1 Kāds Levija cilts vīrietis nāca un ņēma sev sievu no Levija cilts meitām.
2 Viņa sieva kļuva grūta un dzemdēja dēlu. Viņa ievēroja, cik jauks tas bija, un noslēpa viņu trīs mēnešus.
3 Bet kad tā redzēja, ka nevar to vairs noslēpt, tad tā viņam pagatavoja šķirstu no niedrēm, notriepa to ar asfaltu un piķi, ielika tanī bērnu un nolika to niedrēs upes krastmalā.
4 Bet viņa māsa nostājās iztālēm, lai novērotu, kas tam notiks.
5 Faraona meita nāca uz upi, lai peldētos, bet viņas draudzenes pastaigājās upes malā. Viņa ieraudzīja šķirstu niedrājā, sūtīja savu aukli un lika to atnest.
6 Kad viņa to atvēra, tā ieraudzīja bērnu, un, lūk: puisēns raudāja. Viņa iežēlojās par to un sacīja: „Tas ir viens no ebrēju bērniem.“
7 Tad vina māsa sacīja faraona meitai: „Vai man iet un ataicināt tev kādu zīdītāju no ebrējietēm, kas tev bērnu var zīdīt?“
8 Faraona meita sacīja viņai: „Ej!“ Un jaunava aizgāja un aicināja bērna māti.
9 Tad faraona meita sacija viņai: „Ņem šo bērnu un zīdi to manā vietā. Es tev par to maksāšu.“ Tad sieviete paņēma bērnu un to zīdīja.
10 Kad bērns bija paaudzies, viņa veda to pie faraona meitas, un tas tai bija par dēlu, un tā to nosauca par Mozu, jo tā sacīja: „Es viņu no ūdens esmu izvilkusi.“
11 Kad Mozus bija pieaudzis, tas reiz izgāja pie saviem tautas brāļiem un noskatījās viņu spaidos. Un viņš redzēja vīru, kas sita kādu ebrēju, viņa cilts brāli.
12 Tad viņš, apraudzījies visapkārt un neviena neredzēdams, nosita ēģiptieti un to apraka smiltis.
13 Nākamajā dienā viņš atkal izgāja un redzēja divus ebrēju vīrus, kas ķildojās. Viņš sacīja vainīgam: „Kāpēc tu sit savu biedru?“
14 Bet tas atcirta: „Kas tevi ir iecēlis mums par pavēlnieku un tiesnesi? Vai tu gribi ari mani nogalināt, kā tu esi nogalinājis to ēģiptieti?“ Un Mozus sabijās un sacija: „Patiesi, šis notikums ir kļuvis zināms.“
15 Ari faraons dzirdēja par šo lietu, viņš meklēja Mozu nogalināt, bet Mozus bēga no faraona un mita Midiana zemē un apmetās pie kādas akas.
16 Bet Midiana priesterim bija septiņas meitas. Tās nāca, smēla ūdeni un pildīja dzirdāmās siles, lai padzirdītu sava tēva aitas.
17 Bet nāca arī gani, un tie padzina viņas; tad Mozus cēlās tām palīgā un padzirdīja viņu aitas.
18 Kad viņas atgriezās pie Reguēla, sava tēva, tas jautāja: „Kā jūs šodien tik drīz esat pārnākušas?“
19 Viņas atbildēja: „Kāds ēģiptietis mūs paglāba no ganu rokām, un viņš mums smeltin smēla ūdeni un dzirdīja mūsu aitas.“
20 Tad viņš sacīja savām meitām: „Kur viņš ir? Kāpēc jūs esat šo vīru pametušas? Aiciniet viņu, lai viņš ēstu ar mums.“
21 Un Mozus bija ar mieru pie tā vīra apmesties, un tas deva savu meitu Ciporu Mozum par sievu.
22 Un viņai piedzima dēls, un viņš nosauca to vārdā Geršoms, jo tas sprieda: „Es esmu kļuvis par viesi svešā zemč.“
23 Pēc ilgāka laika nomira Ēģiptes ķēniņš, un Israēla bērni nopūtās par savām klaušām un brēca, un viņu vaidi par spaidiem nonāca Dieva priekšā.
24 Un Dievs uzklausīja viņu vaidus, un Dievs pieminēja savu derību ar Ābrahāmu, īzāku un ar Jēkabu.
25 Un Dievs uzlūkoja Israēla bērnus, un Dievs ņēma tos vērā.
