1 Mani brāļi, lai mūsu godības Kunga Jēzus Kristus ticība jums nesaistās ar cilvēku stāvokļa uzlūkošanu.
2 Jo, ja jūsu sapulcē ienāktu zeltpirkstains vīrs greznā tērpā, bet ienāktu arī nabags netīrā tērpā,
3 Bet jūs uzlūkotu to, kas valkā grezno tērpu, un sacītu: „Tu nosēdies labi ērti še!“ bet nabagam sacītu: „Tu stāvi vai sēdies tur pie mana kāju pamesla,“
4 Vai jūs nebūtu nākuši nesaskaņā paši ar sevi un nebūtu izrādījušies par ļaundomīgiem spriedējiem?
5 Klausaities, mani mīļotie brāļi, vai Dievs tos, kas pasaulei ir nabagi, nav izredzējis par bagātniekiem ticībā un tās valsts mantiniekiem, ko viņš ir apsolījis tiem, kas viņu mīl?
6 Bet jūs esat nabagu likuši negodā. Vai bagātie par jums neuzkundzējas? Vai viņi jūs nerauj tiesās?
7 Vai ne viņi ir tie, kas zaimo cienīgo pār jums saukto vārdu?
8 Ja vien jūs pildāt ķēnišķīgo likumu pēc rakstiem: „Tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu,“ tad jūs darāt labi.
9 Bet ja jūs cilvēku stāvokli uzlūkojat, jūs darāt grēku, un bauslībā jūs norāda par pārkāpējiem.
10 Jo, kas visu bauslību pildītu, bet grēkotu pret vienu bausli, tas ir noziedzies pret visiem.
11 Jo kas ir sacījis: „Tev nebūs laulību pārkāpt,“ ir teicis arī: „Tev nebūs nokaut.“ Ja nu tu nepārkāp laulību, bet nokauji, tad tu esi kļuvis bauslības pārkāpējs.
12 Tā runājiet un tā dariet kā tādi, ko tiesās svabadības likums,
13 Jo tiesa ir bez žēlastības tam, kas neparāda žēlastību. Žēlastība nebēdā par tiesu!
14 Ko tas palīdz, mani brāļi, ja kāds teic, tam esot ticība, bet tam nav darbu? Vai ticība viņu var izglābt?
15 Ja brālis vai māsa ir kaili un tiem trūkst dienišķas barības,
16 Bet kāds no jums viņiem teiktu: „Ejiet ar mieru, sildieties un baudiet barību,“ bet nedotu viņiem to, kas miesai vajadzīgs, ko tas palīdz?
17 Tāpat arī ticība, ja tai nav darbu, tā ir pati par sevi nedzīva.
18 Bet gan kāds teiks: „Tev ir ticība, un man ir darbi.“ Parādi man savu ticību bez darbiem, un es tev parādīšu ticību no saviem darbiem.
19 Tu tici, ka ir viens Dievs, tu dari labi; arī ļaunie gari tic un dreb.
20 Bet vai tu gribi zināt, tukšais cilvēk, ka ticība bez darbiem ir nedzīva?
21 Ābrahāms, mūsu tēvs, —vai ne no darbiem viņš tapa taisnots, ziedodams Izāku, savu dēlu, uz altāra?
22 Tu redzi, ka ticība ir līdzi darbojusies viņa darbiem, un tā darbos ticība ir tikusi pilnīga,
23 Un ir piepildīti raksti, kas saka: „Ābrahāms ticēja Dievam, un tas viņam tika pielīdzināts par taisnību,“ un viņš tika nosaukts Dieva draugs.
24 Redziet, ka no darbiem cilvēks top taisnots un ne no ticības vien.
25 Līdzīgi ari Rahaba, netikle, vai ne no darbiem viņa tika taisnota, sūtņus uzņemdama un pa citu ceļu izlaizdama?
26 Līdzīgi, kā miesa bez gara ir nedzīva tāpat arī nedzīva ir ticība bez darbiem.
II.
1 Muni brōli, naesit vīnpuseigi ticeibā ikš myusu slaveigō Kunga Jezus Kristus. 2 Jo jyusu sapuļcē īsarostu cylvāks ar zalta gradzynu un spūžā uzvalkā, kai arī kaids nabadzeigais ar nateirom drēbem, 3 un jyu sovus skotus grīstu uz tū, kas ir spūžā uzvalkā un jam saceitu: Sēstīs šur lobajā vītā, bet — Tu palīc tur! Vai arī: Sēstīs pi muna kōju pamēsļa, 4 — vai tad jyus sevī natīsojat vīnpuseigi un nasprīžat tīsas pēc ļaunas pōrlīceibas? 5 Klausitēs, muni nūmīļōtī brōli, vai tad Dīvs šō pasauļa nabogus nav īcēlis ticeibas bogōtnīkūs un tōs vaļsteibas mantinīkūs, kuru Jys apsūleja tim, kas Jū mīļoj?
6 Jyus gon nabadzeigūs pasmōdejat, bet vai tad tī, kas jyusus apmīdz un jyusus valk tīsas prīškā, nava tī bogōtī? 7 Nasaimojit tō gūdojamō vōrda, kurā jyus asot nūsaukti.
8 Jo jyus izpyldat tū kēniškeigū lykumu, kurs Rokstūs skan tai: Tev byus sovu tyvōkū mīļōt, kai sevi pošu, tad jyus dorat labi. 9 Bet jo jyus asot vinpuseigi, tad jyus grākojat un lykums līcynoj, ka jyus asot jō lauzēji. 10 Un jo kaids lykumu vyspōri arī īvārōtu, bet vīnā lītā tū pōrkōptu, tad jys sagrākōtu pret vysu, 11 jo Tys, kas saceja: Tev nabyus lauleibas pōrlauzt, pavēlēja arī: Tev nabyus nūkaut. Un jo tu lauleibas arī nalauztu, bet nūkautu, tad tu byutu lykuma pōrkōpējs.
12 Tai tad, jyus mōcat un dorat kai taidi, kuri poši pēc breiveibas lykuma tiksit tīsōti. 13 Pret tim, kas nadora žālsirdeibas dorbu, lykums ir bez žālsirdeibas. Tūmār žālsirdeiba par tīsu ir pōrōka.
14 Kū tys leidzēs, muni brōli, jo kaids saceitu, ka jam ir ticeiba, bet navarātu uzrōdeit dorbu? Vai tad ticeiba jū var izpesteit? 15 Jo brōļam vai mōsai tryukst napīcīšamō apgērba vai ikdīniškōs pōrtykas, 16 un kaids nu jums jim saceitu: Ejat mīrā, sasasildit un pasaseitynojit, bet jim naīdūtu tō, kas dzeivei ir napīcīšams, kū tad tys byutu paleidzējis? 17 Tai pat ir arī ar ticeibu: Jo jai nav dorbu, tad jei sevī ir myruse.
18 Un jo kaids saceitu: Tev ir ticeiba, bet man ir dorbi. Parōdi man sovu ticeibu bez dorbim, bet es tev sovūs dorbūs parōdeišu ticeibu. 19 Tu tici, ka ir vīns vīneigs Dīvs? — Labi dori! Bet arī ļaunī gori tam tic un dreb.
20 Vai tu, nagudrais cylvāks, gribi pōrsalīcynōt, ka ticeiba bez dorbim ir nadereiga? 21 Vai tad myusu tāvs Abraams na caur dorbim kliva taisneigs, kad jys sovu dālu Izaaku uz upuru oltora nūlyka? 22 Šite tu redzi, ka ticeiba jō dorbim leidzdorbōjōs, un ka ticeiba caur dorbim sasnēdze piļneibu. 23 Tai izapiļdeja Roksti, kas soka: Abraams ticēja ikš Dīva un tys jam tyka īskaiteits taisneigumā. Un jū nūsauce par Dīva draugu. 24 Tai tad, jyus radzat, ka cylvāks teik attaisnōts caur dorbim, bet na caur ticeibu vīn. 25 Vai tad natykumeigō Raabs arī na caur dorbim tyka attaisnōta, kad jei pījēme izlyukus un pa cytu ceļu jūs izvadeja?
26 Kai mīsa bez dvēseles ir myruse, tai ticeiba bez dorbim ir myruse.
