1 Tanīs dienās, kad tur daudz ļaužu bija un tiem nebija ko ēst, Jēzus aicināja savus mācekļus pie sevis un uz tiem sacīja:
2 „Mana sirds iežēlojas šo ļaužu dēļ, jo tie jau trīs dienas pie manis palikuši un tiem nav ko ēst.
3 Un kad es tos neēdušus atlaidīšu uz mājām, tie ceļā nonīks badā; un daži no tiem ir nākuši no tālienes.“
4 Un viņa mācekļi tam atbildēja: „Kas šos ar maizi var paēdināt še tuksnesī?“
5 Un viņš tiem jautāja: „Cik jums maizes?“ Tie sacīja: „Septiņas.“
6 Un viņš ļaudīm pavēl pie zemes apmesties. Un viņš ņēma tās septiņas maizes un pateicās, pārlauza tās un deva saviem mācekļiem, lai tās liek priekšā; un tie lika tās ļaudīm priekšā.
7 Tiem bija arī mazums zivtiņu; un pateicību sacījis, viņš pavēlēja ir tās likt priekšā.
8 Bet tie ēda un paēda un pielasīja ar atlikušām druskām septiņus grozus.
9 Un to bija kādi četri tūkstoši. Un viņš tos atlaida.
10 Un tūdaļ viņš iekāpa laivā ar saviem mācekļiem un nāca Dalmanutas tiesā.
11 Un farizēji uzstājās un sāka ar viņu sarunāties un prasīja no viņa kādu zīmi no debesīm, viņu kārdinādami.
12 Un viņš nopūtās savā garā un sacīja: „Ko šī cilts meklē zīmes? Patiesi es jums saku: Šai ciltij nekāda zīme netaps dota.“
13 Un viņš, tos atlaidis, kāpa atkal laivā un pārcēlās uz otru malu.
14 Un tie bija aizmirsuši maizi ņemt līdz, un tiem vairāk nebija kā viena maize vien pašiem klāt laivā.
15 Un viņš tiem pavēlēja, sacīdams: „Raugait, sargaities no farizēju rauga un no Hēroda rauga!“
16 Un tie runāja savā starpā, ka viņiem nav maizes.
17 Un to nomanīdams, viņš uz tiem sacīja: „Ko jūs runājat, ka jums maizes nav? Vai jūs vēl nemanāt nedz no-protat? Vai jums sirds vēl ir apcietināta?
18 Jums ir acis, bet jūs neredzat; jums ir ausis, bet jūs nedzirdat?
19 Jūs neatminaties, kad es tās piecas maizes tiem piectūkstošiem lauzu, cik grozu ar druskām jūs esat pielasījuši?“ Tie uz viņu saka: „Divpadsmit.“
20 „Bet kad es tās septiņas maizes tiem četrtūkstošiem lauzu, cik pilnu grozu ar atlikušām druskām jūs esat pielasījuši?“ Un tie saka: „Septiņus.“
21 Un viņš tiem sacīja: „Vai jūs vēl nesaprotat?“
22 Un viņi nāk uz Betsaidu. Tad tie viņam pieved kādu neredzīgu un viņam lūdz, lai viņš to aizkartu.
23 Un viņš, neredzīgo pie rokas ņēmis, to izveda ārā no miesta un spļāva viņa acīs, uzlika tām rokas un tam jautāja. „Vai tu ko redzi?“
24 Un acis pacēlis, tas sacīja: „Es redzu cilvēkus kokiem līdzīgus staigāiam.
25 Tad viņš atkal uzlika rokas uz viņa acīm, un tas ieraudzīja gaismu un tapa atkal vesels un redzēja visu pilnīgi skaidri.
26 Un viņš to sūtīja mājās, sacīdams: „Neej miestā.“
27 Un Jēzus un viņa mācekļi izgāja uz Filipa Cezarejas miestiem un vaicāja saviem mācekļiem ceļā, tiem sacīdams: „Ko ļaudis saka mani esam?“
28 Bet tie viņam atbildēja, sacīdami: „Tu esot Jānis Kristītājs; un cid: tu esot Ēlija; vēl citi: viens no praviešiem.“
29 Un viņš tiem sacīja: „Bet jūs, ko jūs sakāt mani esam?“ Bet Pēteris, atbildēdams uz to, sacīja: „Tu esi Kristus.“
30 Un viņš tiem stipri piekodināja, lai nevienam par viņu neko nesaka.
31 Un viņš sāka tos mācīt, ka Cilvēka Dēlam daudz būs ciest un vecaju un augsto priesteru un rakstu mācītāju atmestam tapt un tapt nokautam un pēc trim dienām augšām celties.
32 Un viņš runāja šo vārdu pilnīgi atklāti. Un Pēteris, viņu savrup vedis, iesāka viņu apsaukt.
33 Bet viņš, atgriezdamies un savus mācekļus uzlūkodams, apsauca Pēteri, sacīdams: „Atkāpies no manis, sātān! Jo tu nedomā pēc Dieva, bet pēc cilvēku i prāta.“
34 Un pieaicinājis ļaudis līdz ar saviem mācekļiem, viņš uz tiem sacīja: „Kas man grib nākt pakaļ, tas lai aizliedz pats sevi, lai ņem savu krustu un lai staigā man pakaļ.
35 Jo, kas savu dzīvību grib glābt, tas to zaudēs; un, kas savu dzīvību zaudē manis un evaņģēlija dēļ, tas to izglābs.
36 Jo ko tas cilvēkam palīdz, ka viņš iemanto visu pasauli un zaudē savu dvēseli?
37 Jeb ko cilvēks var dot par savas dvēseles atpirkšanu?
38 Jo, kas manis un manu vārdu dēļ kaunas šai laulību pārkāpējā un grēcīgā ciltī, tā paša dēļ arī Cilvēka Dēls kaunēsies, kad viņš nāks ar svētiem eņģeļiem sava tēva godībā.“
VIII.
Breineiga maizes pavairōšona.
1 Tamōs dīnōs otkon beja sasalasejis daudz ļaužu. Tai kai jim nabeja kō ēst, Jys, pasaucis pi sevis mōcekļus, jim saceja: 2 Maņ žāļ tūs ļaužu, jo jī jau trejs dīnas, kai pi Manis palīk, un jim nav kō ēst. 3 Jo Es jūs naādušus palaisšu uz sātu, tad jī ceļā pagurs, jo daži ir nu tōlīnes atgōjuši. 4 Bet mōcekli atbiļdēja: Kai gon te tuksnesī varātu jūs pabarōt ar maizi? 5 Jys nu jim vaicōja: Cik kukuļu maizes jums ir? Jī atbiļdēja: septeni.
6 Tad Jys pavēlēja ļaudim sēstīs pi zemes. Un pajēmis tūs septeņus maizes kukuļus, svēteja, lauze jūs un deve sovim mōceklim, lai jī izdaleitu. Un jī izdaleja ļaudim. 7 Jim beja ari dažas zivteņas. Jys svēteja ari tōs un lyka jōs izdaleit. 8 Ļaudis ēde un topa seiti. Nu palykušim gabalenim pīlaseja vēļ septeņus peitiņus.
9 (Ādōju) beja ap četrom tyukstūšom. Tad Jys jūs atlaide. 10 Un tyuleņ Jys ar sovim mōceklim īkōpe laivā un aizbrauce uz Dalmanuta’s apgobolu.
Zeime nu dabasim.
11 Tad atgōjuši farizeji sōce ar Jū streidētīs, un, Jū kārdynōdami, jī pīpraseja nu Jō zeimes nu dabasim. 12 Bet Jys, sevī gryuši nūsapyutis, saceja: Kamdēļ šytys dzymums pīprosa zeimes? Patīši, Es jums soku, šytam dzymumam zeime natiks dūta. 13 Tai Jys, jūs pametis stōvūt, īkōpe laivā un pōrsacēle uz ūtrū krostu.
Farizeju raugs.
14 Un jī beja aizmērsuši pajemt leidza maizi. Tik vīns vīneigais maizes kukuļs beja leidza laivā. 15 Bet Jys pōrsorgōdams jim saceja: Esit uzmaneigi, sorgojites nu farizeju rauga un nu Eroda rauga. 16 Bet jī runōjōs sovā storpā, un vīns ūtram saceja: mums nav maizes. 17 Jezus, tū nūmaneidams, jim saceja: Kōpēc dūmojat par tū, ka jums nav maizes? Vai tad vēļ jyus nazynat un nasaprūtat? Na jau jyusu sirds vēļ ir aizcītynōta? 18 Vai tad, byudami redzeigi, naradzat un dzērdeigi nadzēržat? Vai jyus vairs naatminit tō, 19 kai Es pīcus maizas kukuļus — laužu pīcom tyukstūšom? Un cik peitiņu pylnu pīlasejot nu gabalenim? 20 Divpadsmit — tī Jam atbiļdēja. Un kad Es septeņus maizes kukuļus tom četrom tyukstūšom, cik tad pylnu peitiņu jyus pīlasejot? Tī atbiļdēja: septeņus. 21 Tad Jys jim saceja: Kai tad jyus nasaprūtat?
Oklō izveseļōšona.
22 Tad jī atgōja uz Betsaidu. Te atvede pi Jō vīnu oklū un lyudze, lai Jys pi jō pīsadūrtu. 23 Un Jys, pajēmis oklū aiz rūkas, izvede jū ōrpus sadžas. Tad, savyldzynōjis ar slīkom jam acis un uzlicis uz jō sovas rūkas, vaicōja, vai jys kaut kū redz. 24 Tys pasavēris saceja: Es radzu cylvākus staigojam, kai kūkus. 25 Pēc tam Jys otkon uzlyka rūkas uz jō acim; tad tys sōce vērtīs un tai palyka vasals, ka varēja vysu labi redzēt. 26 Tad Jys aizsyuteja jū uz jō sātu un saceja: Naej vairs sadžā.
Pītera izzeišona.
27 Tad Jezus ar sovim mōceklim nūgōja uz Filipa Cezarejas mīstim. Pa ceļam Jys nu sovim mōceklim vaicōja: Kū soka ļaudis, kas Es asūt? 28 Tī Jam atbiļdēja saceidami: ka asūt Jōņs Kristeitōjs, citi, — ka asūt Eliass, citi otkon, — ka asūt vīns nu pravīšim. 29 Tad Jys nu jim vaicōja: Un kū sokat jyus, kas Es asu? Pīters Jam atbiļdēja: Tu esi Kristus. 30 Tad Jys jim pīsaceja, ka nikam par Jū nastōsteitu.
K. Jezus īprīkš pasludynōj sovas cīsšonas.
31 Un Jys sōce tūs mōceit, ka Cylvāka Dālam byus daudz jōcīš nu vacōkim, vērsgoreidznīkim un Rokstim mōceitim, jōbyun atmastam un nūnōvātam, bet pēc trejom dīnom Jys otkon augšamceļsīs. 32 Jys tū runōja vysā skaidri un atklōti. Tūlaik Pīters, atsaucis Jū pi sevis, sōce Jū pīrunōt. 33 Bet Jys, atsagrīzis un pasavēris uz sovim mōceklim, pīdraudēja Pīteram, un saceja: Ej nūst nu Manis, satan! Jo tev nav prōtā tys, kas ir Dīva, bet gon tys, kas cylvāku.
Pakaļīšona K. Jezum.
34 Pēc tam, pīsaucis pi sevis ļaudis reizē ar sovim mōceklim, jim saceja: Jo kas grib īt Maņ pakaļ, tys lai aizalīdz pats sevis, un, pajēmis sovu krystu, lai īt Maņ pakaļ. 35 Tadei, jo kas gribēs sovu dvēseli izglōbt, tys jū pazaudēs. Bet kas sovu dvēseli pazaudēs Manis dēļ un Evangelija dēļ, tys jū izglōbs. 36 Kū gon leidzēs cylvākam vysa pasauļa īmontōšona, jo jys pazaudēs sovu dvēseli? 37 Kū gon cylvāks var dūt, lai sovu dvēseli atpērktu? 38 Kas tad kaunēsīs Manis un Munu vōrdu pret šytū lauleibas lauzūšū un grēceigū tautu, tō aizakaunēs ari Cylvāka Dāls, kad Jys atīs sova Tāva gūdā reizē ar svātajim eņgelim.
