1 „Neviens lai neapņem sava tēva sievu nedz arī atsedz to, kura ir viņa tēva atsegtā.
2 Lai neviens, kam ievainoti dzimumdziedzefi vai nogriezts kaunums, nenāk tā Kunga draudzē.
3 Lai neviens jauktenis no jauktas un neatļautas laulības nenāk tā Kunga draudzē; pat arī viņa desmitā paaudze nedrīkst nākt tā Kunga draudzē.
4 Nevienam amonietim un nevienam moābietim nebūs nākt tā Kunga draudzē, arī desmitā augumā tiem nebūs nākt; tiem ne mūžam nav atļauts tikt uzņemtiem tā Kunga draudzē,
5 Tādēļ ka viņi nav nākuši jums pretī ar maizi un ar ūdeni uz ceļa, kad jūs iznācāt no Ēģiptes, un arī tādēļ, ka viņi bija saderējuši pret tevi Bileāmu, Beora dēlu, no Peoras Mezopotamijā, lai tas tevi nolādētu.
6 Bet tam Kungam, tavam Dievam, nepatika uzklausīt Bileāmu, un tas Kungs, tavs Dievs, pārvērta pie tevis lāstu par svētību, tādēļ ka tas Kungs, tavs Dievs, tevi mīlēja.
7 Tādēļ tev nav jācenšas sagādāt viņiem ne miera nedz labklājības visās tavās dienās, —ne mūžam! —
8 Nenievā ēdomieti, jo viņš ir tavs brālis; nenievā ēģiptieti, jo tu pats esi bijis piemitējs viņa zemē.
9 Bērni, kas tiem piedzims trešā augumā, lai nāk tā Kunga draudzē.
10 Kad tu izej ka ja pulku nometnē pret saviem ienaidniekiem, tad piesargies no ikvienas ļaunas lietas.
11 Ja tavā starpā ir kāds vīrs, kas ir nešķīsts, jo tam ir naktī kas noticis, tad lai viņš iziet ārpus nometnes; viņš nedrīkst tūliņ atgriezties nometnē;
12 Bet pret vakaru lai viņš mazgājas ūdenī, un kad saule ir norietējusi, tad lai viņš nāk atpakaļ nometnē.
13 Lai tev ir vieta ārpus nometnes, kas būtu noejamā vieta;
14 Un lai tev kopā ar pārējiem ieročiem būtu arī lāpsta; un ja notiks, ka tu būsi sevis pēc bijis, tad ar to izroc bedri un apraus un apber to, ko tu esi uz lauka atstājis,
15 Tas Kungs, tavs Dievs, pastai-gājas šurpu turpu pa tavu nometni nolū-kā tevi glābt, ari lai tavus ienaidniekus nodotu tavās rokās; tāpēc tavai nometnei būs būt svētai, lai Viņš pie tevis neierauga nekādu kauna lietu, un ka Viņš no tevis nenovēršas.
16 Neizdodi kalpu, kas no sava kunga ir bēdzis un pie tevis ir paglābies, viņa kungam.
17 Viņš lai paliek pie tevis, dzīvodams tanī vietā, ko viņš sev izraudzīs, kaut kur tavos vārtos, kur viņam vislabāki patīk; tev nebūs viņam darīt pāri!
18 Lai nebūtu nevienas netikles Israēla meitu vidū, un lai nebūtu netiklu vīriešu Israēla dēlu vidū.
19 Tu nedrīksti nest nekādu ne netikles nedz netikļa algu tā Kunga, sava Dieva, namā, pildot kādu sevišķu solījumu, jo tās abas ir tam Kungam, tavam Dievam, negantība.
20 Tev nebūs prasīt augļus no sava ciltsbrāļa, nedz augļus no naudas, nedz augļus no pārtikas, nedz augļus no visādām lietām, ko vien var uz augļiem aizdot.
21 No sveštautieša tu vari prasīt augļus, bet savam ciltsbrālim tev nebūs uzlikt augļus, lai tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētītu visur, kur tu savu roku pie-liec tanī zemē, uz kuņi dodies, lai to iemantotu. —
22 Kad tu esi solījis tam Kungam, savam Dievam, kādu sevišķu solījumu, tad nekavējies to izpildīt, jo tas Kungs, tavs Dievs, tiešām to no tevis prasīs, un citādi tas tev būs par grēku.
23 Bet kad tu mitēsies solījumu dot, tad tev tas par grēku nekļūs.
24 Tikai tavu lūpu izsacīto turi un pildi tā, kā tu esi solījies tam Kungam, savam Dievam, jo tu no laba prāta esi solījies to, ko tu ar savu muti esi izteicis.
25 Kad tu eji sava kaimiņa vīna dārzā, tad tu vari ogas ēst, cik tev tīk, kamēr tu esi paēdis; bet savā traukā tev nebūs neko likt.
26 Un kad tu eji sava kaimiņa labības druvā, tad gan tu vari ar roku noplūkt vārpas, bet tev nebūs pielikt sirpi pie sava kaimiņa pļaujamās labības viņa druvā.“
