1 Tad es redzēju labajā rokā tam, kas sēd uz goda krēsla, grāmatu, aprakstītu iekšun ārpusē, aizzīmogotu septiņiem zīmogiem.
2 Es redzēju varenu eņģeli saucam: stiprā balsi: „Kas ir cienīgs atvērt grāmatu un atdarīt tās zīmogus?“
3 Bet neviens ne debesīs, ne zemes virsū, ne zemes apakšā nespēja atvērt grāmatu un tanī ieskatīties.
4 Un es gauži raudāju, ka neviens nav atrasts cienīgs atvērt grāmatu un tanī ieskatīties.
5 Te viens no vecajiem saka man: „Neraudi! Redzi, uzvarējis ir lauva no Jūdas cilts, Dāvida sakne, lai atvērtu grāmatu un tās septiņus zīmogus.“
6 Un es redzēju goda krēsla, četru dzīvo būtņu un vecajo vidū stāvam Jēru, kā nokautu, ar septiņiem ragiem un septiņām acīm, kas ir septiņi Dieva gari, izsūtīti pa visu pasauli.
7 Viņš nāca un saņēma grāmatu no tā labās rokas, kas sēd goda krēslā.
8 Kad viņš ņēma grāmatu, tad četras dzīvās būtnes un divdesmit četri vecaji metās zemē Jēra priekšā, katrs turēdams rokā kokles un zelta kausus, pilnus kvēpināmām zālēm, kas ir svēto lūgšanas; viņi dziedāja jaunu dziesmu, sacīdami:
9 „Tu esi cienīgs ņemt grāmatu un atvērt tās zīmogus, jo tu tapi nokauts un esi atpircis Dievam ar savām asinīm cilvēkus no visām ciltīm, valodām, tautām un tautībām,
10 Un tu esi padarījis viņus mūsu Dievam par ķēniņiem un priesteriem, kas valdīs pār visu zemi.“
11 Tad es redzēju un dzirdēju kā daudz eņģeļu balsi visapkārt goda krēslam, dzīvām būtnēm un vecajiem, viņu skaits bija miriadu miriades un tūkstošu tūkstoši, kas sauca skaņā balsī:
12 „Cienīgs ir tas Jērs, kas tapa nokauts, ņemt varu, bagātību, gudrību, stiprumu, godu, slavu un pateicību!“
13 Un es dzirdēju visu radību—debesīs, virs zemes, apakšzemes, jūrā un visus, kas tur ir—sakām: „Tam, kas sēd goda krēslā un tam Jēram, lai ir pateicība, gods, slava un vara mūžu mūžos.“
14 Un četras dzīvās būtnes sacīja: „Amcn!“ vecaji metās zemē un pielūdza.
V.
1 Un es redzēju grōmotu Tō lobajā kas sēdēja gūda krāslā. Tei beja pīraksteita īkšpusē un ōrpusē un ar septeņim zeimūgim aizzeimūgōta. 2 Un es redzēju arī spēceigu engeli, kas styprā bolsā sludynōja: Kas ir cīneigs atdareit grōmotu un atraiseit jōs zeimūgus? 3 Tūmār nivīns ni dabasūs ni vērs zemes, ni zam zemes navarēja grōmotas atvērt un pasavērt īškā. 4 Te es gauži raudōju, ka nabeja nivīna cīneiga atvērt grōmotu un pasavērt īškā. 5 Tad vīns nu vacōkajim man saceja: Naraudi! Raug, ļauva nu Juda ciļts, Davida pēcnōcējs ir uzvarējis, jys atvērs grōmotu un jōs septeņus zeimūgus.
6 Tad es redzēju gūda krāsla un četru dzeivūs byutņu prīškā pa vydu storp vacōkajim jāru, un tys beja kai nūkauts. Jam beja septeni rogi un septeņas acis: Tī beja septeņi Dīva gori, kas pa vysu pasauli beja izsyuteiti. 7 Jys pīgōja klōtu un pajēme grōmotu, kas beja lobajā Tō, kas sēdēja gūda krāslā. 8 Un kai tik jys pajēme grōmotu, tōs četras dzeivōs byutnes un tī divdesmit četri vacōkī pakryta pret jāru (pi zemes).
Ikvīnam beja cytara un zalta trauceņš pylns kyupynojamō, tōs ir svātūs lyugšonas. 9 Un jī dzidōja jaunu dzīsmi: (Kungs), tu esi cīneigs pajimt grōmotu un atdareit jōs zeimūgus. Tu beji nūnōvāts un caur sovu asni esi īmontōjis Dīvam cylvākus nu vysom ciļtim un volūdom, tautom un tauteibom. 10 Un nu jim tu sagatavōji myusu Dīvam kēnesti un presbiterus un jī vaļdeis vērs zemes. 11 Un kad pasavēru, es izdzērdu apkōrt gūda krāslam, dzeivajom byutnem un vacōkajim daudzūs engeļu bolsus; tūs skaits beja tyukstūšas tyukstūšu un desmit tyukstūšas desmit tyukstūšu. 12 Jī styprā bolsā dzīdōja: Jārs, kas beja nūkauts, ir cīneigs sajimt varu, bogōteibu, gudreibu, spāku, gūdu, pateiceibu un slavu. 13 Un vysu radeibu dabasūs, vērs zemes, zam zemes un jyurā, vysu, kas ir, es dzērdēju dzīžūt: Tam, kas sēd gūda krāslā un Jāram lai ir teikšona, gūds, slava un vara myužeigi myužam. 14 Un četras dzeivōs byutnes saceja: Amen, un tī (divdesmit četri) vacōkī pakryta (pi zemes) un pīlyudze (Tū, kas dzeivoj myužeigi myužam.)
