1 Jo bauslībai piemīt nākamo labumu ēna, ne pats lietu veids; nekad nevar ikgadus ar tiem pašiem upuriem, ko nepārtraukti atnes, padarīt pilnīgus tos, kas ar tiem tuvojas.
2 Jo vai citādi upurēšana nebutu mitējusies, tāpēc ka upurētāji, reiz šķīstīti, neapzinātos vairs nekādus grēkus?
3 Bet ar upujriem ikgadus tiek atgādināti grēki,
4 Jo vēršu un āžu asinīm nav varas atņemt grēkus.
5 Tāpēc, pasaulē ienākdams, viņš saka: „Upufus un dāvanas tu neesi gribējis, bet miesu tu man esi radījis.
6 Pilnupuji un grēku upufi tev nav patikuši.
7 Tad es sacīju: Raugi, es nāku grāmatā par mam ir rakstīts—tavu prātu darīt, ak Dievs!“
8 Iepriekš sacīdams: „Upufus un davanas un pilnupufus un grēku upurus, kas pēc bauslības tiek upurēti, tu neesi gribējis, un tie nav tev patikuši,“
9 Tad viņš ir sacījis: „Raugi, es nāku tavu prātu darīt.“ Viņš atceļ pirmo, lai nodibinātu otru.
10 Pēc šīs gribas mēs esam ar Jēzus Kristus miesas upuri padarīti svēti pavisam.
11 Un katrs priesteris gan ikdienas stāv kalpodams un bieži tos pašus upurus upurēdams, kas nekad nevar iznīcināt grēkus.
12 Bet šis, vienu upuri par grēkiem upurējis, uz visiem laikiem ir nosēdies pie Dieva labās rokas,
13 Joprojām gaidīdams, kamēr viņa ienaidnieki tiks likti viņa kāju pameslam.
14 Jo ar vienu upuri viņš uz visiem laikiem it padarījis pilnīgus tos, kas tiek darīti svēti.
15 Bet arī Svētais Gars mums liecina. Pēc tam kad ir teikts:
16 „Sī ir tā derība, ko es ar viņiem celšu pēc tām dienām, saka tas Kungs, savus likumus es došu viņu sirdīs un rakstīšu tos viņu prātā,
17 Un viņu grēkus un viņu netaisnības vairs nepieminēšu.“
18 Bet kur ir grēku piedošana, tur vairs nav upuru par grēku.
19 Tā kā nu mēs, brāļi, droši varam ieiet svētajā vietā Jēzus asiņu dēļ,
20 Ko viņš mums sagatavojis par jaunu un dzīvu ceļu caur priekškaru, tas ir viņa miesu,
21 Un tā kā mums ir liels priesteris pār Dieva namu,
22 Tad tuvosimies patiesīgu sirdi pilnā ticībā, apslacīti savās sirdis un atsvabināti no ļaunās apziņas un miesu nomazgājuši ar tīru ūdeni.
23 Turēsimies nešaubīgi pie cerības apliecības, jo uzticams ir tas, kas apsolījis.
24 Un vērosim cits citu, lai paskubinātu uz mīlestību un labiem darbiem,
25 Neatstādami savas sapulces, kā daži paraduši, bet cits citu paskubinādami, un to jo vairāk, redzot tuvojamies to dienu.
26 Jo, ja mēs pēc patiesības atziņas saņemšanas tīši grēkojam, tad neatliek vairs upuris par grēkiem,
27 Bet gan briesmīga tiesas gaidīšana un uguns karstums, kas aprīs pretiniekus.
28 Kas pārkāpis Mozus bauslību, tas mirst bez žēlošanas, diviem vai trīs lieciniekiem liecinot.
29 Cik gan smagāku sodu, jūs domājat, pelnīs tas, kas Dieva Dēlu minis kājām un derības asinis, ar ko viņš svētīts, turējis par nesvētām un žēlastības garu nievājis.
30 Jo mēs pazīstam to, kas ir sacījis: „Man pieder atriebšana, es atmaksāšu,“ un atkal: „Tas Kungs tiesās savu tauta.“
31 Briesmīgi ir krist dzīvā Dieva rokā!
32 Bet atcerieties iepriekšējās dienas, kurās jūs, gaismu saņēmuši, esat izcietuši smagu ciešanu cīņu,
33 Gan zaimos un mokās paši nodoti atklātam izsmieklam, gan arī kļuvuši par tādā veidā piemeklēto līdzdalībniekiem.
34 Jo jūs esat cietumniekiem līdzi cietuši un ar prieku uzņēmuši savas mantas nolaupīšanu, zinādami, ka jums ir labāka un paliekama manta.
35 Neatmetiet tāpēc savu cerības drosmi, tai ir liela alga!
36 Jo jums vajaga pacietības, lai, Dieva prātu darījuši, iemantotu apsolījumu.
37 „Jo vēl mazs brīdis, un tas kam jānāk, nāks un nekavēsies.
38 Bet mans taisnais no ticības dzīvos, bet uz to, kas atkāpjas, manai dvēselei nav labs prāts.“
39 Bet mēs neesam tie, kas atkāpjas uz pazušanu, bet kas tic un iemanto dzīvību.
X.
1 Lykumā ir īslāgts tikai nōkūšūs lobumu attāls, bet na patīsais eistineibas tāls. Tōpēc jys nav spējeigs ar tim pošim gods godā atkōrtojamajim upurim, upurātōjus padareit piļneigus. 2 Vai tad nabyutu jau pōrstōjuši upurēt, jo upurātōji uzreizes palyktu vysā teiri un uz jūs sirdsapziņas nabyutu nivīna grāka? 3 Bet ar tū gods godā tikai atjaunōja pīmiņu par grākim, 4 jo vēršu un ōžu asnis grākus nūceļt naspēj. 5 Tōpēc arī (Kristus) atnōcūt uz pasauli soka: Tu naesi gribējis ni upuru, ni dōvonu, 6 tūmār tu man esi radejis mīsu; dadzynojamī un upuri par grākim Tev napateik. 7 Te es saceju: Raug, es eju, lai izpiļdeitu Tovu, Dīvs, grybu, kai par mani stōv raksteits grōmotā. 8 Vyspyrms jys soka: Ni upuru, ni dōvonu, ni dadzynojamūs upuru, ni upuru par grākim, kas pēc lykuma teik upurāti, Tu naesi gribējis un Tev jī napateik. 9 Un tad jys soka: Raug, es eju, lai izpiļdeitu tovu grybu. Ar šytū Jys pirmū atceļ, lai ūtrū pamatōtu. 10 Uz šytō lāmuma pamata mes asom padareiti svāti caur vīnreizejū Jezus Kristus mīsas uzupurēšonu.
11 Ikvīns goreidznīks dīn dīnā izpylda sova omota pīnōkumus un upurej arvīnu tū pošu upuri, kurs grāku nikod navar nūceļt. 12 Bet šytys tik vīnu upuri par grākim uzupurēja un uz myužim atsasāda pa Dīva lobajai. 13 Tagad Jys tik gaida koleidz Jō īnaidnīki tiks nūlikti Jō kōjom par pamēsli. 14 Ar šytū vīnu pošu upuri Jys gondareja par svātdoramajim. 15 Tū pošu mums līcynoj arī Svātais Gors ar šaidim vōrdim: 16 Šitei ir dereiba, kuru es nūslēgšu ar jums pēc tom dīnom, soka Kungs: Es sovus lykumus īlikšu jūs sirdīs, un es tūs īraksteišu jūs apziņā, 17 un jūs grāku un pōrkōpumu vairs napīminēšu. 18 Un kur tī ir pīdūti, tur vairs navajaga nikaida gondareišonas upura par grākim.
Ticeibā jōir patstōveigim.
19 Tai tod, brōli, caur Jezus asni mums ir nūdrūšynōta cereiba īīt vyssvātōkajā. 20 Šytys ir tys jaunais dzeivais ceļš, kuru Jys mums atdareja atdorūt aizkoru, tys ir atdūdūt sovu mīsu. 21 Mums ir arī izcylus goreidznīks, kurs pōrvolda Dīva nomu. 22 Īsim tad klōtu ar nalīkuļōtu sirdi un pilni ticeibas, ar sirdi nūteireitu nu ļaunas sirdsapziņas un ar teiru yudini nūmozgōtu mīsu. 23 Pīsaturēsim nasatrycynōti myusu cereibas aplīcynōjuma, jo tys, kas apsūleja, ir uztycams. 24 Uzmaneisim, ka mes cyts cytu pamūdynōtu uz mīlesteibu un lobim dorbim. 25 Naatsarausim nu kūpejom sapuļcem, kai daži mādz tū dareit. Pamūdynōsim cyts cytu, tū vairōk, jū tyvōk radzat atnōkam tū dīnu.
26 Un jo mes piļneigi pazeistūt patīseibu, apzynōti grākōsim, tad mums par grākim upuru vairs nava, 27 bet gon myusus sagaida šausmeiga tīsa un guņs līsmas, kas apreis pretinīkus. 28 Jo kaids beja pōrkōpis Moizeša lykumu, tad uz diveju vai treju līcinīku līceibas pamata, jam bez žēlesteibas beja jōmērst. 29 Bet daudz lelōku strōpi peļneis tys, kas Dīva Dālu kōjom byus minis un dereibas asni, ar kuru jys beja svātdareits, byus pasmōdējis un apkaitynōjis žēlesteibas Goru. 30 Mes pazeistam tū, kas ir sacejis: Man pīdar atrībšona, es atmoksōšu, kai arī: Kungs tīsōs sovu tautu. 31 Bet dzeivō Dīva rūkōs krist ir šausmeigi.
32 Pīminit pagōjušōs dīnas, kad jyus pēc jyusu apskaidrynōšonas pōrcītet gryutas cīsšonas: 33 gon poši bejot atklōteibā pasmōdāti un apspīsti, gon leidzcītet tim, kam tai pat nūtyka. 34 Jyus leidzcītet īslūdzeitajim un sova monta laupeišonu ar prīcu pōrcītet apzynōdamīs, ka jums ir lobōks un palīkūšs īpašums. 35 Nazaudejit tad sovas cereibas, jo jai ir lela atmoksa. 36 Jums tik vajadzeiga ir iztureiba, lai izpyldūt Dīva vaļu sajimtu apsūleitū. 37 Vēļ tik mozu breidiņu un: Atnōks Tys, kam ir jōnōk un Jys nanūvālōs. 38 Un muns taisneigais dzeivōs nu ticeibas, bet jo kas nūsabeidīs atsakōptu, tys munai dvēselei napateik.
39 Mes napīdaram pi baileigajim, kuri īt pazusšonā, bet gon pi ticeigajim, kas izpestej dvēseli.
