1 Es redzēju eņģeli nokāpjam no debesīm, tam bija rokā bezdibeņa atslēga un liela ķēde.
2 Viņš satvēra pūķi, veco čūsku, kas ir velns un sātāns, un sasēja to uz tūkstoš gadiem,
3 Iemeta to bezdibenī, aizslēdza to un uzlika zīmogu virsū, lai tas nepieviltu vairs tautas, kamēr būs pagājuši tūkstoš gadi. Pēc tam viņam uz īsu laiku jātop atsvabinātam.
4 Tad es redzēju troņus, uz tiem apsēdās kādi, tiem bija dots tiesu spriest; un redzēju to dvēseles, kas Jēzus liecības un Dieva vārda dēļ noslepkavoti, kuri nebija pielūguši zvēru un viņa tēlu un nebija pieņēmuši zīmi uz savas pieres un rokas, tie kļuva dzīvi un valdīja kopā ar Kristu tūkstoš gadu.
5 Bet pārējie mirušie neatdzīvojās, pirms nebija pagājis tūkstoš gadu. Šī ir pirmā augšāmcelšanās.
6 Svētlaimīgs un svēts ir tas, kam daļa pie pirmās augšāmcelšanās. Pār tādiem otrai nāvei nav varas; bet tie būs Dieva un Kristus priesteri un valdīs kopā ar viņu tūkstoš gadu.
7 Un kad tūkstoš gadu būs pagājis, sātāns tiks atsvabināts no sava cietuma.
8 Un tas ies pievilt tautas, kas dzīvo četros zemes galos, Gogu un Magogu un tos sapulcināt karam; viņu skaits ir kā jūras smiltis.
9 Tie uzkāpa zemes augstienē, ielenca svēto nometni un mīļoto pilsētu. Tad uguns krita no debesīm un aprija tos.
10 Velnu, kas viņus pievīla, iemeta uguns un sēra jūrā, tur bija arī zvērs un viltus pravietis; tie tiks mocīti dienām un naktīm mūžīgi mūžam.
11 Tad es redzēju lielu baltu goda krēslu un to, kas tanī sēdēja; no viņa vaiga bēga zeme un debess, un tiem nebija kur palikt.
12 Es redzēju mirušos, lielos un mazos, stāvam goda krēsla priekšā: un grāmatas tika atvērtas. Tika atvērta vēl cita grāmata, tā ir dzīvības grāmata. Mirušie tika tiesāti pēc tā, kas rakstīts grāmatās, pēc viņu darbiem.
13 Jūra atdeva savus mirušos, nāve un viņas valstība atdeva savus mirušos; un tie tika tiesāti, ikviens pēc viņa darbiem.
14 Arī nāvi un nāves valstību iemeta uguns jūrā. Šī ir otra nāve—uguns jūra.
15 Ja kas nebija rakstīts dzīvības grāmatā, to iemeta uguns jūrā.
XX.
1 Un es redzēju nu dabasim nūkōpam engeli, kuram rūkā beja bezdibiņa atslāgas un lelas važas. 2 Jys spākōjōs ar drakonu un vacū čyusku, kura ir valns un satans un jys tū sasēja uz tyukstūšas godim, 3 un īmete jū bezdibinī. Tū jys aizdareja un aizzeimūgōja, lai jys vairs namaldynōtu tautu, koleidz pōrīs tyukstūša godu. Pēc tam jys uz nagara laika jōpalaiž vaļā.
4 Un es redzēju gūda krāslus. Uz tim atsasāda tī, kurim beja nūdūta tīsa. Un es redzēju tūs dvēseles, kurim Jezus līceibas un Dīva vōrda dēļ beja nūcērstas golvas un tūs, kas napīlyudze ni lūpa, ni jō tāla, arī jō zeimes uz pīres vai rūkas nanosōja. Jī otkon palyka dzeivi un ar Kristus vaļdeja tyukstūša godu. 5 Citi nūmyrušī atsadzeivynōja tik tūreiz, ka tei tyukstūša godu beja pagōjuse. Tei ir pyrmō augšamceļšonōs.
6 Svēteigs un svāts ir tys, kas jam daleibu pyrmajā augšamceļšonā. Par jim ūtrajai nōvei nav varas. Jī byus Dīva un Kristus prīsteri un ar Jū vaļdeis tyukstūša godu.
7 Bet kad tyukstūša godu byus pagōjis, nu cītuma otkon izlaiss satanu. Tad jys pasaceļs un maldynōs tautas četrūs vērszemes styurūs, Gog un Magog, un jūs savōks karam. Jūs pulks ir nasaskaitams, kai jyuras smiltis. 8 Jī devēs pōri par plašū pasauli un aplence svātūs nūmetni un nūmīļōtū piļsātu. 9 Bet nu dabasim nūkryta guņs un jūs apreja. Valnu, kas jūs maldynōja, īmete guņs un sāra mutulī pi lūpa un vyltus pravīša. 10 Tur jūs mūceis dīn un nakt par visim myužu myužim.
11 Es redzēju lelu boltu gūda krāslu un tū, kas jymā sēdēja. Nu jō vaiga aizbāga dabasi un zeme un vairs navarēja atrast jūs vītas. 12 Es redzēju kai gūda krāsla prīškā stōvēja myrušī, leli un mozi un tyka atvārtas grōmotas. Vēļ atvēre cytu grōmotu, tei ir dzeiveibas (grōmota). Nūmyrušūs tīsōja pēc jūs dorbim, kai tī grōmotōs beja atzeimōti. 13 Arī jyura izdeve sovus myrūņus un nōve un pazeme izdeve sovus myrūņus un ikvīnu nu jim tīsōja pēc jūs dorbim. 14 Nōvi un pazemi īmete guņsmutulī. Guņsmutuļs ir ūtrō nōve. 15 Kas dzeiveibas grōmotā nabeja atzeimōts, tū īmete guņsmutulī.
