1 Un Abrāms devās no Ēģiptes uz Kānaāna dienvidus zemi, viņš un viņa sieva līdz ar visu, kas tiem bija, un arī Lats bija kopā ar viņu.
2 Abrāms bija ļoti bagāts ar lopiem, sudrabu un zeltu.
3 Un viņš savos pārgājienos gāja no dienvidiem uz Bēteli, līdz tai vietai, kurā viņa telts sākumā bija stāvējusi: starp Bēteli un Aju,
4 Līdz tai vietai, kurā viņš sākumā bija cēlis altāri un kur viņš bija to Kungu pielūdzis.
5 Un arī Latam, kas ceļoja ar Abrāmu, bija sīklopi un liellopi un teltis.
6 Bet zeme nevarēja viņus visus uzturēt.
7 Tā izcēlās strīdus starp Abrāma lopu ganiem un Lata lopu ganiem; arī kānaānieši un ferisieši toreiz dzīvoja tanī zemē.
8 Un Abrāms teica Latam: „Lai nebūtu strīdus mūsu starpā un manu un tavu ganu starpā, jo mēs esam rada.
9 Vai nav visa zeme tavā priekšā? Labāk šķiries no manis; ja tu gribi iet pa kreisi, es iešu pa labi; bet ja tu gribi iet pa labi, es iešu pa kreisi.“
10 Un Lats pacēla savas acis un ieraudzīja savā priekšā visu Jardānas apgabalu, ka tas bija bagāts ar ūdeni—pirms Dievs izpostīja Sodomu un Gomoru—kā tā Kunga dārzs līdz pat Coārai, līdzīgs Ēģiptei.
11 Un Lats izraudzīja sev visu Jardānas apgabalu un aizgāja austrumu virzienā; tā viņi šķīrās viens no otra.
12 Abrāms apmetās Kānaāna zemē, bet Lats apdzīvoja apkārtējās pilsētas un izplēta teltis līdz Sodomai.
13 Bet Sodomas ļaudis bija visai ļauni un grēcīgi tā Kunga priekšā.
14 Un tas Kungs teica Abrāmam pēc tam, kad Lats no viņa bija šķīries: „Pacel savas acis un raugies no tās vietas, kurā tu atrodies, ziemeļu virzienā un dienvidu virzienā, uz austrumiem un rietumiem,
15 Jo visas tās zemes, ko Es tev rādu, Es uz mūžīgiem laikiem došu tev un taviem pēcnācējiem.
16 Un Es darīšu tavus pēcnācējus kā zemes putekļus; ja kāds var saskaitīt zemes putekļus, tas arī tavus pēcnācējus varēs saskaitīt.
17 Celies, pārstaigā zemi tās garumā un platumā, jo tev Es gribu to dot.“
18 Un Abrāms cēla teltis, gāja un apmetās pie Mamres ozoliem Hebronā; un viņš uzcēla tur altāri tam Kungam.
