Nebēgt, bet pastāvēt.
1 Dziedātāju vadonim, Dāvida dziesma.
2 Es tveros pie sava Kunga. Kā tad jūs sakāt uz mani: „Laidies savos kalnos līdzīgi putnam,
3 Jo redzi, tur ir bezdievīgie, viņi uzvelk savu stopu, liek savu bultu uz auklas, lai tumsā to izšautu uz tiem, kas skaidri savās sirdīs.
4 Kad pamati grūst, ko darīs tais-nais?“
5 Tas Kungs ir savā svētajā namā, tam Kungam debesīs ir goda krēsls, Viņa acis raugās uz zemi, Viņa skati pārbauda cilvēku bērnus.
6 Tas Kungs pārbauda taisno un bezdievīgo, bet Viņa dvēsele ienīst to, kas dara varas darbus.
7 Pār bezdievīgajiem Viņš liek līt ugunij un sēram, svelmaina vētra būs viņu daļa,
8 Jo tas Kungs ir taisns, Viņš mīl taisnību. Taisnie skatīs Viņa vaigu.
