1 Un garām ejot, viņš ieraudzīja cilvēku, kas no dzimšanas bija neredzīgs.
2 Viņa mācekļi viņam jautāja: „Rabi, kas ir grēkojis, viņš pats, vai viņa vecāki, ka viņš neredzīgs piedzimis?“
3 Jēzus atbildēja: „Ne viņš ir grēkojis, ne viņa vecāki: bet Dieva darbiem vajaga parādīties viņā.
4 Man nākas strādāt tā darbus, kas mani sūtījis, kamēr ir diena; nāk nakts, kad neviens nevar strādāt.
5 Kamēr es esmu pasaulē, es esmu pasaules gaisma.“
6 To sacījis, viņš spļāva zemē, taisīja no siekalām svaidāmo, uzlika šo svaidāmo uz viņa acīm
7 Un sacīja viņam: „Ej, mazgājies Ziloas [t. i. tulkojumā „sūtītais“] dīķī!“ Tad viņš aizgāja, mazgājās un pārnāca redzīgs.
8 Tad kaimiņi un citi, kas viņu iepriekš bija redzējuši, ka viņš ubagoja, sacīja: „Vai šis nav tas, kas sēdēja un ubagoja?“
9 Daži sacīja: „Viņš tas ir; citi tur-pretim: „Nē, bet viņš tam līdzīgs.“ Viņš pats sacīja: „Es tas esmu.“
10 Tad tie viņam sacīja: „Kā tad tavas acis ir atvērušās?“
11 Viņš atbildēja: „Cilvēks, kupu sauc Jēzu, iztaisīja svaidāmo, svaidīja ar to manas acis un sacīja man: Ej uz Zilou un mazgājies! Tad es aizgāju, mazgājos un kļuvu redzīgs.“
12 Tie viņam jautāja: „Kur viņš ir?“ Viņš sacīja: „Es nezinu.“
13 Tad viņi šo agrāk neredzīgo cilvēku aizveda pie farizējiem.
14 Bet tā diena bija sabats, kad Jēzus bija taisījis svaidāmo un bija atvēris viņa acis.
15 Arī farizēji viņu atkal jautāja, kā viņš ticis redzīgs. Viņš sacīja tiem: „Viņš uzlika svaidāmo uz acīm, es maz-gājos un—varu redzēt.“
16 Tad daži farizēji sacīja: „Šis cil-vēks nav no Dieva, jo viņš nesvētī sabatu.“ Bet citi sacīja: „Kā grēcīgs cilvēks var darīt tādas zīmes?“ Un tie sāka šķelties savā starpā.
17 Tad viņi atkal saka neredzīgajam: „Ko tu pats saki par viņu, ka viņš atvēris tavas acis?“ Tas sacīja: „Viņš ir pravietis.“
18 Bet jūdi neticēja tam, ka viņš bijis neredzīgs un kļuvis redzīgs, kamēr tie nebija atsaukuši izdziedinātā cilvēka vecākus.
19 Viņi tiem jautāja: „Vai šis ir jūsu dēls, par kuru jūs sakāt, ka tas neredzīgs dzimis? Kā tad viņš tagad var redzēt?“
20 Viņa vecāki atbildēja: „Mēs zinām, ka viņš ir mūsu dēls un ka viņš neredzīgs piedzimis;
21 Bet kā viņš tagad var redzēt, to mēs nezinām; tāpat nezinām, kas viņam atvēris acis. Jautājiet viņam pašam, viņš ir pilngadīgs, viņš pats par sevi atbildēs.“
22 Tā viņa vecāki runāja, baidīdamies no jūdiem; jo jūdi jau bija sarunājušies katru, kas viņu apliecinātu par Kristu, izslēgt no draudzes.
23 Tāpēc viņa vecāki sacīja: „Viņš ir pilngadīgs, jautājiet viņam pašam!“
24 Pēc tam viņi otrreiz pasauca cilvēku, kas bija neredzīgs bijis, un sacīja viņam: „Dod Dievam godu! Mēs zinām, ka šis cilvēks ir grēcinieks.“
25 Tad tas atbildēja: „Vai viņš ir grēcinieks, to es nezinu; vienu es zinu, ka es, neredzīgais, tagad varu redzēt.“
26 Viņi tam sacīja: „Ko viņš ar tevi darīja? Kā viņš atvēra tavas acis?“
27 Viņš tiem atbildēja: „Es jums jau teicu, bet jūs neesat klausījuši. Kāpēc jūs to vēlreiz gribat dzirdēt? Jūs taču negribat kļūt par viņa mācekļiem?“
28 Tad tie viņu nolamāja un sacīja: „Tu esi viņa māceklis, bet mēs esam Mozus mācekļi.
29 Mēs zinām, ka ar Mozu ir runājis Dievs; bet par šo mēs nezinām, no kurienes viņš ir.“
30 Izdziedinātais viņiem atbildēja: „Tas jau ir tas dīvainais, ka jūs nezināt, no kurienes viņš ir, un tomēr viņš ir atvēris manas acis.
31 Mēs zinām, ka Dievs grēciniekus neklausa, bet, ja kāds ir dievbijīgs un dara Dieva prātu, to viņš klausa.
32 Ne mūžam vēl nav dzirdēts, ka kāds būtu atvēris acis cilvēkam, kas neredzīgs piedzimis.
33 Ja viņš nebūtu no Dieva, viņš neko nevarētu darīt.“
34 Tie viņam atbildēja: „Tu viss esi grēkos dzimis un tu mūs gribi mācīt?“ Un tie viņu izdzina ārā.
35 Jēzus dabūja zināt, ka viņi to izdzmuši ārā. Saticis to, viņš sacīja: „Vai tu tici Cilvēka Dēlam?“
36 Tas atbildēja: „Kungs, kas tas ir, lai es varētu viņam ticēt?“
37 Jēzus viņam sacīja: „Tu esi viņu redzējis; kas ar tevi runā, tas tas ir.“
38 Viņš teica: „Es ticu, Kungs!“ un to pielūdza.
39 Un Jēzus sacīja: „Uz tiesu es esmu nācis šinī pasaulē, lai tie, kas neredz, kļūst redzīgi, un tie, kas redz, akli.“
40 To dzirdēja daži farizēji, kas bija pie viņa, un viņam sacīja: „Mēs taču neesam akli?“
41 Jēzus viņiem sacīja: „Ja jūs būtu akli, jums nebūtu grēka; bet tagad jūs sakāt: Mēs redzam; tāpēc jūsu grēks paliek.“
IX.
K. Jezus padora vasalu oklu nu dzimšonas.
1 Īdams garum, Jys īraudzeja oklu nu dzimšonas cylvāku. 2 Mōcekli vaicōja nu Jō saceidami: Mōceitōj, kas ir sagrākōjis, ka jys okls pīdzyma, — jys pats vai jō dzymdynōtōji? 3 Jezus atbiļdēja: Ni jys sagrākōja, ni jō dzymdynōtōji, bet gon, lai pi jō pasarōdeitu Dīva dorbi. 4 Maņ ir jōizpylda Tō dorbi, kurs Mani syuteja, koleidz vēļ dīna; atīs nakts, kad nivīns navarēs strōdōt. 5 Koleidz Es asmu pasaulī, Es asmu pasauļa gaisma.
6 Šytū pasacejis, Jys nūspļōve uz zemes, pagatavōja jōvu, patrīpe ar tū oklajam acis un saceja: 7 Ej un nūsamozgoj mōrkā Siloe, tys nūzeimoj: Syuteitais. Tys aizgōjis nūsamozgōja un atgōja atpakaļ redzeigs. 8 Kaimini un tī, kas agrōk redzēja jū ubogojūt, saceja: Vai šytys navā tys, kas agrōk sēdēja un ubogōja? 9 Citi saceja: Jys ir tys pats. Citi otkon: Nē, jys tikai tam leidzeigs izaskota. Jys pats apgolvōja: Es asmu tys pats. 10 Tad jī nu jō vaicōja: Kai tad tev atsadadareja acis? 11 Jys atbiļdēja: Tys cylvāks, kuru sauc Jezus, sataiseja dubļus, uzklōja maņ tūs uz acim un saceja: Ej un Siloe (mōrkā) nūsamozgoj. Es aizgōju, nūsamozgōju un palyku redzeigs. 12 Un tī nu jō vaicōja: Kur Jys ir? Tys atbiļdēja: Es nazynu.
13 Tad tū, kas beja okls, aizvede uz farizejim. 14 Tei dīna, kurā Jezus sataiseja dubļus un atdareja jam acis vaļā, beja sabata dīna. 15 Ari farizeji taipat vaicōja, kai jys asūt ticis redzeigs. Jys tim stōsteja: Jys uzklōja maņ uz acim dubļus, nūsamozgōju, un tagad radzu. 16 Daži nu farizejim saceja: Šytys cylvāks navā nu Dīva. Jys tadei nasvētej sabata. Citi otkon saceja: Kai tad grēcinīks var taidus breinumus dareit? Un tai storp jim izacēle streidi. 17 Tōdēļ jī otkon teice naredzeigajam: Kū tu soki par Tū, kas tev atdareja acis? Jys atbiļdēja: Jys ir pravīts.
18 Jūdi tūmār naticēja, ka jys beja okls un palyka redzeigs, koleidz jī naatsauce izvasalōtō dzymdynōtōjus. 19 Tad jī vaicōja tūs, saceidami: Vai šytys ir tys jyusu dāls, par kuru sokot, ka okls pīdzyma? Kai tad tagad jys redz? 20 Dzymdynōtōji atbiļdēja un saceja: Mes zynom, ka šytys ir myusu dāls, zynom taipat, ka jys okls pīdzyma. 21 Bet kai tys nūtyka, ka jys tagad redz, tō mes nazynom; nazynom ari, kas jū redzeigu padareja. Vaicojit jō poša, jys ir pylngadeigs, lai runoj par sevi pats. 22 Tai atbiļdēja jō dzymdynōtōji, jo beidōs jūdu. Jūdi tadei beja nūlāmuši izslēgt nu synagogas ikvīnu, kas izzeitu, ka Jys ir Kristus. 23 Tōdēļ tad dzymdynōtōji saceja: Jys ir pylngadeigs, vaicojit jō poša.
24 Tad jī otkon atsauce klōt tū cylvāku, kas agrōk beja okls, un jam saceja: Dūd Dīvam gūdu! Mes zynom, ka Tys cylvāks ir grēcinīks. 25 Jys atbiļdēja: Vai Jys ir grēcinīks, tō gon es nazynu, es zynu tik tū, ka agrōk beju okls, bet tagad radzu. 26 Tad jī otkon vaicōja: Kū Jys tev dareja? Kai Jys tev atdareja acis? 27 Tys atbiļdēja: Es jau jums tū stōsteju, bet jyus nasaklausejot. Kōpēc otkon tū grybat dzērdēt? Laikam, ari jyus grybat palikt par Jō mōceklim? 28 Tī izasmīdami jam saceja: Esi tu par Jō mōcekli, mes asam Moizeša mōcekli. 29 Mes zynom, ka Dīvs Moizešam runōja, bet nu kurīnes šytys ir, nazynom.
30 Tys cylvāks atsasauce un jim saceja: Tys ir sovaidi, ka jyus nazynot, nu kurīnes Jys ir, bet Jys tadei atdareja maņ acis. 31 Mes gon zynom, ka Dīvs grēcinīku naizklausa, bet, jo kas gūdynoj Dīvu un pylda Jō vaļu, tō izklausa. 32 Nu pasauļa sōkuma navā dzērdāts, ka kas oklū nu dzimšonas padareitu redzeigu. 33 Jo Tys nabyutu nu Dīva, tad Jys nikō navarātu padareit. 34 Tī jam atbiļdēja: Tu pylns grāku esi dzimis un vēļ myusus mōci? Un jī izgryude jū ōrā.
35 Jezus, izdzērdis, ka tī izgryude jū ōrā, pi satikšonas jam saceja: Vai tu tici ikš Dīva Dāla? 36 Tys atbyldādams saceja: Kungs, kurs Tys ir, ka es jam tycātu? 37 Jezus atbiļdēja: Tu tadei uz Jō skotīs; kas ar tevi runoj, Tys ir. 38 Jys īsasauce: Kungs, es tycu, un, pakreitūt pi zemes, Jū pagūdynōja. 39 Tad Jezus saceja: Es atgōju uz šū zemi tīsōtu, ka oklī radzātu, bet tī, kas redz, palyktu okli. 40 Farizeji, kas pi Jō beja, tū dzērdādami, vaicōja: Laikam, ari mes asam okli? 41 Jezus tim atbiļdēja: Jo jyus byutu okli, tad jums nabyutu grāka. Bet jyus sokot: Mes asam redzeigi, tai tad jyusu grāks palīk.
