1 Un tas Kungs sacīja Mozum, teikdams:
2 „Pavēli Israēla bērniem, lai viņi izraida no nometnes ikvienu spitālīgo un ar dzimuma slimibu saslimušo un katru, kas kļuvis nešķīsts gar mirušo.
3 Tāpat vīriešus kā sievietes jums nākas izraidīt ārpus nometnes, ārā no nometnes tos būs izraidīt, lai viņi nepadara nometni nešķīstu, kur Es dzīvoju viņu vidū.“
4 Un Israēla bērni arī tā izdarīja un izraidīja tos ārpus nometnes; kā tas Kungs to Mozum bija pavēlējis, tā Israēla bērni izdarīja.
5 Un tas Kungs sacīja Mozum, teikdams:
6 „Paziņo Israēla bērniem: Ja kāds vīrietis vai kāda sieviete izdara kaut vienu no cilvēciskajiem grēkiem, kļūdami uzticības lauzēji tā Kunga priekšā un uzkraudami uz sevis vainu,
7 Tad tiem būs izsūdzēt savus grēkus, ko tie darījuši, un vainīgajam jāatlīdzina viņa nodarītais zaudējums pilnā vērtībā, un vēl jāpievieno viena piektdaļa, un jāatdod tam, kā priekšā viņš noziedzies.
8 Bet ja tādam cilvēkam nebūtu tuva cilvēka, kas varētu celt prasību, kam to noziegumu varētu maksāt, tad atlīdzība par vainu lai paliek tam Kungam, un tā pienākas priesterim, atskaitot izlīdzināšanas aunu, ar kuļra palīdzību izlīdzināšana ir panākama.
9 Tāpat visi cilājamie upujri un visādi Israēla bērnu svētie novēlējumi, ko tie pienes priesterim, lai viņam arī paliek.
10 Un ikviena devēja svētītā dāvana lai pieder priesterim; ko jeb kufš priesterim dod, tas lai priesterim pieder.“
11 Un tas Kungs sacīja Mozum, teikdams:
12 „Runā ar Israēla bērniem, tiem sacīdams: Katra sieva, kas novērsusies no sava vīra, ar to ir lauzusi viņam uzticību.
13 Un ja kāds vīrietis tad pie viņas guļ un to apaugļo, un ja viņa to noklusē savam vīram un tā apslēpj savu laulības pārkāpšanu, tad viņa ir kļuvusi nešķīsta, lai arī nebūtu pret to liecinieku un tā nebūtu pienākta.
14 Un ja pār vīru nāk greizsirdības gars, un viņš neuzticas savai sievai, kuj-a tiešām ir aptraipījusies, vai ja greizsirdības kaislība viņu pārņem pret savu sievu, kaut tā nemaz nebūtu kļuvusi nešķīsta,
15 Tad tāds vīrs lai ved savu sievu pie priestera, un kā dāvinājuma upuri viņas labā lai tas atnes desmito daļu ēfas miežu miltu, bet lai neuzlej miltiem eļļu nedz uzliek vīraku, jo tā ir greizsirdības piemiņas upura dāvana, ēdams upuris, lai atgādinātu pārkāpumu.
16 Un priesteris lai šo sievu ņem un nostata tā Kunga priekšā.
17 Tad priesteris lai ņem māla traukā svētīto ūdeni un arī putekļus no svētā mitekļa grīdas un tos ieliek ūdenī.
18 Un priesterim būs nostatīt šo sievu tā Kunga priekšā, un viņam ir jāatsedz sievietes galva un viņas rokās jāieliek upura dāvana, kas ir greizsirdības piemiņas ēdamais upuris; un rūgtais lāsta ūdens lai ir priestera rokā.
19 Un priesteris lai izjautā sievu un lai viņai saka: Ja neviens svešs vīrs nav pie tevis gulējis un ja tu neesi lauzusi uzticību, nešķīsta kļūdama, kamēr tu piederi savam vīram, tad tu paliksi rūgtā lāsta ūdens malka neskarta!
20 Bet ja tu tomēr, savam vīram piederēdama, esi uzticību lauzusi, esi pati aptraipījusies un vēl cits vīrs pie tevis ir gulējis, tevi apaugļodams,
21 Tad priesteris ar lāsta vārdiem lai apdraud sievu un lai viņai saka: Lai tā Kunga sūtīts lāsts nāk pār tevi un tevi padara nolādētu savas tautas vidū, ka tas Kungs liek izdilt tavām ciskām, un lai tavs klēpis uztūkst;
22 Un šis rūgtais lāstu ūdens lai ieplūst tavās iekšās, un lai ir tas, kas liek tavai ciskai izdilt un tavam klēpim uztūkt!“ Un tai sievai būs sacīt: „Jā, lai tas tā notiek! Amen!“
23 Un priesterim šie lāsti ir jāieraksta grāmatā un jānoskalo ar rūgto ūdeni.
24 Un viņam ir jādod sievai dzert rūgtais lāstu ūdens, lai šis rūgtais lāstu ūdens ieietu viņas iekšās viņai par rūg-tām sāpēm.
25 Tad priesterim jāizņem no sievas rokas upuj-a dāvana, kas ir par greizsirdību nesta, un viņš lai šo ēdamo upuri šūpo šurpu turpu tā Kunga priekšā un lai to noliek uz altāra.
26 Un priesterim jāņem pilna sauja no ēdamā upujra, proti—piemiņai domātā dala, un jāsadedzina uz altāra par kvēpināmo upuri, un tad lai viņš dod sievai ūdeni dzert.
27 Un kad viņš ūdeni būs devis sievai dzert, tad notiks: Ja viņa ir aptraipījusies un viņa ir izdarījusi pārkāpumu, laužot uzticību savam vīram, tad viņas iekšās skalosies lāsta ūdens viņai par rūgtām sāpēm, un viņas klēpis piepamps, un viņas ciskas izdils, un šī sieva kļūs nolādēta savas tautas vidū.
28 Bet ja šī sieva nav aptraipījusies, bet ir šķīsta, tad viņu sods neskars, viņa paliks vesela, un viņa būs auglīga māte.“
29 Šie ir bauslības noteikumi par greizsirdību, ja sieva, piederēdama vīram, ir lauzusi uzticību aptraipīdamās,
30 Vai kad vīru pārņem greizsirdības kaislība un viņš ir greizsirdīgs uz savu sievu, tad viņam sava sieva ir jānostata tā Kunga priekšā, un priesterim jādara viss, kā tas šeit bauslībā noteikts.
31 Un tad vīrs būs bez noziedzības pārkāpumā, bet sieva nesīs pārkāpējas vainu.
