1 Tai laikā visa Jeruzālemes tauta sapulcējās kā viens vīrs laukumā, kas bija Ūdens vārtu priekšā, un viņi sacīja Ezram, rakstu mācītājam, lai atnes Mozus bauslības grāmatu, ko tas Kungs bija pavēlējis ievērot Israēlam.
2 Un septītā mēneša pirmajā dienā priesteris Ezra atnesa bauslību draudzes priekšā, vīru un sievu un visu priekšā, kas varēja to klausīdamies saprast.
3 Un viņš lasīja no tās laukumā, kas bija Ūdens vārtu priekšā, no gaisma līdz pusdienai, vīriem un sievām un visiem tiem, kas to varēja saprast, klātesot; un visas tautas ausis bija vērstas uz bauslības grāmatu.
4 Pats rakstu mācītājs Ezra stāvēja uz koka paaugstinājuma, ko viņi bija uzcēluši šim nolūkam, un blakus viņam pa labi stāvēja Matitja, Šema, Anaja, Ūrija, Hilkija un Maāseja, turpretī pa kreisi viņam bija Pedaja, Mišaēls, Malkija, Hašums, Hašbadana, Zacharja un Mešullāms.
5 Un Ezra atvēra grāmatu visas tautas acu priekšā, jo viņš stāvēja augstāk kā visa tauta, un kad viņš to atvēra, tad visa tauta piecēlās kājās.
6 Un Ezra slavēja to Kungu, lielo Dievu, un visa tauta atbildēja: „Amen! Amen!“ paceldama uz augšu savas rokas; tad viņi noliecās un zemojās tā Kunga priekšā ar vaigu līdz zemei.
7 Arī Ješua, Banijs, Šerebja, Jamīns, Akubs, Šabetajs, Hodija, Maāseja, Kelita, Asarja, Jozabāds, Hanans, Pelaja un Ievīti paskaidroja tautai bauslību, kamēr ļaudis palika savās vietās.
8 Un viņi lasīja no tās grāmatas, Dieva bauslības, skaidrā valodā; un viņi deva paskaidrojumus tā, ka lasīto visi varēja saprast.
9 Un Nechemija, kas bija zemes pārvaldnieks, un rakstu mācītājs—pries-teris Ezra, un Ievīti, kas apmācīja tautu, sacīja uz visu tautu: „Šī diena ir svēta tam Kungam, jūsu Dievam; nesērojiet un neraudiet!“ —jo visa tauta raudāja, kad viņi dzirdēja bauslības vārdus.
10 Tad viņš sacīja viņiem: „Ejiet, ēdiet treknu un dzeriet saldu un sūtiet ēdienus tam, kam nav nekas sagatavots, jo šī diena ir svēta mūsu Kungam! Un nebēdājieties, jo tā Kunga prieks ir jūsu stiprais patvērums!“
11 Tā Ievīti nomierināja visu tautu, sacīdami: „Esiet klusi, jo šī diena ir svēta, un nebēdājieties!“
12 Un visa tauta aizgāja ēst un dzert un sūtīt ēdienus un sarīkot lielus priekus, jo viņi bija sapratuši tos vārdus, ko viņi tiem bija mācījuši.
13 Otrā dienā ģimeņu galvas no visas tautas, priesteri un Ievīti sapulcējās pie Ezras, lai iedziļinātos bauslības vārdos.
14 Un vini atrada bauslībā rakstītu, ka tas Kungs ar Mozus vārdu pavēlējis Israēla bērniem septītā mēneša svētkos visādā ziņā dzīvot būdiņās,
15 Un ka viņiem ir jāsludina un jāvēstī visās viņu pilsētās un Jeruzālemē tā: „Izejiet kalnā un atnesiet olīvkoku un meža eļļas koku zarus, arī mirtes zarus, palmu zarus un citu lapu koku zarus, lai taisītu būdiņas, kā ir rakstīts!“
16 Tad ļaudis izgāja un atnesa tos un taisija sev būdiņas, katrs uz sava jumta un savos pagalmos un Dieva namu pagalmos, arī laukumā pie Ūdens vārtiem un laukumā pie Ēfraima vārtiem.
17 Un visa draudze, kas bija atgriezusies no gūsta, taisīja būdiņas un arī dzīvoja būdiņās, jo kopš Ješuas, Nūna dēla, dienām līdz tai dienai Israēla bērni šos svētkus tā nebija svinējuši. Un prieks bija visai liels.
18 Un katru dienu, no pirmās līdz pēdējai dienai, Ezra lasīja ļaudīm priekšā no Dieva bauslības grāmatas. Un viņi svinēja svētkus septiņas dienas, un astotajā dienā pēc priekšraksta bija svētku sapulce.
