1 Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs.
2 Tas bija iesākumā pie Dieva.
3 Caur viņu viss ir radies, un bez viņa nekas nav radies, kas ir.
4 Viņā bija dzīvība, un dzīvība bija cilvēku gaisma.
5 Gaisma spīd tumsībā, bet tumsība to neuzņēma.
6 Nāca cilvēks, Dieva sūtīts, vārdā Jānis.
7 Viņš nāca liecības dēļ, lai liecinātu par gaismu, lai visi nāktu pie ticības caur viņu.
8 Viņš pats nebija gaisma, bet nāca, lai liecinātu par gaismu.
9 Tas bija patiesais gaišums, kas nāca pasaulē, kas apgaismo ikvienu cilvēku.
10 Viņš bija pasaulē, un pasaule caur viņu radusies, bet pasaule viņu nepazina.
11 Viņš nāca pie savējiem, bet tie viņu neuzņēma.
12 Bet cik viņu uzņēma, tiem viņš deva varu kļūt par Dieva bērniem, tiem, kas tic viņa vārdam,
13 Kas nav dzimuši ne no asinīm, ne no miesas iegribas, ne no vīra gribas, bet no Dieva.
14 Un vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū, un mēs skatījām viņa godību, tādu godību, kā Tēva vienpiedzimušā Dēla, pilnu žēlastības un patiesības.
15 Jānis liecina par viņu un sauc: „Šis ir Tas, par ko sacīju: kas pēc manis nāk, ir mani pārspējis, jo viņš bija pirmāk nekā es.“
16 Jo no viņa pilnības mēs visi esam dabūjuši žēlastību un atkal žēlastību.
17 Jo bauslība ir dota caur Mozu, bet žēlastība un patiesība nākusi pasaulē caur Jēzu Kristu.
18 Dievu neviens nekad nav redzējis. Vienpiedzimušais Dēls, kas ir pie Tēva krūts, tas mums to ir darījis zināmu.
19 Šī ir Jāņa liecība, kad jūdi no Jeruzālemes sūtīja pie viņa priesterus un Ievītus, lai viņam jautātu: „Kas tu esi?“
20 Viņš atzinās un neliedzās, bet apliecināja: „Es neesmu Kristus.“
21 Tad tie viņam jautāja: „Kas tad? Vai tu esi Elija?“ Bet viņš saka: „Es tas neesmu.“ „Vai tu esi gaidāmais pravietis?“ Viņš atbildēja: „Nē.“
22 Tad tie viņam sacīja: „Kas tu esi? Mums atbilde jādod tiem, kas mūs sūtījuši. Ko tu pats saki par sevi?“
23 Viņš teica: „Es esmu vēstneša balss, kas tuksnesī sauc: Sataisait Kunga ceļu, kā pravietis Jesaja ir sacījis.“
24 Tos bija sūtījuši farizēji,
25 Un tie viņam jautāja: „Ko tad tu kristī, ja tu neesi ne Kristus, ne Elija, ne gaidāmais pravietis?“
26 Jānis viņiem atbildēja: „Es kristīju ar ūdeni. Jūsu vidū stāv viens, ko jūs nepazīstat,
27 Kas pēc manis nāk, kūpam es neesmu cienīgs atraisīt kurpes siksnu.“
28 Tas notika Betānijā, viņpus Jardānas, kur Jānis kristīja.
29 Otrā dienā Jānis ierauga nākam Jēzu un saka: „Redzi, Dieva jērs, kas nes pasaules grēku.
30 Šis ir tas, par ko esmu sacījis: Pēc manis nāk vīrs, kas mani pārspējis, tāpēc ka viņš bija pirmāk nekā es.
31 Es viņu nepazinu, bet lai viņš kļūtu zināms Israēlam, tāpēc es nācu, kristīdams ar ūdeni.“
32 Un Jānis liecināja, sacīdams: „Es redzēju Garu nonākam kā balodi no debesīm un paliekam uz viņa.
33 Es viņu nepazinu, bet tas, kas mani sūtījis kristīt ar ūdeni, man sacīja. Uz ko tu redzēsi Garu nonākam kā balodi no debesīm un paliekam, tas ir tas, kas kristīs ar Svēto Garu.
34 Un es esmu redzējis un liecinājis, ka šis ir Dieva Dēls.“
35 Otrā dienā Jānis atkal stāvēja un divi no viņa mācekļiem.
36 Ieraudzījis Jēzu staigājam, viņš saka: „Redzi, Dieva jērs!“
37 Šos vārdos dzirdēja abi mācekļi un sekoja Jēzum.
38 Bet Jēzus apgriezies redzēja viņus sekojam un saka viņiem: „Ko jūs meklējat?“ Tie viņam atbildēja: „Rabi (tas ir tulkots: mācītājs), kur tu mājo?“
39 Viņš tiem sacīja: „Nāciet, tad redzēsit.“ Tad tie nogāja un redzēja, kur viņš mājo, un palika to dienu pie viņa. Tas bija ap desmito stundu.
40 Andrejs, Sīmaņa Pētera brālis, bija viens no tiem diviem, kas to no Jāņa bija dzirdējuši un bija viņam sekojuši.
41 Viņš vispirms atrod savu brāli Sīmani un viņam saka: „Mēs esam atra-duši Mesiju“ (tas ir tulkots svaidītais).
42 Viņš to aizveda pie Jēzus. Jēzus, viņu uzlūkojis, sacīja: „Tu esi Sīmanis, Jāņa dēls; tevi sauks Kēfa“ (tas ir tulkots: Pēteris—klints).
43 Otrā dienā Jēzus gribēja doties uz Galileju. Viņš atrod Filipu un viņam saka: „Seko man!“
44 Bet Filips bija no Betsaidas, Andreja un Pētera pilsētas.
45 Filips atrod Nātānaēlu un saka viņam: „Mēs esam to atraduši, par ko Mozus bauslībā un pravieši rakstījuši, Jēzu no Nācaretes, Jāzepa dēlu.“
46 Nātānaēls viņam sacīja: „Vai no Nācaretes var nākt kas labs?“ Filips viņam atbild: Nāc un redzi!“
47 Jēzus redzēja Nātānaēlu nākam, un saka par viņu: „Redzi, patiesi israēlietis, kurā nav viltības!“
48 Nātānaēls sacīja viņam: „Kā tu mani pazīsti?“ Jēzus atbildēja viņam: „Pirms Filips tevi sauca, kad tu biji zem vīģes koka, es tevi redzēju.“
49 Nātānaēls atbildēja viņam: „Rabi, tu esi Dieva Dēls, tu esi Israēla Ķēniņš!“
50 Jēzus viņam atbildēja: „Tu tici tāpēc, ka es tev sacīju, ka redzēju tevi zem vīģes koka. Tu redzēsi lielākas lietas par šām.
51 Patiesi, patiesi es jums saku: Jūs redzēsit debesis atvērtas un Dieva eņģeļus uzkāpjam un nokāpjam uz Cilvēka Dēlu.“
I.
Prologs.
1 Īsōkumā beja Vōrds,
un Vōrds beja pi Dīva,
un Dīvs beja Vōrds.
2 Jys īsōkumā beja pi Dīva.
3 Caur Jū tyka dareits vyss,
un bez Jō nikas natyka padareits,
kas vīn tyka dareits.
4 Jamā beja dzeiveiba,
un dzeiveiba beja cylvāku gaisma,
5 un gaisma speid tymsumā,
un tymsums jōs naapjēme.
6 Vīns cylvāks beja Dīva syuteits,
jam vōrds beja Jōņs.
7 Jys atgōja līceibas dēļ:
lai līcynōtu par gaismu,
lai visi caur jū tycātu.
8 Jys pats nabeja gaisma,
bet gon jam beja par gaismu jōlīcynoj.
9 Beja eistō Gaisma,
kas apgaismoj ikvīnu cylvāku,
kas atīt uz pasauli.
10 Jei pasaulī beja;
pasauļs caur Jū ir radeits;
bet pasauļs Jōs napazyna.
11 Atgōja uz sovejim,
bet sovejī Jōs napījēme.
12 Ikvīnam, kas Jū pījēme,
deve varu palikt par Dīva bārnu:
tim, kas Jō vōrdam tic,
13 kas na nu ašņa,
na nu mīsas kōreibas,
na nu veira kōreibas,
bet nu Dīva ir dzymuši.
14 Un Vōrds kliva Mīsa
un storp mums dzeivōja,
un mes redzējom Jō gūdu.
Vīnpīdzymušō nu Tāva gūdeibu
pylnu žēlesteibas un patīseibas.
15 Jōņs līcynōja par Jū un sauce saceidams:
Šytys ir Tys, par kuru es saceju:
Tys, kas pēc manis nōks, par mani ir augstōks,
jo Jys beja pyrmōk, kai es.
16 Nu Jō piļneibas tadei mes sajēmem vysu:
žēlesteibu pēc žēlesteibas.
17 Caur Moizešu ir dūts lykums,
caur Jezu Kristu nōce žēlesteiba un patīseiba.
18 Dīva nivīns nikod nav redzējis;
Vīnpīdzymušais, kurs pats ir Dīvs,
Tāva klēpī byudams, —
Jys par Jū mums paskaidrōja.
Jōņa Kristeitōja līceiba.
19 Un šytei ir Jōņa līceiba, kad jūdi nu Jeruzalema syuteja goreidznīkus un levitus, lai Jō pavaicōtu: Kas tu esi? 20 Jys atzyna un naaizalīdze. Un jys izzyna: Es naasmu Kristus. 21 Tad jī vaicōja: Kas tu esi Eliass? Jys atbiļdēja: Naasmu. Vai tu esi Tys Pravīts? Jys atbiļdēja: Nē. 22 Kas tad tu esi? jī vaicōja tōļōk. Mums tadei ir jōdūd atbiļde tim, kas myusus syuteja. Kū tu pats par sevi soki? 23 Jys atbiļdēja: Es asmu tuksnesī saucēja bolss: Sagatavojit Kungam ceļu, kai pravīts Izaja ir sacejis.
24 Syuteitī pīdarēja pi farizejim. 25 Tōdēļ ari lyka jam prīškā jautōjumu: Kōpēc tad kristi, jo naesi ni Kristus, ni Eliass, ni Tys Pravīts? 26 Jōņs tim atbiļdēja saceidams: Es kristu ar yudini, bet jyusu vydā ir Tys, kurō jyus nazynat. 27 Tys ir, kas pēc manis nōks, (kas jau pyrms manis ir), un es naasmu cīneigs atraiseit Jō kūrpem saites.
28 Šytys nūtyka Betanijā, viņpus Jordana, kur Jōņs kristeja. 29 Dīnu vālōk jys īraudzeja Jezus atejam un saceja: Raug, Dīva Jārs, kurs nūceļ pasauļa grākus. 30 Šytys ir tys, par kuru runōju: Pēc manis atīs veirs, kas par mani ir augstōks, jo Jys beja agrōk na kai es. 31 Es gon Jō napazynu. Bet tōpēc atgōju ar yudini kristeitu, lai Jys Izraeļam tyktu atklōts. 32 Tai pat Jōņs līcynōja tōļōk saceidams: Es redzēju Goru, kai bolūdi nu dabasim nūejam un uz Jō nūsalaižam. 33 Es gon Jō napazynu, bet Tys, kas mani syuteja kristeitu ar yudini, maņ pasludynōja: Vērs kō īraudzeisi nūsalaižam un palīkam Goru, tys ir Tys, kas kristeis ar Svātū Goru. 34 Un es pats tū redzēju un asmu par līcinīku, ka tys ir Dīva Dāls.
Pirmī K. Jezus mōcekli.
35 Nōkušā dīnā Jōņs reizē ar sovim divejim mōceklim vēļ tur pat beja, 36 un, īraudzejis Jezu ejam, saceja: Raug, Dīva Jārs!
37 Izdzērduši tūs vōrdus, tī divi mōcekli gōja Jezum pakaļ. 38 Jezus, atsagrīzis un tūs pakaļ ejūt īraudzejis, saceja: Kō jyus meklejat? Tī Jam atbiļdēja: Rabbi, tys ir Mōceitōj, kur Tu pīmōjoj? 39 Jys tim saceja: Ejte un apskotit. Jī aizgōja un redzēja, kur pīmōjoj, un tū dīnu pi Jō palyka; tys nūtyka apmāram dasmytā stuņdē.
40 Vīns nu tim, kas dzērdēja Jōņa vōrdus un aizgōja Jezum pakaļ, beja Seimaņa Pītera brōļs Andrivs. 41 Jys, pyrmū saticis sovu brōli Seimani, jam saceja: Mes atrodom Mesiasu, tys ir Kristus. 42 Tad jys atvede jū pi Jezus. Un Jezus, vārdamīs uz jō, saceja: Tu esi Jōņa dāls Seimaņs; tevi sauks Kefas, tys ir Pīters ( — Kliņts).
43 Nōkūšā dīnā Jezus gribēja īt uz Galileju. Te Jys satyka Filipu, un Jezus jam saceja: Ej Maņ pakaļ. 44 Filips beja nu Betsaidas, Andriva un Pītera mīsta. 45 Filips, saticis Natanieli, jam saceja: Mes atrodom Tū, par kuru Moizešs lykumā raksteja un pravīši: Jezu nu Nazaretes, Jezupa dālu. 46 Bet Natanieļs jam atbiļdēja: Vai tad var kas lobs nu Nazaretes ceļtīs? Filips tam saceja: Ej un apskot. 47 Jezus, īraudzejis klōtejūšū Natanieli, jam saceja: Raug, eistais izraelīts, kurā nav viļteibas. 48 Natanieļs Jam saceja: Kai Tu mani pazeisti? Jezus jam atbiļdēja: Agrōk na Filips tevi paaicynōja, Es tevi redzēju zam figu kūka. 49 Natanieļs atsasauce un Jam saceja: Mōceitōj, Tu esi Dīva Dāls; Tu esi Izraeļa kēneņš. 50 Jezus jam atbiļdēja saceidams: Tu tici, ka Es tev saceju, ka tevi redzēju zam figu kūka? Tu īraudzeisi vēļ lelōkas lītas. 51 Un tōļōk jam saceja: Patīši, patīši, Es jums soku: Jyus redzēsit atvārtus dabasus un Dīva eņgeļus pasaceļam un nūsalaižam vērs Cylvāka Dāla.
