1 „To es jums esmu runājis, lai jūs nekristu apgrēcībā.
2 Tie jūs izslēgs no draudzes, un nāks stunda, kad tas, kas jūs nonāvēs, domās ar to Dievam kalpojis.
3 Bet to viņi darīs tāpēc, ka tie nav atzinuši ne Dievu, ne mani.
4 Bet to es uz jums esmu runājis, lai jūs, kad viņu laiks nāks, atcerētos, ko es jums esmu teicis. To es jums no sā-kuma neteicu, tāpēc ka biju pie jums.
5 Bet tagad es aizeimu pie tā, kas mani sūtījis, un neviens jūsu starpā mani nejautā: Kurp tu eji?
6 Bet klausoties manos vārdos, jūsu sirds ir pilna skumju.
7 Tomēr es jums saku patiesību: Tas jums par labu, ka es aizeimu. Jo, ja es neaizietu, Aizstāvis nenāktu pie jums. Bet aizgājis es to sūtīšu pie jums.
8 Un viņš nāks un liks pasaulei izprastgrēku, taisnību un tiesu.
9 Grēku—jo tie netic man.
10 Taisnību—jo es aizeimu pie Tēva, un jūs mani vairs neredzēsit.
11 Tiesu—jo šīs pasaules valdnieks ir dabūjis savu spriedumu.
12 Vēl daudz kas man jums sakāms, bet jūs to tagad vēl nespējat nest.
13 Bet kad nāks viņš, Patiesības Gars, tas jūs vadīs visā patiesībā; jo viņš nerunās no sevis paša, bet runās to, ko dzirdēs, un darīs jums zināmas nākamās lietas.
14 Tas mani cels godā, jo viņš ņems no tā, kas ir mans, un jums to darīs zināmu.
15 Viss, kas Tēvam pieder, pieder man; tāpēc eš jums sacīju, ka viņš ņems no tā, kas ir mans, un jums to darīs zināmu.
16 Vēl mazu brīdi, un jūs manis vairs neredzēsit, un atkal mazu brīdi, un jūs mani atkal redzēsit.“
17 Tad daži no viņa mācekļiem runāja savā starpā: „Ko viņš grib teikt ar šiem vārdiem: Mazu brīdi, un jūs manis vairs neredzēsit, un atkal mazu brīdi un jūs mani redzēsit? Un: Es aizeimu pie Tēva?“
18 Tie sacīja: „Ko viņš ar to grib teikt: Mazu brīdi? Mēs nesaprotam, ko viņš runā!“
19 Jēzus noprata, ka tie gribēja viņu jautāt, un sacīja viņiem: „Vai par to jūs spriežat savā starpā, ka es sacīju. Mazu brīdi, un jūs manis neredzēsit, un atkal mazu brīdi, un jūs mani redzēsit?
20 Patiesi, patiesi, es jums saku: Jūs raudāsit un sērosit, bet pasaule priecāsies; jūs skumsit, bet jūsu skumjas tiks vērstas priekā.
21 Kad sieva dzemdē, viņa ir no-skumusi, jo viņas stunda ir klāt; bet, kad viņa ir dzemdējusi bērnu, viņa vairs nepiemin savas bēdas aiz prieka, ka cilvēks nācis pasaulē.
22 Arī jums tagad ir skumjas. Bet es jūs atkal redzēšu; tad jūsu sirds priecāsies, un neviens šo prieku jums neatņems.
23 Tanī dienā jūs mani vairs nejautāsit. Patiesi, patiesi, es jums saku, ja jūs Tēvam ko lūgsit, viņš jums to dos manā vārdā.
24 Līdz šim jūs neko neesat lūguši manā vārdā; lūdziet, tad jūs dabūsit, ka jūsu prieks būs pilnīgs.
25 To es jums līdzībās esmu runājis; nāk stunda, kad es vairs nerunāšu uz jums līdzībās, bet tieši stāstīšu par Tēvu.
26 Tanī dienā jūs lūgsit manā vārdā, un es nesaku, ka es aizlūgšu Tēva priekšā par jums.
27 Jo pats Tēvs jūs mīl, tāpēc ka jūs mani esat mīlējuši un esat nākuši pie ticības, ka es esmu izgājis no Tēva.
28 Es esmu izgājis no Tēva un nācis pasaulē: tagad es atkal atstāju pasauli un aizeimu pie Tēva.“
29 Mācekļi viņam saka: „Redzi, tagad tu runā tieši un ne vairs līdzībā.
30 Tagad mēs saprotam, ka tu zini visu un tev nav vajadzīgs, lai kāds tevi jautātu; tāpēc mēs ticam, ka tu no Dieva esi nācis.“
31 Jēzus tiem atbildēja: „Tagad jūs ticat?
32 Redziet, nāk stunda un ir jau klāt, kad jūs izklīdīsit katrs savā vietā un mani atstāsit vienu. Bet es neesmu viens, jo Tēvs ir pie manis.
33 To visu es esmu runājis uz jums, lai jums miers būtu manī. Pasaulē jums ir bēdas; bet turiet drošu prātu, es pasauli esmu uzvarējis!“
XVI.
1 Šytū Es jums pastōsteju, ka jyus naīsaļaunōtu. 2 Jyusus slēgs ōrā nu synagogom; pat atīs stuņde, kad ikvīns, kas jyusus nūnōvēs, dūmōs, ka kolpoj Dīvam. 3 Bet šytū jums dareis tōpēc, ka napazyna ni Tāva, ni Manis. 4 Šytū Es jums pasaceju, lai jyus, kad tei stuņde atīs, tū īgōdōtu, ka Es jums saceju. Īsōkumā Es jums par šytū nikō nasaceju, jo pats pi jums beju.
Sv. Gora apsūleišona.
5 Bet tagad Es eju uz Tū, kas Mani ir syutejis, bet nivīns nu jums Manis navaicoj: Kur Tu īsi? 6 Un tōpēc jyusu sirds ir tik nūskumuse, ka Es jums šytū pasaceju. 7 Bet Es jums soku taisneibu: Dēļ jums tys ir labi, ka Es aizeju. Jo Es naaizītu, tad pi jums naatītu Īprīcynōtōjs; jo Es aizīšu, tad Es jums Jū atsyuteišu. 8 Jys atgōjis pīvess pasauli pi atziņas par grāku, par patīseibu un par tīsu; 9 par grāku, jo jī Maņ natic, 10 par patīseibu, jo Es aizeju uz Tāvu un Manis vairs naredzēsit, 11 par tīsu, jo šō pasauļa lelkungs jau ir nūtīsōts.
12 Maņ byutu vēļ daudz kū jums stōsteit, bet tagad navarit izturēt. 13 Bet, kad atīs Tys, Patīseibas Gors, Jys jyusus vess ikvīnā patīseibā, jo Jys nu sevis narunōs, bet runōs tū, kū byus dzērdējis; ari tū, kas nōkūtnē nūtiks, jums pasludynōs. 14 Jys uzslaveis Mani, jo nu Muna pajims un jums pasludynōs. 15 Maņ pīdar vyss, kas Tāvam ir, tōpēc Es saceju: Nu muna pajims un jums pasludynōs.
K. Jezus prīcynoj sovus mōcekļus.
16 Mozu breiteņu, un jyus Manis vairs naredzēsit, un otkon mozu breitenu, un jyus Mani īraudzeisit (jo Es aizeju uz Tāvu). 17 Tad daži nu mōceklim cyts cyta vaicōja: Kū zeimoj tys, kū Jys mums saceja: Mozu breiteņu, un jyus Manis naredzēsit, un otkon mozu breiteņu, un jyus Mani īraudzeisit, un: Es aizeju uz Tāvu? 18 Tai tad jī vaicōja: Kū nūzeimoj tī vōrdi: Mozu brīdeņu. Mes nasaprūtam, kū Jys soka.
19 Jezus, pamanejis, ka jī grib nu Jō vaicōt, jim saceja: Jyus cyts cyta vaicojat, ka Es saceju: Mozu breiteņu, un jyus Manis naredzēsit, un otkon mozu breiteņu un jyus Mani īraudzeisit? — 20 Patīši, patīši, Es jums soku: Jyus raudōsit un vaimaņōsit, bet pasauļs prīcōsīs. Jyus gon skumsit, bet jyusu skumes pōrīs prīcā. 21 Sīvīte dzemdejūt cīš sōpes, jo jōs stuņde ir atgōjuse, bet pīdzemdejuse bārnu, nu prīcas, ka cylvāks atgōja uz pasauļa, par sōpem napīmin. 22 Ari jyus tagad skumstat, bet Es otkon jyusus īraudzeišu, un jyusu sirds prīcōsīs, un jyusu prīcas nu jums nikas vairs naatjims. 23 Tamā dīnā jyus nu Manis nikō vairs navaicōsit.
Patīši, patīši, Es jums soku: Jo jyus kaut kō Munā vōrdā nu Tāva lyugsit, Jys jums dūs. 24 Leidz šam laikam jyus nikō Munā vōrdā naasat lyuguši. Lyudzit un sajimsit, lai jyusu prīca byutu piļneiga.
25 Šytū Es jums stōsteju pīleidzeibōs. Tyvojās tei stuņde, kad Es jums pīleidzeibōs vairs narunōšu, bet jums par Tāvu stōsteišu atklōti. 26 Tamā dīnā jyus lyugsit Munā vōrdā, un Es nasoku, ka Es par jums lyugšu Tāva; 27 Tāvs tadei pats jyusus mīļoj, jo jyus nūmīļōjot Mani un īticējot, ka Es nu Dīva izgōju. 28 Es izgōju nu Tāva un atgōju uz pasauli, tagad Es atstōju pasauli un eju atpakaļ uz Tāvu.
29 Tad Jō mōcekli saceja: Raug, tagad Tu runoj atklōti un pīleidzeibōs vairs nastōsti. 30 Tagad mes zynom, ka Tu zini vysu, un Tevis īprīkš vaicōt navajaga. Tōpēc mes tycam, ka Tu izgōji nu Dīva.
31 Jezus tim atbiļdēja: Tagad tycat? 32 Raug, tyvojās stuņde, jei jau ir klōtu, kad izkleissit kotrs uz sovu pusi, bet Mani atstōsit vīnu pati. Bet ari tūlaik Es naasmu vīns pats, jo ar Mani ir Tāvs. 33 Šytū Es jums pasaceju, lai jyus Manī turātu mīru. Pasaulī jyusus sagaida spaidi, bet pastōvit cereibā; Es uzvarēju pasauli.
