1 Pēc tam Pāvils, aizgājis no Atēnām, nonāca Korintā.
2 Un viņš sastapa kādu jūdu, vārdā Akvilu, kas cēlies no Ponta. Tas nesen ar savu sievu Priskillu bija šeit ieradies no Itālijas, jo Klaudijs bija pavēlējis visiem jūdiem atstāt Romu. Viņš iegāja pie tiem.
3 Un, tā kā viņi nodarbojās ar to pašu amatu, viņš pie tiem palika un strādāja: jo tie pēc amata bija telšu taisītāji.
4 Viņš katru sabatu mācīja sinagogā un centās pārliecināt jūdus un grieķus.
5 Kad Sīļa un Timotejs bija atnākuši no Maķedonijas, Pāvils ar visu sirdi sludināja, apliecinādams jūdiem, ka Jēzus ir Kristus.
6 Bet kad tie pretojās un zaimoja, viņš drēbes izkratījis, tiem sacīja: „Jūsu asinis lai nāk pār jums, es esmu bez vainas; no šī brīža es iešu pie pagāniem.“
7 Un, no turienes aizgājis, viņš nonāca kāda dievbijīga vīra namā, kam vārds bija Titijs Justs; viņa nams atradās līdzās sinagogai.
8 Bet Krisps, sinagogas priekšnieks, ticēja tam Kungam ar visu savu namu; un daudz korintiešu, viņu dzirdēdami, ticēja un tika kristīti.
9 Bet naktī tas Kungs parādībā Pāvilam sacīja: „Nebīsties, bet runā un neciet klusu.
10 Jo es esmu ar tevi! Neviens necelsies pret tevi, lai darītu tev ļaunu, jo man ir daudz ļaužu šinī pilsētā.“
11 Viņš tur palika gadu un sešus mēnešus, mācīdams Dieva vārdu viņu vidū.
12 Kad Gallions bija prokonsuls Achajā, jūdi visi kā viens sacēlās pret Pāvilu un veda to tiesas priekšā,
13 Sacīdami: „Šis pavedina ļaudis pret bauslību kalpot Dievam.“
14 Kad Pāvils gribēja sākt runāt, Gallions jūdiem sacīja: „Jūdi, ja tas būtu kāds netaisns vai ļaunprātīgs darbs, tad es jūs uzklausītu, kā pienākas,
15 Bet ja jautājumi attiecas uz jūsu mācību, personām un bauslību, tad lūkojiet jūs paši; es negribu šinīs lietās būt tiesātājs.“
16 Un viņš tos dzina prom no soģa krēsla.
17 Bet pūlis satvēra sinagogas priekšnieku Sostenu un to pēra soģa krēsla priekšā; un Gallions par to nelikās ne zinis.
18 Bet Pāvils palika tur vēl labu laiku un, atvadījies no brāļiem, pārcēlās uz Siriju, un līdz ar viņu Priskilla un Akvila, kas Kenchrejās bija apcirpis savu galvu, jo viņš bija devis solījumu.
19 Viņi nonāca Efezā, un tur, tos atstājis, viņš pats iegāja sinagogā un sludināja jūdiem.
20 Kad tie viņu lūdza ilgāk palikt, viņš negribēja,
21 Bet atvadījās, sacīdams: „Nākošie svētki man katrā ziņā jāpavada Jeruzālemē, un tad, ja Dievs gribēs, es atkal atgriezīšos pie jums.“ Viņš aizbrauca no Efezas
22 Un, nonācis Cezarejā, viņš aizgāja un apsveica draudzi un devās uz Antiochiju.
23 Kādu laiku tur palicis, viņš aizgāja un pēc kārtas pārstaigāja Galatijas zemi un Friģiju, stiprinādams visus mācekļus.
24 Bet Efezā nonāca kāds jūds, vārdā Apolls, dzimis aleksandrietis, izglītots vīrs, labs rakstu pazinējs.
25 Tas bija mācīts tā Kunga ceļā un, degdams garā, runāja un rūpīgi mācīja par Jēzu, kaut gan pazina tikai Jāņa kristību.
26 Viņš sāka sludināt sinagogā. Viņu dzirdējuši, Priskilla un Akvila viņu aicināja pie sevis un viņam vēl skaidrāk izstāstīja Dieva ceļu.
27 Kad viņš gribēja iet uz Achaju, brāļi mācekļiem rakstīja un lūdza, lai viņu uzņem; tur nonācis, viņš daudz palīdzēja tiem, kas ar Dieva žēlastību bija kļuvuši ticīgi.
28 Jo viņš dedzīgi pārliecināja jūdus, ļaužu priekšā no rakstiem pierādīdams, ka Jēzus ir Kristus.
XVIII.
1 Pēc tam Pōvuls atstōja Atenas un aizgōja uz Korintu. 2 Tur jys satyka kaidu jūdu, Akvilanu vōrdā, pēc dzimšonas nu Ponta, kurs beja naseņ nu Italijas atbraucis, un jō sīvu Pryscillu, jo Klaudijs beja pavēlējis visim jūdim nu Romas izbraukt, un jim pīsavīnōja. 3 Tai kai tū pošu omotu pīkūpe, jys pi jim apsamete uz dzeivi un strōdōja. Pēc omota jī beja nūmetņu taiseitōji.
4 Iksabatus synagogā jys runōja (mynādams ari Jezus vōrdu) un pīvylka jūdus un ellenus. 5 Un kad nu Makedonijas atgōja Silass ar Timoteju, Pōvuls piļneigi nūsadeve sludynōšonai, pīrōdeidams jūdim, ka Jezus ir Kristus. 6 Bet, kad jī pretōjōs un zaimōja, jys, izkrateidams sovas drēbes, jim saceja: Jyusu asnis lai palīk uz jyusu pošu golvas. Es naasmu vaineigs. Nu šō breiža es īšu pi pogōnim.
7 Atstōjis turīni, jys īgōja kaida dīvbejeiga cylvāka, vōrdā Titusa Justa, mōjā, kura beja suplok ar synagogu. 8 Synagogas pōrzinis Krispus īticēja Kungam reizē ar vysu sovu saimi. Ari daudzejī citi klauseitōji Koryntā palyka ticeigi un pījēme kristeibu. 9 Kungs vīnā nakts redzējumā Pōvulam saceja: Nasabeisti, runoj vīn un naklus, 10 jo Es asmu ar tevi. Nivīns tevis naaizkars, lai kaut kū ļaunu izdareitu. Šymā mīstā maņ ir lela tauta. 11 Jys tur, sludynōdams jim Dīva vōrdu, nūdzeivōja vīnu godu un seši mēneši.
12 Kad Gallions tyka par Achajas mīsta pōrvaļdnīku, jūdi vīnprōteigi sasacēle pret Pōvulu, nūvede jū tīsas krāsla prīškā un 13 saceja: Šytys pīrunoj ļaudis, lai tī pretlykumeigi gūdynōtu Dīvu. 14 Kad Pōvuls gribēja atvērt muti, Gallions uz jūdim atsasauce: Jūdi, jo te līta byutu par pōresteibu, vai kaidu lelu nūzīgumu, tad es pēc lītas jyusu izklauseitu, 15 bet, tai kai te ir tik streidi par mōceibu, nūsaukumim un jyusu lykumu, tad raugit poši; es taidōs lītōs par tīsnesi byut nagrybu. 16 Un lyka tūs nu sova tīsas krāsla atbeideit nūst. 17 Tad visi elleni sakēre synagogas prīkšnīku Sostenesu un tīsas krāsla prīškā jū sasyta. Bet Gallions uz tū vēreibas nagrīze.
Pōvuls dūdās atpakaļ uz Efezu.
18 Pōvuls, pēc dažom dīnom tur palikšonas, atsasveicynōja ar brōlim un reizē ar Pryscillu un Akvilu aizbrauce uz Syriju. Kenchrejā jys lyka sev nūcērpt motus, jo beja padarejis zvārastu. 19 Īsarūnūt Efezā, jys atstōja jūs tur, bet pats, īgōjis synagogā, runōja jūdim. 20 Kad ji lyudze, ka garōku laiku pi jim palyktu, jys tam napīkryta, bet atsasveicynōdams saceja: 21 Jo Dīvs gribēs, atīšu pi jums atpakaļ. Atstōjis Efezu, jys 22 aizbrauce uz Cezareju. Nu turīnes jys devēs tōļōk un, apsveicis draudzi, atsagrīze uz Antiochiju.
23 Nūbejis kaidu laiku, jys devēs ceļā un, apstaigōdams Galacijas apgobolu un Frigiju, styprynōja vysus mōcekļus.
Apollo Efezā.
24 Uz Efezu atgōja kaids jūds, vōrdā Apollo, pēc dzimšonas aleksandrīts, jys beja daiļruneigs un styprs Rokstūs. 25 Ar Kunga mōceibu jys beja īpazeistynōts un, dedzeigi runōdams, mōceja uzmaneigi tū, kas atsateice uz Jezu, lai gon pats zynōja tikai Jōņa kristeibu. 26 Jys sōce drūšsirdeigi uzastōt ari synagogā. Kad Pryscilla ar Akvilu jū beja dzērdējuši, pījēme jū pi sevis un paskaidrōja jam Dīva mōceibu vēļ piļneigōk. 27 Kad jys gribēja īt uz Achaju, brōli pīraksteja tim mōceklim, lai jū uzjimtu. Aizgōjis tur, jys daudzi paleidzēja tim, kas caur žēlesteibu beja īticējuši. 28 Jys tadei atklōti atspākōja jūdus un jim nu Rokstim pīrōdeja, ka Jezus ir Kristus.
