1 Viņš man rādīja dzīvības ūdens upi, tā bija skaidra kā kristalls un iztecēja no Dieva un Jēra goda krēsla.
2 Viņas ielas vidū un upei abās pusēs bija dzīvības koks, tas nesa augļus divpadsmit reizes, katru mēnesi savu augli, un viņa lapas bija tautām par dziedināšanu.
3 Nekas tur nebūs vairs nolādēts. Tur stāvēs Dieva un viņa Jēra tronis, un viņa kalpi tam kalpos.
4 Tie skatīs viņa vaigu, un viņa vārds būs tiem uz pierēm.
5 Tur nebūs vairs nakts, ne sveces, ne saules gaismas tiem nebūs vajadzīga; jo Kungs Dievs izlies gaismu pār viņiem, un viņi valdīs mūžīgi mūžam.
6 Tad viņš man sacīja: „Šie vārdi ir neapšaubāmi un patiesi. Tas Kungs, praviešu garu Dievs, ir sūtījis savu eņģeli atklāt saviem kalpiem, kam drīzumā jā-notiek.
7 Redzi, es nākšu drīz!“ Svētīgs, kas tur šīs grāmatas pravietojuma vārdus.
8 Es, Jānis, to visu dzirdēju un re-dzēju. Un kad es to dzirdēju un redzēju, es kritu pie kājām eņģelim, kas man to rādīja, un gribēju viņu pielūgt.
9 Bet viņš man saka: „Nedari to! Es esmu tāds pat kalps kā tu, kā tavi brāļi, pravieši un visi tie, kas tur šis grāmatas vārdus. Pielūdz Dievu!“
10 Tad viņš man saka: „Neaizzīmogo šīs grāmatas pravietojuma vārdus! Jo noliktais laiks ir tuvu.
11 Netaisnais lai dara vēl netaisnību, nešķīstais lai grimst vēl nešķīstībā, bet taisnais lai dara arī turpmāk taisnību, svētais lai pastāv arī turpmāk svētumā.“
12 „Redzi, es nākšu drīz un mana alga līdz ar mani, atmaksāt ikvienam pēc viņa darbiem.
13 Es esmu A. un O. pirmais un pēdējais, sākums un gals.
14 Svētīgi, kas mazgā savas drēbes, lai tiem būtu daļa pie dzīvības koka un varētu pa vārtiem ieiet pilsētā.
15 Arā paliek suņi, burvji, netikļi, slepkavas, elku kalpi un visi, kas mīl un runā melus.“
16 „Es, Jēzus, esmu sūtījis savu eņģeli, lai mums šo liecību dotu par draudzēm. Es esmu Dāvida sakne un dzimums, spožā rīta zvaigzne.“
17 Un gars un līgava saka: „Nāc!“ Un kas to dzird, lai saka: „Nāc!“ Kam slāpst lai nāk; kas grib, lai ņem dzīvības ūdeni bez maksas.
18 Es apliecinu katram, kas dzird šās grāmatas pravietojuma vārdus: Ja kas tiem ko pieliek, tam Dievs uzliks tās mocības, par kūjām rakstīts šinī grāmatā.
19 Ja kas ko atņem no šās grāmatas pravietojuma vārdiem, tam Dievs atņems viņa daļu pie dzīvības koka un pie, svētās pilsētas, par ko rakstīts šinī grāmatā.
20 Tas, kas visu šo apliecina, saka: „Tiešām, es nāku drīz“ Tiešām, nāc, Kungs Jēzu!
21 Mūsu Kunga Jēzus žēlastība lai ir ar visiem! Amen!
XXII.
1 Un jys man parōdeja dzeivō yudiņa straumi speidūšu kai kristals. Jei plyuda nu Dīva un Jāra gūda krāsla pa īlas vydu. 2 Obejōs straumes pusēs stōveja dzeiveibas kūks, kas dūd divpadsmit augļu. Jys dūd sovus augļus kotru mēnesi. Kūka lopas nūdar tautas dzīdynōšonai. 3 Tur nikō vairs nav nūlōdāta. Jamā ir Dīva un Jāra gūda krāsls un jō kolpi jū pīlyugs. 4 Jī redzēs Jō vaigu un uz sovas pīres nosōs jō vōrdu. 5 Nakts vairs nabyus un jim nav vajadzeiga ni lāpu, ni saules gaisma. Kungs Dīvs ir jūs gaisma. Jī vaļdeis myužeigi myužam.
Nūslāgums.
6 Un jys man saceja: Šytī vōrdi ir patīseigi un taisneigi. Dīvs, pravīšu goru Kungs nūsyuteja sovu engeli, lai jō kolpim pasludynōtu, kam dreizumā jōnūteik. 7 Raug, es ōtri atnōkšu. Svēteigs tys, kas paturēs šōs grōmotas pravītōjumu vōrdus.
8 Es, Jōņs (asmu tys), kas šytū dzērdēju un redzēju. Kad šytū beju dzērdējis un redzējis, es nūkrytu pi tō engeļa kōjom, kas man tū pasludynōja, lai jū pīlyugtu. 9 Bet jys man saceja: Nadori tō! Es asmu tovs, tovu brōļu pravīšu un tūs leidzkolps, kas šōs grōmotas vōrdus īvāroj. Pīlyudz Dīvu!
10 Tad jys man saceja: Šōs grōmotas pravītōjumu vōrdu naaizzeimūgoj, jo laiks jau ir tyvu. 11 Lai sev nataisneigī dora sovas nataisneibas tōļōk, un naceistī sovas naceisteibas. Lai taisneigī arī tōļōk dzeivoj taisneigi un svātais vēļ vairōk svāts palīk.
12 Raug, es ōtri atnōkšu un ar mani muna atolgōšona, lai ikvīnam atdūtu pēc jō dorbim. 13 Es asmu Alfa un Omega, pyrmais un beidzamais, īsōkums un beigas. 14 Svēteigi, kas sovas drēbes mozgoj (Jāra asnī), lai jim byutu tīseiba uz dzeiveibas kūku un ieju caur vōrtim piļsātā. 15 Orpusē palīk suni, būri, izvyrtuli, slapkovas, elku dīvu kolpi un visi tī, kas mīļoj malus un tūs izplota.
16 Es, Jezus, nūsyuteju sovu engeli, lai jys jums šytū par draudzem paziņōtu. Es asmu Davida sakne un atauga, speidūšō reita zvaigzne. 17 Gors un leigova soka: Nōc! Un kas tū dzērd, lai soka: Nōc! Kas slōpst, tys lai nōk, kas grib, tys lai par breivu sajam dzeiveibas yudini.
18 Ikvīnam, kas šytōs pravītōjumu grōmotas vōrdus dzērd, es līcynoju: Jo kas pi šytō kaut kū pīliks, Dīvs jam syuteis mūkas, kas šamā grōmotā ir aprōdeitas. 19 Kas nu šytōs pravītōjumu grōmotas vōrdim kaut kū atjims, tam Dīvs atjims tīseibas uz dzeiveibas kūku un svātū piļsātu, par kurim šamā grōmotā ir raksteits.
20 Tys, kas tū līcynoj, soka: Jā, es ōtri atīšu. Amen.
Atej, Kungs Jezus!
21 Kunga Jezus (Kristus) žēlesteiba lai ir ar visim svātajim. Amen.
