1 Pāvils, apustulis, ne cilvēku sūtīts, nedz kāda cilvēka, bet Jēzus Kristus iecelts un Dieva Tēva, kas viņu uzmodinājis no miroņiem,
2 Un visi brāļi, kas pie manis ir, Galatijas draudzēm:
3 Žēlastība, jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un Kunga Jēzus Kristus,
4 Kas pats sevi ir nodevis par mūsu grēkiem, lai mūs izglābtu no šīs tagadējās ļaunās pasaules pēc Dieva, mūsu Tēva prāta;
5 Viņam lai ir gods mūžu mūžos! Amen!
6 Es brīnos, ka jūs tik drīz novēršaties no tā, kas jūs aicinājis Kristus žēlastībā, un piegriežaties citam evaņģēlijam.
7 Un tomēr cita nav. Ir tikai kādi, kas jūs sajauc un grib pārgrozīt Kristus evaņģēliju.
8 Bet ja ari mēs vai kāds eņģelis no debesīm jums sludinātu citu evaņģēliju nekā to, ko esam jums pasludinājuši, lāsts pār to!
9 Kā jums jau agrāk esam sacījuši, tā arī tagad vēl reiz saku: ja kāds jums sludina citu evaņģēliju nekā to, ko jūs esat saņēmuši, lāsts pār to!
10 Jo vai tad es tagad runāju cilvēkiem pa prātam vai Dievam par godu? Jeb vai es cenšos cilvēkiem patikt? Ja es vēl cilvēkiem censtos patikt, tad es nebūtu Kristus kalps.
11 Jo es jums apliecinu, brāļi: tas evaņģēlijs, kuju es jums esmu pasludi-nājis, nav cilvēku izdomāts.
12 Es to ari neesmu saņēmis no kāda cilvēka, nedz kāds man to ir mācījis, bet Jēzus Kristus man to ir atklājis.
13 Jo jūs esat dzirdējuši par manu citreizējo dzīvi jūdu ticībā, kā es pārlieku vajāju Dieva draudzi un to postīju,
14 Un ka es pārspēju jūdu ticībā daudzus savus biedrus savā tautā, bū-dams vēl dedzīgāks tēvu parašu aizstāvis.
15 Bet kad tam, kas mani no mātes miesām izredzējis un savā žēlastībā aicinājis, labpatika
16 Savu Dēlu manī atklāt, lai es prieka vēsti par viņu nestu pagānu tau-tām, tad es tūdaļ negriezos pēc padoma pie miesas un asinīm,
17 Nedz nogāju uz Jeruzālemi pie tiem, kas priekš manis bija apustuļi, bet aizgāju uz Arabiju un atkal atgriezos atpakaļ Damaskā.
18 Tad, trīs gadus vēlāk, es nogāju uz Jeruzālemi iepazīties ar Kēfu (Pēteri) un paliku pie viņa piecpadsmit dienas.
19 Kādu citu apustuli es netiku redzējis, bet tikai Jēkabu, tā Kunga brāli.
20 Bet, ko es jums rakstu, redzi, Dievs ir mans liecinieks, tie nav meli.
21 Pēc tam es nonācu Sirijas un Kiliķijas apgabalos,
22 Bet jūdu zemes kristīgās draudzes vaigā mani nepazina.
23 Tikai to viņas dzirdēja: tas, kas mūs citkārt vajāja, sludina tagad to ticību, ko viņš senāk centās iznīcināt.
24 Un tie slavēja manis dēļ Dievu.
I.
1 Pōvuls,na nu cylvākim un na caur kaidu cylvāku, bet gon caur Jezu Kristu un Dīvu Tāvu, kas Jū pīcēle nu myrūnim,apostols 2 kūpā ar visim brōlim, kas ir ar mani,Galatijas draudzem.3 Lai jums ir žēlesteiba un mīrs nu Dīva myusu Tāva un Kunga Jezus Kristus.
4 Jys par myusu grākim sevi uzupurēja, lai myusus saskaņā ar Dīva, myusu Tāva grybu izglōbt nu tagadējō ļaunō pasauļa. 5 Jam lai ir gūds myužam. Amen.
6 Es breinojūs, ka jyus ļaunit tik ōtri sevi atrunōt nu tō, kas jyusus Kristus žēlesteibā paaicynōja, un pīsakļōvet cytam „evangelijam,“ 7 bet cyta nava, ir tikai daži cylvāki, kas jyusus grib samulsynōt un sagrūzeit Kristus Evangeliju. 8 Bet jo mes poši, vai pat engeļs nu dabasim jums sludynōtu cytu Evangeliju, na kai mes asam sludynōjuši, lai ir nūlōdāts. 9 Kai mes agrōk asam sacejuši, tai es atkōrtoju tagad: Jo kas jums cytu Evangeliju sludynōtu, na kai jyus asat pījāmuši, tys lai ir nūlōdāts.
10 Vai es tagad cenšūs īgyut cylvāku, vai arī Dīva labvēleibu? Vai tad es tagad grybu īpatikt cylvākim? Nē, jo es canstūs īpatikt cylvākim, tad es nabyutu Kristus kolps.
Apostolats un Evangelijs paīt nu Dīva.
11 Brōli, es jums golvoju, ka Evangelijs, kuru es sludynōju, napaīt nu cylvākim; 12 es jō nasajēmu nu kaida cylvāka, ni arī īsamōceju, bet gon sajēmu caur Jezus Kristus atklōšonu.
13 Jyus laikam asot dzērdējuši par munu dzeivi judaizmā, kai es bezmēreigi vojōju Dīva Bazneicu un gribēju jū iznycynōt; 14 kai es judaizmā pōrspēju sovā tautā daudzejūs sova vacuma bīdrus, jo es beju centeigōks prīkšteču tradicijōs, na kai jī visi.
15 Bet kad lapbatyka Dīvam, kas mani izvēlēja jau nu mōtes mīsas un caur sovu žēlesteibu mani paaicynōja, 16 parōdeit manī sovu Dālu, lai es Jū sludynōtu storp pogōnim, tad es tyuleņ, un pēc padūma nagōju pi mīsas un ašņa, 17 nagōju arī uz Jeruzalemu pi tim, kas pyrms manis beja par apostolim, bet gon aizgōju uz Arabiju un nu turīnes atsagrīžu atpakaļ uz Damasku. 18 Tikai vēļōk, pēc trejim godim es aizgōju uz Jeruzalemu, lai apsarunōtu ar Kefas (Pīteri) un pi jō es nūbeju pīcpadsmit dīnu. 19 Nu citim apostolim es redzēju tikai Jākubu, Kunga brōli. 20 Ka tys, kū jums rokstu, nav mali, raug, Dīva prīškā (apgolvoju). 21 Pēc tam es devūs uz Sirijas un Kilikijas apvydim. 22 Kristticeigūs draudzem Judejā es personeigi palyku napazeistams. 23 Jī tikai dzērdēja, ka jūs agrōkais vojōtōjs tagad sludynoj tū pošu ticeibu, kuru agrōk grōve. 24 Un manis dēļ jī slavēja Dīvu.
