tika dots, ne viņus nokaut, bet mocīt piecus mēnešus ilgi, un viņu mokas līdzīgas mokām, kad skorpijs sadzēlis cilvēku.
6 Tad tanīs dienās cilvēki meklēs nāvi, bet neatradīs, viņi gribēs mirt, bet nāve bēgs no viņiem.
7 Siseņi līdzīgi zirgiem, kas jūgti karam; uz to galvām ir kā vainagi, zeltam līdzīgi, un to ģīmji kā cilvēku ģīmji.
8 Tiem mati kā sieviešu mati un zobi kā lauvas zobi.
9 To bruņas līdzīgas dzelzs bruņām un to spārnu švīkstoņa kā ratu troksnis, kad daudz zirgu skrien cīņā.
10 Astes tiem līdzīgas skorpijiem, tiem arī ir dzeloņi, to astēs ir to spēks cilvēkus mocīt piecus mēnešus ilgi.
11 Pār tiem ir ķēniņš, bezdibeņa eņģelis, kam vārds ebrēju valodā Abadons, bet grieķu valodā Apollions.
12 Pirmais „vai“ pārgājis, raugi, pēc tam nāk vēl divi „vai.“
13 Kad sestais eņģelis bazūnēja, tad es dzirdēju balsi no zelta altāra četriem stūriem Dieva priekšā
14 Sakām sestajam eņģelim, kam bija bazūne: „Atraisi četrus eņģeļus, kas saistīti pie lielās upes Eifratas.“
15 Tad atsvabināja četrus eņģeļus, kas bija gatavi noliktā stundā, dienā, mēnesī, gadā nokaut trešo daļu cilvēku.
16 Jātnieku pulka skaits bija divreiz miriādu miriādes. Es dzirdēju viņu skaitu.
17 Un tā es skatā redzēju zirgus un tos, kas uz tiem sēdēja, kam bija ugunīgas, tumši zilas un sēra dzeltenas bruņas, un zirgu galvas kā lauvu galvas, un no to mutēm nāca uguns, dūmi un sērs.
18 Ar šīm trim mocībām tika nokauta 1 trešā daļa cilvēku, ar uguni, ar dūmiem un ar sēru, kas nāca no to mutēm.
19 Jo zirgu spēks ir to mutēs un to astēs, jo to astēm, līdzīgi čūskām, ir galvas, ar kurām tie nes postu.
20 Visi citi cilvēki, ko nenokāva šais mocībās, tomēr neatgriezās no savu roku darbiem, bet pielūdza ļaunos garus, zelta, sudraba, vara, akmens un koka elku tēlus, kas nevar ne redzēt, ne dzirdēt, ne staigāt.
21 Un viņi neatgriezās ne no savām slepkavībām, ne no savām burvībām, ne no savas netiklības, ne no savām zādzī-bām.
IX.
1 Kad aiztaurēja pīktais engeļs, tad es redzēju kai nu debesim uz zemes nūkryta zvaigzne. Jai beja īdūtas eļnes bezdibiņa atslāgas. 2 Jei atdareja eļnes bezdibini un nu eļnes bezdibiņa izacēle dyumi, kai lelas krōsnes dyumi, un nu bezdibiņa dyumim aptymsa saule un gaiss. 3 Un nu (bezdibiņa) dyumim pōri zemei plyuda sisini, un jim beja dūta vara, kaida ir zemes skorpionim. 4 Jim beja pavālāts, ka jī nadreikst aizskart ni zemes zōles, ni zaļuma, ni arī kaida kūka, kai tikai cylvākus, kurim uz pīres nava Dīva zeimūga. 5 Jim gon nabeja atļauts tūs nūnōvēt, bet tikai pīci mēneši jūs vōrdzynōt. Un jūs vōrdzynōšona beja kai mūkas, kad cylvākam īdzeļ skorpions.
6 Tamōs dīnōs cylvāki meklēs nōvi, bet jōs naatrass. Jī gribēs nūmērt, bet nōve nu jim bēgs. 7 Sisini beja leidzeigi zyrgim, kuri ir gotovi karam. Uz jūs golvom beja kaut kas, kai zalta krūņs. Jūs vaigs beja leidzeigs cylvāka vaigam. 8 Jūs moti beja kai sīvīšu moti un jūs zūbi kai ļauvas zūbi. 9 Jūs bruņas beja kai dzeļža bruņas, un jūs spōrnu trūksnis, kai daudzejūs kara rotu dōrdīņs, kad tūs daudzejī zyrgi valk uz karu. 10 Jim beja dzanyuli un astes kai skorpionim, un ar tom sovom astem jī varēja pīcu mēnešu laikā ļaudim kaitēt. 11 Par jim vaļdēja kai kēneņš bezdibiņa engeļs, kurs ebreju volūdā saucās Abaddons un grēku valūdā Apollyons. 12 Tys pyrmais „bāda“ ir pagōjis, bet raug, nōks veļ citi divi.
13 Kad aiztaurēja sastais engeļs, es izdzērdu bolsu nu četrim zalta oltora styurim, kas beja Dīva prīškā. 14 Tys sauce sastajam engeļam, kuram beja taure: Atrais tūs četrus engeļus, kuri ir pīsīti pi lelōs Eufrata upes. 15 Tūs četrus engeļus atraiseja un jī beja gotovi stundē, dīnā, mēnesī, un godā nūnōvēt trešū daļu cylvāku. 16 Jōtnīku pulks skaitejōs divdesmit tyukstūšu reižu pa desmit tyukstūšu, — taidu es dzērdēju jūs skaitli. 17 Kai es redzējumā redzēju, zyrgim un jōtnīkim beja guņssorkonas, tymssorkonas un sārdzaltonas bruņas. Zyrgim golvas beja kai ļauvom. Nu jūs mutes gōja ōrā guņs, dyumi un sārs. 18 Šitī trejs pūsteitōji: guņs, dyumi un sārs, kas gōja nu mutes, nūnōvēja trešū daļu cylvāku. 19 Zyrgim spāks beja mutēs un astēs. Jūs astes beja leidzeigas čyuskom, jom beja golvas un ar tom jī kaitēja.
20 Bet pōrejī cylvāki, kuru šytī mēri nanūnōvēja, nu sovu rūku dorbim naatsagrīze, bet gon jūprūjom kolpōja ļaunajim gorim un zalta, sudobra, vara, akmiņa un kūka dīvaklu tālim, kuri navar ni nūstōvēt, ni redzēt, ni dzērdēt, ni arī staigōt. 21 Jī naatsagrīze ni nu sovom slapkaveibom, ni nu būršonom, ni nu bezkauneibom, ni nu sovom zagšonom.
