1 Kad Bileāms manīja, ka tam Kungam labpatika Israēlu svētīt, tad viņš vairs negāja kā pirmo un otru reizi, lai meklētu pēc zīmēm, bet pagrieza savu vaigu tieši pret tuksnesi
2 Un pacēla savas acis un redzēja Israēlu, kā tas bija apmeties pēc savām ciltīm, un Dieva gars nāca pār viņu.
3 Un viņš skaitīja savu sakāmo vārdu un sacīja: „Tas ir Bileāma, Beora dēla, pravietojums, tas ir tā vīra teikums, kam ir tikušas acis atvērtas;
4 Tā saka tas, kas uzklausījis Dieva vārdus, kam Visuvarenā atklāsme ir kļuvusi zināma, kas nokritis ceļos un kam acis ir tikušas atvērtas:
5 Cik jaukas ir tavas teltis, ak Jēkab, un tavi dzīvokļi, ak Israēl!
6 Kā upju līči, kas izplešas, kā vīna kalni, kas paceļas pie straumēm, kā aloes koki, ko tas Kungs pats ir stādījis, kā ciedru koki pie ūdens!
7 Ūdens tek no viņa traukiem, viņa dzimumam ir ūdens pa pilnam, un viņu ķēniņš būs augstāks par Agagu; viņu ķēniņu valsts būs augsti celta.
8 Dievs viņu izvedis no Ēģiptes, viņam ir spēki kā ragainam sūbrim; viņš aprij savus pretiniekus—svešas tautas—un sadragā viņu kaulus, ar savām bultām viņš tos sašauj.
9 Kā viņš ir izstiepies kā jauns lauva, nogūlies kā lauvas māte! Kas var uzdrošināties to piecelt? Kas tevi svētī, tas lai ir svētīts, un kas tevi nolād, tas lai ir nolādēts!“
10 Tad Balaks iekaisa savās dusmās pret Bileāmu un neapmierināts sasita savas rokas; un Balaks sacīja Bileāmam: „Es tevi esmu aicinājis, lai tu manus ienaidniekus nolādētu, bet tu, lūk, tos nu trīs reizes esi svētīdams svētījis!
11 Bet tagad bēdz uz savu dzimteni! Es gan domāju godādams tevi godināt, bet redzi, tas Kungs ir aizliedzis tevi godināt!“
12 Tad Bileāms sacīja Balakam: „Vai es jau neteicu taviem sūtņiem, ko tu pie manis sūtīji, un netiku sacījis:
13 Kaut man Balaks dotu savu namu pilnu piekrautu ar sudrabu un ar zeltu, tomēr es nevaru pārkāpt tā Kunga pavēles, lai darītu pēc sava sirdsprāta, vai nu labu, vai arī ļaunu; ko tas Kungs man sacīs, to es runāšu.
14 Un tagad es esmu ceļā pie savas tautas; nāc, es tev izpaudīšu, ko šī tauta darīs tavai tautai nākamās dienās!“
15 Un viņš skaitīja savu sakāmo vārdu un sacīja: „Tas ir Biieāma, Beora dēla, pravietojums, tas ir tā vīra teikums, kam ir tikušas atvērtas acis;
16 Tā pravietojums, kas uzklausījis Dieva vārdus, kas zina Visaugstākā atziņas, kam skaidra Visuvarenā atklāsme, kas kritis ceļos un kam acis tikušas atvērtas.
17 Es viņu redzu, bet ne tagad, es viņu novēroju, bet ne tuvumā: Zvaigzne ņems sev ceļu no Jēkaba, un no Israēla celsies Scepteris, tas sadragās Moāba deniņus un nopostīs visus Seta dēlu pamatus.
18 Un Ēdoms kļūs par savu ienaidnieku īpašumu, un Seīra top par mantojumu saviem pretiniekiem, bet Israēls pieņemas spēkā;
19 Un no Jēkaba izies valdinieks, kas liks nogalināt ikvienu no pilsētas izbēgušo.“
20 Un tad viņš ieraudzīja Amaleku un sāka skaitīt savu sakāmo vārdu un sacīja: „Amaleks ir pagānu vidū pirmais, bet viņa vainags ies bojā!“
21 Un viņš ieraudzīja keniešus, un atkal sāka teikt savu sakāmo vārdu, un sacīja: „Stiprs ir tavs dzīvoklis, un tu savu ligzdu esi cēlis augstu klintīs;
22 Bet tomēr, Kain, tu tapsi sadedzināts; cik ilgi vēl, kad Asurs tevi aizvedīs trimdā!“
23 Un viņš pateica savu sakāmo vārdu un sacīja: „Ak vai! Kas gan vēl paliks dzīvs, kad Dievs to darīs?
24 Kuģi, irti no Kitimas krastiem, reiz ielenks Asuru un nomāks arī Ēberu; bet arī pats spaidītājs ies bojā!“
25 Tad Bileāms cēlās un aizgāja un griezās atpakaļ uz savu dzimteni; arī Balaks gāja savu ceļu.
