1 Bēdas tiem, kas izdod netaisnus un viltīgus likumus, un rakstu pratējiem, kas liek izsludināt savos rakstītos lēmumos kaitīgus tiesiskus noteikumus,
2 Lai grozītu tiesu nabagiem un laupītu tiesības manas tautas cietējiem, izmantojot atraitnes un izvazājot bāreņu mantu!
3 Bet ko jūs darīsit piemeklēšanas dienā un sagaidāmajā lielajā vētrā, kas jau tuvojas no tālienes? Pie kā jūs meklēsit palīgu un glābsit savu mantu?
4 Jums būs jāloka savi ceļi kopā ar gūstekņiem un jāsabrūk nokauto vidū. Tomēr Viņa dusmas joprojām nerimst, un Viņa roka ir arvienu vēl augsti pacelta.
5 Bēdas Asuram, kas ir manas bardzības rīkste, viņam ir rokā mana dusmu pātaga.
6 Es sūtīšu viņu pret bezdievīgu tautu un pret tautu, uz kuru Es esmu dusmīgs, lai viņš to izlaupa, sadala un samīda kā mēslus uz ielas.
7 Bet viņš tā nedomā, viņa sirds nav tā noskaņota, viņa nolūks ir iznīcināt ne mazumu tautu, tās izdeldēt.
8 Jo viņš saka: „Vai visi mani zemju pārvaldnieki nav tai pašā laikā arī ķēniņi?
9 Vai Kalno nav klājies kā Karchemišai? Un vai nav Hamatai gājis kā Arpadai? Un Samarijai kā Damaskai?
10 Tā kā mana roka aizsniegusi elka dievu valstis, kupu elki bija pārāki par Jeruzālemes un Samarijas dievekļiem—
11 Vai tad es lai nedaru Jeruzalemei un tās dievekļiem tāpat, kā es darīju Samarijai un tās dievu tēliem?“
12 Bet kad tas Visuvarenais Kungs būs pabeidzis visu savu darbu Ciānas kalnā un Jeruzālemē, tad Viņš piemeklēs arī Asura ķēniņa augstprātības augļus un viņa augsti pār visu pacelto pašiedomības pilno acu lepnību,
13 Jo tas teica: „Ar savu roku spēku un ar savu aso prātu es to paveicu, jo es esmu gudrs. Es liku izzust tautu robežām, es piesavinājos viņu mantu un kā nesalīdzināmi pārākais nogāzu valdniekus no viņu troņiem.
14 Mana roka saņēma tautu mantu un bagātību kā putna ligzdu, un kā izņem atstātas olas, tā es pārņēmu savā varā visu pasauli, un neviens neiedrošinājās nedz spārnus kustināt, nedz muti atplēst vai arī tikai iepīkstēties.“
15 Vai tad cirvis lai lielās tā priekšā, kas ar to cērt; vai zāģis lai izgāztu savas krūtis pret to, kas ar to zāģē; vai zizlis it kā lai kustinātu cilvēku, kas to pacēlis, vai lai vēzda it kā cilātu to kas pats nebūt nav no koka!
16 Tādēļ Dievs tas Kungs Cebaots sūtīs diloni Asura miesās pilnīgo starpā, radīs sarukumu visas Asirijas ķermeņa bezgalīgajā pilnīgumā; zem viņas grezni bas un godības izraisīsies degums un izšausies liesma kā ugunsgrēks.
17 Tiešām, Israēla gaisma kļūs par uguni, un viņa Svētais par liesmu, kas sadedzinās un aprīs viņa ērkšķus un čūkslājus vienā dienā.
18 Un Viņš iznīcinās viņa meža un dārzu jaukumu, iznīcinās no galotnēm līdz saknēm, tas izbeigsies tā, kā nonīkst un aiziet nāvē nedziedināmi sasirgušais.
19 Tad viņa atlikušajā mežā koku būs vairs tikai nedaudz, tā ka pat zēns tos varēs uzrakstīt.
20 Tanī dienā notiks, ka Israēla atlikušie un Jēkaba nama izglābtie nepaļausies vairs uz to, kas tos sitis un sit līdz šim, bet paļausies uzticībā uz to Kungu, uz Israēla Svēto.
21 Atlikušie atgriezīsies, kaut arī tikai nedaudzi no Jēkaba pāri palikušie, pie Visuvarenā Dieva.
22 Kaut tava tauta, Israēl, skaita ziņā būtu kā jūpas smiltis, tomēr tikai neliels tās pārpalikums atgriezīsies, iznīcība ir stingri nolemta un tā izplūdīs, pieņemdamās plašumā, kā taisnības straume.
23 Jo tas Kungs Cebaots liks piepildīties iznīcībai kā stingri noliktam sodam pa visu zemes virsu.
24 Tādēļ saka Dievs Kungs Cebaots: „Mana tauta, jūs, kas dzīvojat Ciānā, nebīstieties no Asura, ka viņš tevi sit ar līksti un paceļ pret tevi pat savu vēzdu kā citkārt Ēģiptē,
25 Jo ir atlicis tikai mazs bridis, tad manas dusmas ir galā, un mana bardzība viņu iznīcinās.“
26 Tad Kungs Cebaots pacels rīksti pret viņu, kā Viņš sita Midianu pie Oreba kalna un izstieps savu vēzdu pār jūru kā citkārt pār Ēģipti.
27 Tanī dienā novelsies viņa, —Asura, nasta no taviem kamiešiem, un noslīdēs viņa jūgs no tava kakla; tas sabruks aiz (paša Asura) treknuma.
28 Viņš virzās jau uz Ajatu, dodas cauri Migronai, atstāj savu mantu Mikmasā.
29 Iedami pa šauro aizas ceļu, viņi Gebā paliek pa nakti; Rama dreb, Saula Gibeja bēg.
30 Kliedziet stiprā balsī, Galimas iedzīvotāji! Klausies, Laisa, tu nabaga Anatota!
31 Madmena izklīdusi, Gebimas iedzīvotāji glābjas bēgšus.
32 Vēl šodien viņš varbūt ieņems Nobu; viņš izstiepj jau savu roku pret Ciānas kalna iedzīvotājiem, pret Jeruzālemes pakalnu.
33 Lūk, tas Visuvarenais Kungs Cebaots, nocērt zarus ar briesmīgu varu: kas augsti pacēlās, tiks zemāki darīti, un augstie kritīs pavisam.
34 Viņš nocirtīs ar dzelzi meža biezokni, un Libanons kritīs no kāda varenā rokas.
