1 Miermīlīga atbilde apklusina dusmas, bet skarbs vārds izraisa lielu niknumu.
2 Gudra cilvēka mēle padara viņa mācību mīļu, bet neprašas mute izverd tukšas pašiedomas pilnu negudrību.
3 Tā Kunga acis ir visur, un tās noraugās kā uz ļaunajiem, tā arī uz rimtajiem.
4 Lēnīga mēle ir dzīvības koks, bet melīga ievaino sirdi. —
5 Nepraša nonievā sava tēva mācības, bet kas pieņem pārmācību, kļūs gudrs.
6 Taisnīgā namā ir visāda labuma diezgan, bet bezdievja ienākumi slēpj sevī pazudinājumu. —
7 Zinīgu cilvēku lūpas pauž labus padomus, bet vientiesīga muļķa sirds nebūt tāda nav.
8 Bezdievja upuris tam Kungam ir negantība, bet rimto lūgšana Viņam patīkama.
9 Bezdievja ceļš tam Kungam ir negantība, bet kas dzenas pēc taisnības, to Viņš mīl. —
10 Barga pārmācība sagaida to, kas novirzās no pareizā ceļa; bet kas neievēro un ienīst uzliekamo sodu, tam jāmirst.
11 Elle un bezdibeņi stāv atklāti tā Kunga priekšā, cik gan vēl jo vairāk tad cilvēku bērnu sirdis! —
12 Smējējs nemīl to, kas viņu nosoda un dod viņam pareizus norādījumus, un tāpēc viņš nepiebiedrojas zinīgajiem.
13 Līksma sirds dara līksmu arī vaigu, bet ja sirds noskumusi, tad zūd arī drosme.
14 Gudrā sirds rīkojas apdomīgi, bet neprašas mute klāsta muļķības.
15 Noskumušajam nav nevienas labas un priecīgas dzīves dienas, bet laba noskaņa rada ikdienas patīkamu labsajūtu.
16 Labāks ir mazumiņš ar tā Kunga bijāšanu nekā liela manta, kam nemiers un raizes klāt.
17 Ir labāki kāpostu virums ar mīlestību nekā barots vērsis ar naidu.
18 Dusmīgais cilvēks parasti uzsāk rāšanos, pacietīgais turpretī izlīdzina nesaskaņas.
19 Sliņķa ceļš ir kā ar ērkšķiem noklāts, bet taisno tekas ir līdzenas.
20 Gudrs dēls iepriecina savu tēvu, bet nesaprātīgs cilvēks ir savai mātei kauns. —
21 Vientiesīgam neprašam neprātība sagādā prieku, bet sapratīgs cilvēks paliek uz īstenā ceļa.
22 Kur padoma nav, tur nodomus neizved galā, bet kur ir daudz padom-devēju, tur tie piepildās.
23 Vīram ir prieks, kad viņš pareizi atbild, un īstenā laikā teikts vārds, —cik tas ir vērtīgs!
24 Dzīves ceļš gudrajam iet strauji augšup, lai viņš izvairītos no nāves valstības tā lejas galā.
25 Augstprātīgā namu tas Kungs sagraus, bet nabaga atraitnes robežas apstiprinās.
26 Ļauna cilvēka nodomi un gudrojumi tā Kunga acīs ir negantība, bet šķīstsirdīgie runā uz Viņu laipnīgi.
27 Sīkstulis pats izposta savu namu, bet kas ienīst kukuļus, tas dzīvos. —
28 Taisnā cilvēka sirds apdomā, kā būtu jāatbild, bet bezdievja mute putodama izverd ļaunumu.
29 Tas Kungs ir tālu projām no bezdievjiem, bet taisno lūgšanas Viņš uzklausa.
30 Laipns skats iepriecina sirdi; laba vēsts atspirdzina kaulu serdi un pašus kaulus.
31 Auss, kas uzklausa dzīves pamācības un sodus, mitīs starp īsteni gudrajiem. —
32 Kas negrib ļauties audzināties, tas neievēro savas dvēseles pestīšanu, bet kas uzklausa pamācības, tas pieņemas gudrībā.
33 Tā Kunga bijāšana ir mācības ceļš, kā kļūt pie īstenas atziņas, —un pazemība ved godā.
