1 Un Sardu draudzes eņģelim raksti: Tā saka tas, kam septiņi Dieva gari un kam septiņas zvaigznes: Es zinu tavus darbus, tev ir vārds, ka tu dzīvo, bet tu esi miris.
2 Uzmosties un stiprini tos, kas taisās mirt, jo es neatradu tavus darbus pilnīgus mana Dieva priekšā!
3 Atceries tāpēc, ko tu esi dabūjis un dzirdējis. Turi to un atgriezies! Ja tu nebūsi nomodā, es nākšu kā zaglis, un tu nezināsi, kūjā stundā es nākšu pār tevi.
4 Tev ir maz Sardos tādu, kas nav aptraipījuši drēbes; viņi staigās ar mani baltās drēbēs, jo viņi ir tā cienīgi.
5 Kas uzvar, tas būs ģērbts baltās drēbēs, un es viņa vārdu neizdzēsīšu no dzīvības grāmatas, viņa vārdu es apliecināšu mana Tēva un viņa eņģeļu priekšā. Kam ausis, lai dzird, ko gars saka draudzēm.
6 Un Filadelfijas draudzes eņģelim raksti:
7 Tā saka Svētais, patiesīgais, kam Dāvida atslēga, kas atver, un neviens neaizslēdz, kas aizslēdz, un neviens neatvep.
8 Es zinu tavus darbus. Redzi, es tavā priekšā esmu devis atvērtas durvis, ko neviens nevar aizslēgt—tev ir maz spēka, un tomēr manu mācību tu esi turējis un neaizliedzis manu vārdu.
9 Redzi, es došu tev no sātāna sinagogas, kas saucas par jūdiem un nav tādi, bet melo, —redzi, es darīšu, ka viņi nāks, metīsies pie tavām kājām un atzīs, ka es esmu tevi mīlējis.
10 Tāpēc, ka tu esi turējis manu pacietības mācību, es tevi sargāšu pār-baudīšanas stundā, kas nāks pār visu pasauli, pārbaudīt tos, kas dzīvo virs zemes.
11 Es nākšu drīz; turi, kas tev ir, ka neviens neatņem tavu vainagu.
12 To, kas uzvar, es darīšu par balstu sava Dieva namā, un viņš no tā nekad neaizies, un es rakstīšu uz viņa sava Dieva vārdu, arī savas Dieva pilsētas, jaunās Jeruzālemes vārdu, kas nokāpj no debesim, no mana Dieva, un manu jauno vārdu.
13 Kam ausīs, lai dzird, ko gars saka draudzēm.
14 Un Laodiķejas draudzes eņģelim raksti: Tā saka tas, kas ir Āmen, uzticīgais un patiesīgais liecinieks, Dieva radības sākums.
15 Es zinu tavus darbus, ka tu neesi ne auksts, ne karsts. Kaut jel tu būtu auksts vai karsts.
16 Tā kā tu esi remdens, ne auksts, ne karsts, es tevi izspļaušu no savas mutes.
17 Tu saki: es esmu bagāts bagātīgi, un man nav nekāda trūkuma, bet tu nezini, ka tu esi nelaimīgs, nožēlojams, nabags, akls un kails.
18 Es tev došu padomu: pērc no manis zeltu, uguns kvēlē kausētu, lai tu būtu bagāts, un baltas drēbes, lai tu apsegtos, un tava kailuma kauns neatklātos, un acu zāles, tavas acis svaidīt, lai tu kļūtu redzīgs.
19 Jo, ko es mīlu, tos es pārmācu un pamācu, tad nu iekārsies un atgriezies!
20 Redzi, es stāvu durvju priekšā un klaudzinu. Ja kas dzird manu balsi un durvis atdara, es ieiešu pie viņa un turēšu ar viņu mielastu, un viņš ar mani.
21 Tam, kas uzvar, es došu sēdēt pie manis, uz mana goda krēsla, tā, kā es esmu uzvarējis un sēdu pie mana tēva uz viņa goda krēsla. —
22 Kam ausis, lai dzird, ko gars saka draudzēm.
III.
1 Sardu bazneicas engeļam roksti:
Tū soka tys, kam ir septeni Dīva gori un septeņas zvaigznes: Tovi dorbi man ir zynomi: Tev ir vōrds itkai tu dzeivōtu, bet tu esi nūmiris. 2 Pasamūsti un styprynoj pōrejū daļu, kas ir jau pi mēršonas. Es tovus dorbus Dīva prīškā naasmu atradis par pīteikūšim. 3 Pīmini kai tu jū pījēmi un klausejīs; pīsaturi pi jō cīši un atsagrīz. Bet jo tu napasamūssi, tad es (pi tevis) atnōkšu kai zaglis un tu nazynōsi kurā stundē es par tevi nōkšu. 4 Bet tev ir Sadōs daži vōrdi, kuru drēbes nav satraipeitas, Tī ar mani staigōs boltōs drēbēs, jo jī ir tō cīneigi.
5 Kas uzvarēs, tū ītērps boltōs drēbēs. Un es jō vōrda nikod nu dzeiveibas grōmotas naizdzēsšu, bet gon jū atzeišu pret sovu Tāvu un pret Jō engelim. 6 Kam ir auss, tys lai klausōs, kū Gors soka draudzem.
7 Filadelfijas bazneicas engeļam roksti:
Tū soka svātais, patīseigais, kam ir Davida atslāga, kurs aizdora tai, ka nikas navar atdareit, un atdora tai, ka nikas navar aizdareit.
8 Tovi dorbi man ir zynomi: Raug, es tev atdareju durovas, kuru nikas navar aizdareit. Lai gon tev ir moz spāka, tūmār tu muna vōrda pīsaturēji un muna vōrda naaizalīdzi. 9 Raug, es dōvynoju tev tūs nu satana sinagogas, kuri sevi īskaita par jūdim, bet taidi nava, nē, jī maloj. Raug, es padareišu, ka jī atnōks, nūkriss tev pi kōjom un atzeis, ka es tevi mīļoju, 10 jo tu munu vōrdu par munu pacīteibu esi īvārōjis. Un es tevi grybu pasorgōt nu pōrbaudeišonas stundes, kas nōks par vysu zemi, lai pōrbaudeitu zemes īdzeivōtōjus. 11 (Raug), es dreiži atnōkšu. Kas tev ir, tū paturi stipri, lai nivīns naatjimtu tova krūņa.
12 Kas uzvarēs, tū es padareišu par sova Dīva svētneicas bolstu, un jam nikod nu turīnes navajadzēs atsakōpt. Uz jō es uzraksteišu sova Dīva vōrdu un sova Dīva piļsātas jaunōs Jeruzalemas vōrdu, kura nūsalaiss nu dabasim nu muna Dīva, kai arī sovu jaunū vōrdu. 13 Kam ir auss, tys lai klausōs, kū Gors soka draudzem.
14 Laodikejas bazneicas engeļam roksti:
Tū soka Tys, kas ir „Amen“, vyspatīseigōkais, uzticeigais un eistais līcinīks, Dīva radeibas sōkums: 15 Tovi dorbi man ir zynomi: Es zynu, ka tu naesi ni solts ni sylts. 16 Kaut tu bejis solts vai korsts! Bet tai kai tu naesi ni solts ni korsts, bet rondons, tad es tevi izmesšu nu sovas mutes.
17 Tu gon soki, ka tu esi bogōts, ka tev ir pōrpiļneiba, ka tev nikō vairōk nav vajadzeigs. Bet tu pavysam nazyni, ka tu esi tryuceigs un nūžālojams, nabadzeigs, okls un plyks. 18 Es tev īteicu nūpērkt nu manis krōsnē sakarsātu zaltu, lai tu byutu bogōts, un boltas drēbes, lai tu varātu jōs apvilkt un tova napīklōjeiba un plykums nasaradzātu, un smēri, ar kū īsmērēt tovas acis, lai tu varātu redzēt. 19 Vysus tūs, kū mīļoju, es rōju un strōpeju. Tai tad pōrsajem otkon ar centeibu un atsagrīz! 20 Raug, es stōvu pi durovom un klauveju, jo kas munu bolsu dzērd un (man) durovas atdora, tad es pi jō īīšu un nūturēšu ar jū vakariņas, un jys ar mani.
21 Kas uzvar, tam es ļaušu sēdēt ar mani munā gūda krāslā, kai es pats uzvarējis ar sovu Tāvu sēžu Jō gūda krāslā. 22 Kam ir auss, tys lai klausōs, kū Gors soka draudzem.
